Backवापस

Maa Devi / Durga

चण्डीकवचम्

Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham)

Vārāha Purāṇa; also in Gītāpress Saptaśatī and Mantra Mahārṇava (Khemraj, 1924). Encoded by Ravin Bhalekar.

The Caṇḍīkavacham is a divine armor-prayer from the Vārāha Purāṇa, invoking the Nine Durgās, the eight Mātṛkā goddesses, and a host of Śakti-powers to guard every part of the body and all dimensions of life. Recited before the Durgā Saptaśatī, it bestows fearlessness, longevity, and liberation through the grace of Mahāmāyā.

Nava Durgā Nāmāni

प्रथमं शैलपुत्रीति द्वितीयं ब्रह्मचारिणी ।
तृतीयं चन्द्रघण्टेति कूष्माण्डेति चतुर्थकम् ॥ ३॥

prathamaṃ śailaputrīti dvitīyaṃ brahmacāriṇī |
tṛtīyaṃ candraghaṇṭeti kūṣmāṇḍeti caturthakaṃ ||

pra-tha-maṃ shai-la-put-rī-ti dvi-tī-yaṃ brah-ma-cā-ri-ṇī |
tṛ-tī-yaṃ chan-dra-ghaṇ-ṭe-ti kūṣh-māṇ-ḍe-ti cha-tur-tha-kam

पहली शैलपुत्री, दूसरी ब्रह्मचारिणी, तीसरी चन्द्रघण्टा और चौथी कूष्माण्डा कहलाती हैं।

The first is Śailaputrī, the second Brahmacāriṇī; the third Candraghaṇṭā, and the fourth Kūṣmāṇḍā.

पञ्चमं स्कन्दमातेति षष्ठं कात्यायनीति च ।
सप्तमं कालरात्रिश्च महागौरीति चाष्टमम् ॥ ४॥

pañcamaṃ skandamāteti ṣaṣṭhaṃ kātyāyanīti ca |
saptamaṃ kālarātriśca mahāgaurīti cāṣṭamam ||

pañ-cha-maṃ skan-da-mā-te-ti ṣhaṣh-ṭhaṃ kā-tyā-ya-nī-ti cha |
sap-ta-maṃ kā-la-rā-tri-ścha ma-hā-gau-rī-ti cāṣh-ṭa-mam

पाँचवीं स्कन्दमाता, छठी कात्यायनी, सातवीं कालरात्रि और आठवीं महागौरी कही गई हैं।

The fifth is Skandamātā, the sixth Kātyāyanī; the seventh Kālarātrī, and the eighth Mahāgaurī.

नवमं सिद्धिदात्री च नवदुर्गाः प्रकीर्तिताः ।
उक्तान्येतानि नामानि ब्रह्मणैव महात्मना ॥ ५॥

navamaṃ siddhidātrī ca navadurgāḥ prakīrtitāḥ |
uktānyetāni nāmāni brahmaṇaiva mahātmanā ||

na-va-maṃ sid-dhi-dā-trī cha na-va-dur-gāḥ pra-kīr-ti-tāḥ |
uk-tā-nye-tā-ni nā-mā-ni brah-ma-ṇai-va ma-hāt-ma-nā

नौवीं सिद्धिदात्री हैं — ये नवदुर्गा कहलाती हैं। ये नाम स्वयं महात्मा ब्रह्मा ने ही कहे हैं।

Siddhidātrī is the ninth — these Nine Durgās have thus been proclaimed; these names were spoken by the great Brahmā himself.

अग्निना दह्यमानस्तु शत्रुमध्ये गतो रणे ।
विषमे दुर्गे चैव भयार्ताः शरणं गताः ॥ ६॥

agninā dahyamānāstu śatrumadhye gato raṇe |
viṣame durge caiva bhayārtāḥ śaraṇaṃ gatāḥ ||

ag-ni-nā dah-ya-mā-nās-tu śat-ru-mad-hye ga-to ra-ṇe |
vi-ṣha-me dur-ge chai-va bha-yār-tāḥ śha-ra-ṇaṃ ga-tāḥ

जो अग्नि में जलता हुआ, रण में शत्रुओं के बीच घिरा हुआ, अथवा विषम संकट में भय से पीड़ित होकर (देवी की) शरण में जाते हैं —

Those burned by fire, who have entered the midst of enemies in battle, or who are caught in terrible danger — when overwhelmed by fear, they take refuge in Her.

