Shiva
श्रीरुद्राष्टकम्
Rudrāṣṭakam
By Gosvāmī Tulsīdās — from the Uttara-Kāṇḍa of the Rāmacaritamānasa
The eight-verse hymn to Lord Śiva sung by Lord Rama in the Ramcharitmanas, adoring Śiva as the formless, all-pervading Absolute and imploring His grace.
॥ ॐ ॥
नमामीशमीशाननिर्वाणरूपं विभुं व्यापकं ब्रह्मवेदस्वरूपम् । निजं निर्गुणं निर्विकल्पं निरीहं चिदाकाशमाकाशवासं भजेऽहम् ॥ १॥
namāmīśam īśāna-nirvāṇa-rūpaṃ vibhuṃ vyāpakaṃ brahma-veda-svarūpam | nijaṃ nirguṇaṃ nirvikalpaṃ nirīhaṃ cidākāśam ākāśa-vāsaṃ bhaje'ham ||1||
namamisham ishana-nirvana-rupam vibhum vyapakam brahma-veda-svarupam | nijam nirgunam nirvikalpam niriham chidakasham akasha-vasam bhaje'ham ||1||
हे मोक्षस्वरूप, व्यापक प्रभु, वेद और ब्रह्मस्वरूप ईशान! मैं नमन करता हूँ। जो स्वतःसिद्ध, निर्गुण, निर्विकल्प, निरीह, चिदाकाशस्वरूप और आकाश को ही वस्त्र-रूप में धारण किये हुए हैं — उन शिव को मैं भजता हूँ।
I bow to Lord Śiva — the form of liberation, the all-pervading Lord, the very essence of Veda and Brahman. I worship Him who is self-existent, beyond the guṇas, without distinction or desire, the sky of pure consciousness, clothed in space itself.
निराकारमोंकारमूलं तुरीयं गिराज्ञानगोतीतमीशं गिरीशम् । करालं महाकालकालं कृपालं गुणागारसंसारपारं नतोऽहम् ॥ २॥
nirākāram oṃkāra-mūlaṃ turīyaṃ girā-jñāna-gotītam īśaṃ girīśam | karālaṃ mahākāla-kālaṃ kṛpālaṃ guṇāgāra-saṃsāra-pāraṃ nato'ham ||2||
nirakaram omkara-mulam turiyam gira-gyana-gotitam isham girisham | karalam mahakala-kalam kripalam gunagara-samsara-param nato'ham ||2||
निराकार, ॐकार के मूल, सदा तुरीय अवस्था में स्थित, वाणी-ज्ञान-इन्द्रियों से परे, कैलासपति, विकराल किन्तु कृपालु, महाकाल के भी काल, गुणों के धाम और संसार-सागर से पार उतारनेवाले प्रभु को मैं प्रणाम करता हूँ।
I bow to the formless One, root of the syllable Om, ever in the fourth transcendent state, beyond speech, knowledge and the senses; Lord of the mountain, fearsome yet gracious, the Death even of great Death, abode of all virtues, who carries us beyond the ocean of birth and death.
तुषाराद्रिसंकाशगौरं गभीरं मनोभूतकोटिप्रभाश्रीशरीरम् । स्फुरन्मौलिकल्लोलिनीचारुगङ्गा लसद्भालबालेन्दु कण्ठे भुजङ्गा ॥ ३॥
tuṣārādri-saṃkāśa-gauraṃ gabhīraṃ mano-bhūta-koṭi-prabhā-śrī-śarīram | sphuran-mauli-kallolinī-cāru-gaṅgā lasad-bhāla-bālendu kaṇṭhe bhujaṅgā ||3||
tusharadri-samkasha-gauram gabhiram mano-bhuta-koti-prabha-shri-shariram | sphuran-mauli-kallolini-charu-ganga lasad-bhala-balendu kanthe bhujanga ||3||
जो हिमगिरि-से गौर और गम्भीर हैं, जिनका शरीर करोड़ों कामदेवों-सी कान्ति से दीप्त है, जिनकी जटाओं पर तरंगित सुन्दर गंगा सुशोभित है, ललाट पर बाल-चन्द्र और कण्ठ में सर्प विराजमान हैं।
He is grave and fair as the snow-mountain, His body radiant with the splendour of countless Cupids; the lovely Gaṅgā tosses in waves upon His matted locks, the crescent moon gleams on His brow, and a serpent rests at His throat.