न तेषां जायते किञ्चिदशुभं रणसङ्कटे ।
नापदं तस्य पश्यामि शोकदुःखभयं नहि ॥ ७॥

na teṣāṃ jāyate kiñcidaśubhaṃ raṇasaṅkaṭe |
nāpadaṃ tasya paśyāmi śokaduḥkhabhayaṃ nahi ||

na te-ṣhāṃ jā-ya-te kiñ-chid-a-śhu-bhaṃ ra-ṇa-saṅ-ka-ṭe |
nā-pa-daṃ ta-sya pa-śhyā-mi śho-ka-duḥ-kha-bha-yaṃ na-hi

उनका रण-संकट में कुछ भी अशुभ नहीं होता; (शरणागत को) न मैं आपत्ति में देखता हूँ, न उसे शोक, दुःख या भय होता है।

No ill befalls them in the thick of battle. No calamity do I see coming to them — no sorrow, no suffering, no fear.

यैस्तु भक्त्या स्मृता नूनं तेषां सिद्धिः प्रजायते ।
ये त्वां स्मरन्ति देवेशि रक्षसे तान्न संशयः ॥ ८॥

yaistu bhaktyā smṛtā nūnaṃ teṣāṃ siddhiḥ prajāyate |
ye tvāṃ smaranti deveśi rakṣase tānna saṃśayaḥ ||

yais-tu bhak-tyā smṛ-tā nū-naṃ te-ṣhāṃ sid-dhiḥ pra-jā-ya-te |
ye tvāṃ sma-ran-ti de-ve-śhi rak-ṣha-se tān-na saṃ-śha-yaḥ

जिन्होंने भक्तिपूर्वक देवी का स्मरण किया, उन्हें निश्चय ही सिद्धि प्राप्त होती है; हे देवेशी! जो आपका स्मरण करते हैं, आप उनकी रक्षा करती हैं — इसमें संशय नहीं।

Those who remember Her with devotion surely attain fulfillment. O Goddess of gods, You protect all who remember You — of this there is no doubt.

Mātṛkā Devatā

प्रेतसंस्था तु चामुण्डा वाराही महिषासना ।
ऐन्द्री गजसमारुढा वैष्णवी गरुडासना ॥ ९॥

pretasaṃsthā tu cāmuṇḍā vārāhī mahiṣāsanā |
aindrī gajasamārūḍhā vaiṣṇavī garuḍāsanā ||

pre-ta-saṃ-sthā tu cā-muṇ-ḍā vā-rā-hī ma-hi-ṣhā-sa-nā |
ain-drī ga-ja-sa-mā-rū-ḍhā vaiṣh-ṇa-vī ga-ru-ḍā-sa-nā

चामुण्डा प्रेत पर आसीन हैं, वाराही महिष (भैंसे) पर, ऐन्द्री हाथी पर आरूढ़ हैं और वैष्णवी गरुड़ पर आसीन हैं।

Cāmuṇḍā is enthroned upon a corpse; Vārāhī upon the buffalo throne; Aindrī rides the elephant; Vaiṣṇavī is seated upon Garuḍa.

माहेश्वरी वृषारुढा कौमारी शिखिवाहना ।
लक्ष्मीः पद्मासना देवी पद्महस्ता हरिप्रिया ॥ १०॥

māheśvarī vṛṣārūḍhā kaumārī śikhivāhanā |
lakṣmīḥ padmāsanā devī padmahastā haripriyā ||

mā-heś-va-rī vṛ-ṣhā-rū-ḍhā kau-mā-rī śhi-khi-vā-ha-nā |
lakṣh-mīḥ pad-mā-sa-nā de-vī pad-ma-has-tā ha-ri-pri-yā

माहेश्वरी वृषभ पर आरूढ़ हैं, कौमारी मयूर-वाहना हैं; हरि की प्रिया लक्ष्मी देवी कमल पर आसीन और हाथ में कमल धारण किए हैं।

Māheśvarī rides the bull; Kaumārī the peacock. The Goddess Lakṣmī is lotus-throned, lotus-handed, the beloved of Hari.

श्वेतरूपधरा देवी ईश्वरी वृषवाहना ।
ब्राह्मी हंससमारुढा सर्वाभरणभूषिता ॥ ११॥

śvetarūpadharā devī īśvarī vṛṣavāhanā |
brāhmī haṃsasamārūḍhā sarvābharaṇabhūṣitā ||

śhve-ta-rū-pa-dha-rā de-vī ī-śva-rī vṛ-ṣha-vā-ha-nā |
brāh-mī haṃ-sa-sa-mā-rū-ḍhā sar-vā-bha-ra-ṇa-bhū-ṣhi-tā

श्वेत रूप धारण की हुई ईश्वरी देवी वृषभ-वाहना हैं; ब्राह्मी हंस पर आरूढ़ और समस्त आभूषणों से विभूषित हैं।

The white-formed Goddess Īśvarī rides the bull. Brāhmī rides the swan, adorned with all manner of ornaments.

इत्येता मातरः सर्वाः सर्वयोगसमन्विताः ।
नानाभरणशोभाढ्या नानारत्नोपशोभिता ॥ १२॥

ityetā mātaraḥ sarvāḥ sarvayogasamanvitāḥ |
nānābharaṇaśobhāḍhyā nānāratnopaśobhitā ||

i-tye-tā mā-ta-raḥ sar-vāḥ sar-va-yo-ga-sa-man-vi-tāḥ |
nā-nā-bha-ra-ṇa-śho-bhā-ḍhyā nā-nā-rat-no-pa-śho-bhi-tā

इस प्रकार ये सब माताएँ समस्त योग-शक्तियों से युक्त, नाना आभूषणों की शोभा से सम्पन्न और नाना रत्नों से सुशोभित हैं।

Thus all these Mothers, endowed with every yogic power, radiant with varied ornaments, resplendent with diverse jewels,

दृश्यन्ते रथमारुढा देव्यः क्रोधसमाकुलाः ।
शङ्खं चक्रं गदां शक्तिं हलं च मुसलायुधम् ॥ १३॥

dṛśyante rathamārūḍhā devyaḥ krodhasamākulāḥ |
śaṅkhaṃ cakraṃ gadāṃ śaktiṃ halaṃ ca musalāyudham ||

dṛ-śhyan-te ra-tha-mā-rū-ḍhā dev-yaḥ kro-dha-sa-mā-ku-lāḥ |
śhaṅ-khaṃ cha-kraṃ ga-dāṃ śhak-tiṃ ha-laṃ cha mu-sa-lā-yu-dham

ये देवियाँ क्रोध से भरी हुई रथ पर आरूढ़ दिखाई देती हैं; ये शंख, चक्र, गदा, शक्ति, हल और मूसल —

appear mounted upon their chariots, the Goddesses filled with righteous wrath — bearing conch, discus, mace, Śakti-lance, plough, and pestle,

खेटकं तोमरं चैव परशुं पाशमेव च ।
कुन्तायुधं त्रिशूलं च शार्ङ्गमायुधमुत्तमम् ॥ १४॥

kheṭakaṃ tomaraṃ caiva paraśuṃ pāśameva ca |
kuntāyudhaṃ triśūlaṃ ca śārṅgamāyudhamuttamam ||

khe-ṭa-kaṃ to-ma-raṃ chai-va pa-ra-śhuṃ pā-śha-me-va cha |
kun-tā-yu-dhaṃ tri-śhū-laṃ cha śhār-ṅga-mā-yu-dha-mut-ta-mam

खेटक (ढाल), तोमर, परशु, पाश, कुन्त, त्रिशूल और उत्तम शार्ङ्ग धनुष (धारण करती हैं)।

shield, lance, axe, noose, javelin, trident, and the excellent bow Śārṅga —

दैत्यानां देहनाशाय भक्तानामभयाय च ।
धारयन्त्यायुधानीत्थं देवानां च हिताय वै ॥ १५॥

daityānāṃ dehanāśāya bhaktānāmabhayāya ca |
dhārayantyāyudhānītthaṃ devānāṃ ca hitāya vai ||

dai-tyā-nāṃ de-ha-nā-śhā-ya bhak-tā-nā-ma-bha-yā-ya cha |
dhā-ra-yan-tyā-yu-dhā-nīt-thaṃ de-vā-naṃ cha hi-tā-ya vai

दैत्यों के देह-नाश के लिए, भक्तों के अभय के लिए और देवताओं के हित के लिए ही ये अस्त्र-शस्त्र धारण करती हैं।

bearing these weapons for the destruction of demons, for the fearlessness of devotees, and for the welfare of the gods.

नमस्तेऽस्तु महारौद्रे महाघोरपराक्रमे ।
महाबले महोत्साहे महाभयविनाशिनी ॥ १६॥

namastestu mahāraudre mahāghoraparākrame |
mahābale mahotsāhe mahābhayavināśinī ||

na-mas-tes-tu ma-hā-rau-dre ma-hā-gho-ra-pa-rā-kra-me |
ma-hā-ba-le ma-hot-sā-he ma-hā-bha-ya-vi-nā-śhi-nī

हे महारौद्री! हे महाघोर पराक्रमवाली! हे महाबला! हे महान् उत्साहवाली! हे महाभय का नाश करनेवाली! आपको नमस्कार।

Salutation to You, O supremely wrathful One, of terrifying prowess; of great strength, great spirit — destroyer of all great fear!