चलत्कुण्डलं भ्रूसुनेत्रं विशालं प्रसन्नाननं नीलकण्ठं दयालम् । मृगाधीशचर्माम्बरं मुण्डमालं प्रियं शङ्करं सर्वनाथं भजामि ॥ ४॥
calat-kuṇḍalaṃ bhrū-sunetraṃ viśālaṃ prasannānanaṃ nīlakaṇṭhaṃ dayālam | mṛgādhīśa-carmāmbaraṃ muṇḍa-mālaṃ priyaṃ śaṅkaraṃ sarva-nāthaṃ bhajāmi ||4||
chalat-kundalam bhru-sunetram vishalam prasannananam nilakantham dayalam | mrigadhisha-charmambaram munda-malam priyam shankaram sarva-natham bhajami ||4||
जिनके कुण्डल झूल रहे हैं, भौंहें सुन्दर और नेत्र विशाल हैं, मुख प्रसन्न, कण्ठ नीला और हृदय दयालु है, जो सिंहचर्म धारण किये और मुण्डमाला पहने हैं — उन सबके प्रिय, सर्वस्वामी शंकर को मैं भजता हूँ।
I worship beloved Śaṅkara, Lord of all — His earrings swaying, His brows fair and His eyes wide, His face serene, His throat blue, full of compassion; clad in a lion's skin and wearing a garland of skulls.
प्रचण्डं प्रकृष्टं प्रगल्भं परेशमखण्डमजं भानुकोटिप्रकाशम् । त्रयःशूलनिर्मूलनं शूलपाणिं भजेऽहं भवानीपतिं भावगम्यम् ॥ ५॥
pracaṇḍaṃ prakṛṣṭaṃ pragalbhaṃ pareśam akhaṇḍam ajaṃ bhānu-koṭi-prakāśam | trayaḥ-śūla-nirmūlanaṃ śūla-pāṇiṃ bhaje'haṃ bhavānī-patiṃ bhāva-gamyam ||5||
prachandam prakrishtam pragalbham paresham akhandam ajam bhanu-koti-prakasham | trayah-shula-nirmulanam shula-panim bhaje'ham bhavani-patim bhava-gamyam ||5||
प्रचण्ड, सर्वश्रेष्ठ, प्रगल्भ, परमेश्वर, अखण्ड, अजन्मा, करोड़ों सूर्यों-से प्रकाशमान, तीनों प्रकार के दुःखों को निर्मूल करनेवाले, हाथ में त्रिशूल लिये, प्रेम से ही प्राप्त होनेवाले भवानीपति शंकर को मैं भजता हूँ।
I worship Bhavānī's Lord — fierce, supreme, bold, the highest Ruler, undivided and unborn, blazing like a million suns, uprooter of the threefold sorrow, trident in hand, reached only through loving devotion.
कलातीतकल्याणकल्पान्तकारी सदा सज्जनानन्ददाता पुरारी । चिदानन्दसन्दोहमोहापहारी प्रसीद प्रसीद प्रभो मन्मथारी ॥ ६॥
kalātīta-kalyāṇa-kalpānta-kārī sadā sajjanānanda-dātā purārī | cidānanda-sandoha-mohāpahārī prasīda prasīda prabho manmathārī ||6||
kalatita-kalyana-kalpanta-kari sada sajjanananda-data purari | chidananda-sandoha-mohapahari prasida prasida prabho manmathari ||6||
कलाओं से परे, कल्याणस्वरूप, कल्प के अन्त में संहार करनेवाले, सज्जनों को सदा आनन्द देनेवाले, त्रिपुरारि, चिदानन्दघन, मोह के नाशक — हे कामारि प्रभु! प्रसन्न होइए, प्रसन्न होइए।
Beyond all measure, blessedness itself, who dissolves the world at each age's end, ever the giver of joy to the good, foe of Tripura, a mass of consciousness and bliss, remover of delusion — be gracious, be gracious, O Lord, slayer of Cupid.