Kavacham

त्राहि मां देवि दुष्प्रेक्ष्ये शत्रूणां भयवर्धिनि ।
प्राच्यां रक्षतु मामैन्द्री आग्नेयामग्निदेवता ॥ १७॥

trāhi māṃ devi duṣprekṣye śatrūṇāṃ bhayavardhini |
prācyāṃ rakṣatu māmaindrī āgneyāmagnidevatā ||

trā-hi māṃ de-vi duṣh-prek-ṣhye śhat-rū-ṇāṃ bha-ya-var-dhi-ni |
prā-cyāṃ rak-ṣha-tu mā-main-drī āg-ne-yā-mag-ni-de-va-tā

हे (शत्रुओं के लिए) कठिनता से देखी जा सकनेवाली, शत्रुओं का भय बढ़ानेवाली देवी! मेरी रक्षा कीजिए। पूर्व दिशा में ऐन्द्री मेरी रक्षा करें और अग्निकोण में अग्निदेवता।

Protect me, O Goddess, dreadful to behold, increaser of fear in enemies! May Aindrī guard me in the East; the fire-deity in the Southeast.

दक्षिणेऽवतु वाराही नैरृत्यां खड्गधारिणी ।
प्रतीच्यां वारुणी रक्षेद्वायव्यां मृगवाहिनी ॥ १८॥

dakṣiṇe'vatu vārāhī nairṛtyāṃ khaḍgadhāriṇī |
pratīcyāṃ vāruṇī rakṣedvāyavyāṃ mṛgavāhinī ||

dak-ṣhi-ṇe'va-tu vā-rā-hī nair-ṛ-tyāṃ khaḍ-ga-dhā-ri-ṇī |
pra-tī-cyāṃ vā-ru-ṇī rak-ṣhed-vā-ya-vyāṃ mṛ-ga-vā-hi-nī

दक्षिण में वाराही रक्षा करें, नैर्ऋत्य कोण में खड्गधारिणी; पश्चिम में वारुणी रक्षा करें और वायव्य कोण में मृगवाहिनी।

May Vārāhī protect me in the South; Khaḍgadhāriṇī in the Southwest; Vāruṇī in the West; and the deer-vehicled Goddess in the Northwest.

उदीच्यां रक्ष कौबेरि ईशान्यां शूलधारिणी ।
ऊर्ध्वं ब्रह्माणी मे रक्षेदधस्ताद्वैष्णवी तथा ॥ १९॥

udīcyāṃ rakṣa kauberi īśānyāṃ śūladhāriṇī |
ūrdhvaṃ brāhmaṇī me rakṣedadhastādvaiṣṇavī tathā ||

u-dī-cyāṃ rak-ṣha kau-be-ri ī-śhā-nyāṃ śhū-la-dhā-ri-ṇī |
ūrd-hvaṃ brāh-ma-ṇī me rak-ṣhe-da-dhas-tād-vaiṣh-ṇa-vī ta-thā

उत्तर में कौबेरी रक्षा करें, ईशान कोण में शूलधारिणी; ऊपर ब्रह्माणी मेरी रक्षा करें और नीचे वैष्णवी।

O Kauberī, guard me in the North; Śūladhāriṇī in the Northeast; Brāhmaṇī above; Vaiṣṇavī below.

एवं दश दिशो रक्षेच्चामुण्डा शववाहना ।
जया मे अग्रतः स्थातु विजया स्थातु पृष्ठतः ॥ २०॥

evaṃ daśa diśo rakṣeccāmuṇḍā śavavāhanā |
jayā me agrataḥ sthātu vijayā sthātu pṛṣṭhataḥ ||

e-vaṃ da-śha di-śho rak-ṣhec-cā-muṇ-ḍā śha-va-vā-ha-nā |
ja-yā me ag-ra-taḥ sthā-tu vi-ja-yā sthā-tu pṛṣhṭ-ha-taḥ

इस प्रकार शव-वाहना चामुण्डा दसों दिशाओं में रक्षा करें। जया मेरे आगे रहें और विजया पीछे रहें।

Thus may Cāmuṇḍā, borne upon a corpse, protect all ten directions. May Jayā stand before me; Vijayā behind me.

अजिता वामपार्श्वे तु दक्षिणे चापराजिता ।
शिखां मे द्योतिनी रक्षेदुमा मूर्ध्नि व्यवस्थिता ॥ २१॥

ajitā vāmapārśve tu dakṣiṇe cāparājitā |
śikhāṃ me dyotinī rakṣedumā mūrdhni vyavasthitā ||

a-ji-tā vā-ma-pār-śhve tu dak-ṣhi-ṇe cā-pa-rā-ji-tā |
śhi-khāṃ me dyo-ti-nī rak-ṣhe-du-mā mūrd-hni vya-vas-thi-tā

अजिता बाएँ पार्श्व में और अपराजिता दाहिने पार्श्व में; द्योतिनी मेरी शिखा की रक्षा करें और उमा मस्तक पर विराजमान रहें।

Ajitā on my left; Aparājitā on my right. May Dyotinī guard my crown-tuft; Umā is stationed at the crown of my head.

मालाधरी ललाटे च भ्रुवौ रक्षेद्यशस्विनी ।
त्रिनेत्रा च भ्रुवोर्मध्ये यमघण्टा च नासिके ॥ २२॥

māladhārī lalāṭe ca bhruvau rakṣedyaśasvinī |
trinetrā ca bhruvormadhye yaghaṇṭā ca nāsike ||

mā-la-dhā-rī la-lā-ṭe cha bhru-vau rak-ṣhed-ya-śhas-vi-nī |
tri-net-rā cha bhru-vor-mad-hye ya-ma-ghaṇ-ṭā cha nā-si-ke

मालाधरी ललाट पर रक्षा करें, यशस्विनी भौंहों की; त्रिनेत्रा भौंहों के मध्य की और यमघण्टा नासिका की रक्षा करें।

Māladhārī at the forehead; Yaśasvinī guards the eyebrows; Trinetrā between the brows; Yamaghaṇṭā at the nose.

शङ्खिनी चक्षुषोर्मध्ये श्रोत्रयोर्द्वारवासिनी ।
कपोलौ कालिका रक्षेत्कर्णमूले तु शाङ्करी ॥ २३॥

śaṅkhinī cakṣuṣormadhye śrotrayordvāravāsinī |
kapolau kālikā rakṣetkartṇamūle tu śāṅkarī ||

śhaṅ-khi-nī cak-ṣhu-ṣhor-mad-hye śhro-tra-yor-dvā-ra-vā-si-nī |
ka-po-lau kā-li-kā rak-ṣhet-kar-ṇa-mū-le tu śhāṅ-ka-rī

शंखिनी दोनों नेत्रों के मध्य की रक्षा करें, द्वारवासिनी दोनों कानों की; कालिका कपोलों की रक्षा करें और शांकरी कानों के मूल की।

Śaṅkhinī between the eyes; Dvāravāsinī at the ears. Kālikā guards the cheeks; Śāṅkarī at the roots of the ears.

नासिकायां सुगन्धा च उत्तरोष्ठे च चर्चिका ।
अधरे चामृतकला जिह्वायां च सरस्वती ॥ २४॥

nāsikāyāṃ sugandhā ca uttaroṣṭhe ca carcikā |
adhare cāmṛtakalā jihvāyāṃ ca sarasvatī ||

nā-si-kā-yāṃ su-gan-dhā cha ut-ta-roṣh-ṭhe cha car-ci-kā |
a-dha-re cā-mṛ-ta-ka-lā jih-vā-yāṃ cha sa-ras-va-tī

सुगन्धा नासिका में रक्षा करें, चर्चिका ऊपर के ओंठ की; अमृतकला नीचे के ओंठ की और सरस्वती जिह्वा की रक्षा करें।

Sugandhā at the nostrils; Carcikā at the upper lip. Amṛtakalā at the lower lip; Sarasvatī upon the tongue.

दन्तान् रक्षतु कौमारी कण्ठमध्ये तु चण्डिका ।
घण्टिकां चित्रघण्टा च महामाया च तालुके ॥ २५॥

dantān rakṣatu kaumārī kaṇṭhamadhye tu caṇḍikā |
ghaṇṭikāṃ citraghaṇṭā ca mahāmāyā ca tāluke ||

dan-tān rak-ṣha-tu kau-mā-rī kaṇ-ṭha-mad-hye tu caṇ-ḍi-kā |
ghaṇ-ṭi-kāṃ ci-tra-ghaṇ-ṭā cha ma-hā-mā-yā cha tā-lu-ke

कौमारी दाँतों की रक्षा करें, चण्डिका कण्ठ के मध्य की; चित्रघण्टा घण्टिका (कौए/गले की घंटी) की और महामाया तालु की।

May Kaumārī guard the teeth; Caṇḍikā in the midst of the throat. Citraghaṇṭā at the uvula; Mahāmāyā at the palate.