न यावदुमानाथपादारविन्दं भजन्तीह लोके परे वा नराणाम् । न तावत्सुखं शान्ति सन्तापनाशं प्रसीद प्रभो सर्वभूताधिवासम् ॥ ७॥
na yāvad umānātha-pādāravindaṃ bhajantīha loke pare vā narāṇām | na tāvat sukhaṃ śānti santāpa-nāśaṃ prasīda prabho sarva-bhūtādhivāsam ||7||
na yavad umanatha-padaravindam bhajantiha loke pare va naranam | na tavat sukham shanti santapa-nasham prasida prabho sarva-bhutadhivasam ||7||
हे उमापति! जब तक मनुष्य आपके चरण-कमलों को नहीं भजते, तब तक उन्हें इस लोक या परलोक में न सुख मिलता है, न शान्ति, न संताप का नाश। अतः हे समस्त प्राणियों में निवास करनेवाले प्रभु! प्रसन्न होइए।
Until people worship the lotus-feet of Umā's Lord, they find no happiness, no peace, no end of sorrow, here or hereafter. Therefore be gracious, O Lord who dwells within every being.
न जानामि योगं जपं नैव पूजां नतोऽहं सदा सर्वदा शम्भु तुभ्यम् । जराजन्मदुःखौघतातप्यमानं प्रभो पाहि आपन्नमामीशशम्भो ॥ ८॥
na jānāmi yogaṃ japaṃ naiva pūjāṃ nato'haṃ sadā sarvadā śambhu tubhyam | jarā-janma-duḥkhaugha-tātapyamānaṃ prabho pāhi āpannamām īśa-śambho ||8||
na janami yogam japam naiva pujam nato'ham sada sarvada shambhu tubhyam | jara-janma-duhkhaugha-tatapyamanam prabho pahi apannamam isha-shambho ||8||
मैं न योग जानता हूँ, न जप, न पूजा; हे शम्भो! मैं सदा-सर्वदा आपको ही नमन करता हूँ। बुढ़ापे और जन्म-मरण के दुःख-समूह से तपते हुए मुझ दीन की रक्षा कीजिए — हे ईश शम्भो! मैं आपको नमस्कार करता हूँ।
I know neither yoga nor chant nor worship; I only bow to You always and ever, O Śambhu. Burning in the floods of sorrow that come with age and birth, protect me, the afflicted — to You I bow, O Lord Śambhu.
Phala-śruti रुद्राष्टकमिदं प्रोक्तं विप्रेण हरतोषये । ये पठन्ति नरा भक्त्या तेषां शम्भुः प्रसीदति ॥
rudrāṣṭakam idaṃ proktaṃ vipreṇa hara-toṣaye | ye paṭhanti narā bhaktyā teṣāṃ śambhuḥ prasīdati ||
rudrashtakam idam proktam viprena hara-toshaye | ye pathanti nara bhaktya tesham shambhuh prasidati ||
यह रुद्राष्टक ब्राह्मण ने शिवजी को प्रसन्न करने के लिए कहा। जो मनुष्य इसे भक्तिपूर्वक पढ़ते हैं, उन पर शम्भु प्रसन्न होते हैं।
This Rudrāṣṭakam was uttered by the brāhmaṇa to please Hara. Those who recite it with devotion — upon them Śambhu bestows His grace.
Colophon ॥ इति श्रीरामचरितमानसे उत्तरकाण्डे श्रीगोस्वामितुलसीदासकृतं श्रीरुद्राष्टकं सम्पूर्णम् ॥
iti śrī-rāmacaritamānase uttarakāṇḍe śrī-gosvāmi-tulasīdāsa-kṛtaṃ śrī-rudrāṣṭakaṃ sampūrṇam ||
iti shri-ramacharitamanase uttarakande shri-gosvami-tulasidasa-kritam shri-rudrashtakam sampurnam ||
इस प्रकार श्रीरामचरितमानस के उत्तरकाण्ड में गोस्वामी तुलसीदास रचित श्रीरुद्राष्टक सम्पूर्ण हुआ।
Thus, in the Uttara-Kāṇḍa of the Rāmacaritamānasa, the Rudrāṣṭakam composed by Gosvāmī Tulasīdāsa is complete.