कामाक्षी चिबुकं रक्षेद्वाचं मे सर्वमङ्गला ।
ग्रीवायां भद्रकाली च पृष्ठवंशे धनुर्धरी ॥ २६॥

kāmākṣī cibukaṃ rakṣedvācaṃ me sarvamañgalā |
grīvāyāṃ bhadrakālī ca pṛṣṭhavaṃśe dhanurdharī ||

kā-māk-ṣhī ci-bu-kaṃ rak-ṣhed-vā-caṃ me sar-va-maṅ-ga-lā |
grī-vā-yāṃ bhad-ra-kā-lī ca pṛṣhṭha-vaṃ-śhe dha-nur-dha-rī

कामाक्षी ठोड़ी की रक्षा करें, सर्वमंगला मेरी वाणी की; भद्रकाली ग्रीवा की और धनुर्धरी पृष्ठवंश (रीढ़) की।

Kāmākṣī guards the chin; Sarvamañgalā my speech. Bhadrakālī at the neck; Dhanurdharī along the spine.

नीलग्रीवा बहिःकण्ठे नलिकां नलकूबरी ।
स्कन्धयोः खड्गिनी रक्षेद् बाहू मे वज्रधारिणी ॥ २७॥

nīlagrīvā bahiḥkaṇṭhe nalikāṃ nalakūbarī |
skandahayoḥ khaḍginī rakṣed bāhū me vajradhāriṇī ||

nī-la-grī-vā ba-hiḥ-kaṇ-ṭhe na-li-kāṃ na-la-kū-ba-rī |
skan-dha-yoḥ khaḍ-gi-nī rak-ṣhed bā-hū me vaj-ra-dhā-ri-ṇī

नीलग्रीवा कण्ठ के बाहरी भाग की रक्षा करें, नलकूबरी कण्ठ-नली की; खड्गिनी दोनों कंधों की रक्षा करें और वज्रधारिणी मेरी भुजाओं की।

Nīlagrīvā at the outer throat; Nalakūbarī at the windpipe. Khaḍginī guards the shoulders; Vajradhāriṇī my arms.

हस्तयोर्दण्डिनी रक्षेदम्बिका चाङ्गुलीस्तथा ।
नखाञ्छूलेश्वरी रक्षेत् कुक्षौ रक्षेन्नलेश्वरी ॥ २८॥

hastayordaṇḍinī rakṣedambikā cāṅgulīstathā |
nakhāñchūleśvarī rakṣet kukṣau rakṣennaleśvarī ||

has-ta-yor-daṇ-ḍi-nī rak-ṣhe-dam-bi-kā cāṅ-gu-līs-ta-thā |
na-khāñ-chū-leś-va-rī rak-ṣhet kuk-ṣhau rak-ṣhen-na-leś-va-rī

दण्डिनी दोनों हाथों की रक्षा करें, अम्बिका उँगलियों की; शूलेश्वरी नखों की रक्षा करें और नलेश्वरी कुक्षि की।

Daṇḍinī guards the hands; Ambikā the fingers. Śūleśvarī guards the nails; Naleśvarī the flanks.

स्तनौ रक्षेन्महालक्ष्मीर्मनःशोकविनाशिनी ।
हृदये ललितादेवी उदरे शूलधारिणी ॥ २९॥

stanau rakṣenmahālakṣmīrmanaḥśokavināśinī |
hṛdaye lalitādevī udare śūladhāriṇī ||

sta-nau rak-ṣhen-ma-hā-lakṣh-mīr-ma-naḥ-śho-ka-vi-nā-śhi-nī |
hṛ-da-ye la-li-tā-de-vī u-da-re śhū-la-dhā-ri-ṇī

मन के शोक का नाश करनेवाली महालक्ष्मी स्तनों की रक्षा करें; ललितादेवी हृदय की और शूलधारिणी उदर की।

Mahālakṣmī guards the breasts, destroying grief of the mind. Lalitādevī guards the heart; Śūladhāriṇī the abdomen.

नाभौ च कामिनी रक्षेद्गुह्यं गुह्येश्वरी तथा ।
पूतना कामिका मेढ्रं गुदे महिषवाहिनी ॥ ३०॥

nābhau ca kāminī rakṣedguhyaṃ guhyeśvarī tathā |
pūtanā kāmikā meḍhraṃ gude mahiṣavāhinī ||

nā-bhau ca kā-mi-nī rak-ṣhed-guh-yaṃ guh-yeś-va-rī ta-thā |
pū-ta-nā kā-mi-kā meḍh-raṃ gu-de ma-hi-ṣha-vā-hi-nī

कामिनी नाभि की रक्षा करें, गुह्येश्वरी गुह्य भाग की; पूतना-कामिका मेढ्र की और महिषवाहिनी गुदा की रक्षा करें।

Kāminī guards the navel; Guhyeśvarī the secret region. Pūtanā-Kāmikā guards the generative organ; Mahiṣavāhinī the lower body.

कट्यां भगवती रक्षेज्जानुनी विन्ध्यवासिनी ।
जङ्घे महाबला प्रोक्ता सर्वकामप्रदायिनी ॥ ३१॥

kaṭyāṃ bhagavatī rakṣejjānunī vindhyavāsinī |
jaṅghe mahābalā proktā sarvakāmapradāyinī ||

ka-ṭyāṃ bha-ga-va-tī rak-ṣhej-jā-nu-nī vin-dhya-vā-si-nī |
jaṅ-ghe ma-hā-ba-lā prok-tā sar-va-kā-ma-pra-dā-yi-nī

भगवती कटि की रक्षा करें, विन्ध्यवासिनी दोनों घुटनों की; सब कामनाएँ देनेवाली महाबला दोनों जंघाओं की रक्षा करें।

Bhagavatī guards the waist; Vindhyavāsinī the knees. Mahābalā — giver of all desires — is said to guard the calves.

गुल्फयोर्नारसिंही च पादौ चामिततेजसी ।
पादाङ्गुलीः श्रीर्मे रक्षेत्पादाधस्तलवासिनी ॥ ३२॥

gulphayornārasiṃhī ca pādau cāmitatejasī |
pādāṅgulīḥ śrīrme rakṣetpādādhastala vāsinī ||

gul-pha-yor-nā-ra-siṃ-hī cha pā-dau cā-mi-ta-te-ja-sī |
pā-dāṅ-gu-līḥ śhrīr-me rak-ṣhet-pā-dā-dhas-ta-la-vā-si-nī

नारसिंही दोनों टखनों की रक्षा करें, अमित तेजवाली (देवी) दोनों चरणों की; श्री पैरों की उँगलियों की रक्षा करें और तलवासिनी तलवों की।

Nārasiṃhī guards the ankles; the boundlessly radiant one guards the feet. Śrī protects my toes; Talavasini guards the soles.

नखान्दंष्ट्राकराली च केशांश्चैवोर्ध्वकेशिनी ।
रोमकूपेषु कौबेरी त्वचं वागीश्वरी तथा ॥ ३३॥

nakhāndaṃṣṭrākarālī ca keśāṃścaivordhvakeśinī |
romakūpeṣu kauberī tvacaṃ vāgīśvarī tathā ||

na-khān-daṃṣh-ṭrā-ka-rā-lī cha ke-śhāṃś-cai-vord-hva-ke-śhi-nī |
ro-ma-kū-pe-ṣhu kau-be-rī tva-caṃ vā-gī-śva-rī ta-thā

दंष्ट्राकराली नखों की रक्षा करें, ऊर्ध्वकेशिनी केशों की; कौबेरी रोमकूपों की रक्षा करें और वागीश्वरी त्वचा की।

Daṃṣṭrākarālī guards the nails; Ūrdhvakeśinī the hair. Kauberī the pores; Vāgīśvarī the skin.

रक्तमज्जावमांसान्यस्थिमेदांसी पार्वती ।
अन्त्राणि कालरात्रिश्च पित्तं च मुकुटेश्वरी ॥ ३४॥

raktamajjāvamāṃsānyasthimedāṃsī pārvatī |
antrāṇi kālarātriśca pittaṃ ca mukuṭeśvarī ||

rak-ta-maj-jā-va-māṃ-sā-nyas-thi-me-dāṃ-sī pār-va-tī |
ant-rā-ṇi kā-la-rā-tri-ścha pit-taṃ cha mu-ku-ṭeś-va-rī

पार्वती रक्त, मज्जा, वसा, मांस, अस्थि और मेद की रक्षा करें; कालरात्रि आँतों की और मुकुटेश्वरी पित्त की।

Pārvatī guards the blood, marrow, flesh, bones, and fat. Kālarātrī guards the intestines; Mukuṭeśvarī the bile.

पद्मावती पद्मकोशे कफे चुडामणिस्तथा ।
ज्वालामुखी नखज्वाला अभेद्या सर्वसन्धिषु ॥ ३५॥

padmāvatī padmakośe kaphe cūḍāmaṇistathā |
jvālāmukhī nakhajvālā abhedyā sarvasandhiṣu ||

pad-mā-va-tī pad-ma-ko-śhe ka-phe cū-ḍā-ma-ṇis-ta-thā |
jvā-lā-mu-khī na-kha-jvā-lā a-bhed-yā sar-va-san-dhi-ṣhu

पद्मावती (मूलाधार आदि) पद्म-कोशों में रक्षा करें, चूड़ामणि कफ की; ज्वालामुखी नखों के तेज की रक्षा करें और अभेद्या समस्त सन्धियों में।

Padmāvatī guards the bodily cavities; Cūḍāmaṇi the phlegm. Jvālāmukhī the nail-flames; Abhedyā pervades all the joints.

शुक्रं ब्रह्माणी मे रक्षेच्छायां छत्रेश्वरी तथा ।
अहङ्कारं मनो बुद्धिं रक्ष मे धर्मचारिणि ॥ ३६॥

śukraṃ brāhmaṇī me rakṣecchāyāṃ chatreśvarī tathā |
ahaṅkāraṃ mano buddhiṃ rakṣa me dharmacāriṇi ||

śhuk-raṃ brāh-ma-ṇī me rak-ṣhec-chā-yāṃ chhat-reś-va-rī ta-thā |
a-haṅ-kā-raṃ ma-no bud-dhiṃ rak-ṣha me dhar-ma-cā-ri-ṇi

ब्रह्माणी मेरे शुक्र की रक्षा करें, छत्रेश्वरी छाया की; हे धर्मचारिणी! मेरे अहंकार, मन और बुद्धि की रक्षा कीजिए।

Brāhmaṇī guards my vital essence; Chatreśvarī my shadow. O Dharmacāriṇī, protect my ego, mind, and intellect.

प्राणापानौ तथा व्यानं समानोदानमेव च ।
वज्रहस्ता च मे रेक्षेत्प्राणं कल्याणशोभना ॥ ३७॥

prāṇāpānau tathā vyānaṃ samānodānameva ca |
vajrahastā ca me rakṣetprāṇaṃ kalyāṇaśobhanā ||

prā-ṇā-pā-nau ta-thā vyā-naṃ sa-mā-no-dā-na-me-va cha |
vaj-ra-has-tā cha me rek-ṣhet-prā-ṇaṃ kal-yā-ṇa-śho-bha-nā

प्राण, अपान, व्यान, समान और उदान (वायुओं की) तथा प्राण की कल्याणशोभना वज्रहस्ता रक्षा करें।

Prāṇa, Apāna, Vyāna, Samāna, and Udāna — may Vajrahastā protect these vital airs; may Kalyāṇaśobhanā protect my life-force.

रसे रूपे च गन्धे च शब्दे स्पर्शे च योगिनी ।
सत्त्वं रजस्तमश्चैव रक्षेन्नारायणी सदा ॥ ३८॥

rase rūpe ca gandhe ca śabde sparśe ca yoginī |
sattvaṃ rajastmaścaiva rakṣennārāyaṇī sadā ||

ra-se rū-pe cha gan-dhe cha śhab-de spar-śhe cha yo-gi-nī |
sat-tvaṃ ra-jas-ta-maś-cai-va rak-ṣhen-nā-rā-ya-ṇī sa-dā

रस, रूप, गन्ध, शब्द और स्पर्श (विषयों) में योगिनी रक्षा करें; और सत्त्व, रज तथा तम (गुणों) की नारायणी सदा रक्षा करें।

May Yoginī protect the five sense-objects — taste, form, scent, sound, and touch. May Nārāyaṇī ever protect the three qualities: sattva, rajas, and tamas.

आयू रक्षतु वाराही धर्मं रक्षतु वैष्णवी ।
यशः कीर्तिं च लक्ष्मीं च धनं विद्यां च चक्रिणी ॥ ३९॥

āyū rakṣatu vārāhī dharmaṃ rakṣatu vaiṣṇavī |
yaśaḥ kīrtiṃ ca lakṣmīṃ ca dhanaṃ vidyāṃ ca cakriṇī ||

ā-yū rak-ṣha-tu vā-rā-hī dhar-maṃ rak-ṣha-tu vaiṣh-ṇa-vī |
ya-śhaḥ kīr-tiṃ cha lakṣh-mīṃ cha dha-naṃ vid-yāṃ cha ca-kri-ṇī

वाराही आयु की रक्षा करें, वैष्णवी धर्म की; चक्रिणी यश, कीर्ति, लक्ष्मी, धन और विद्या की रक्षा करें।

May Vārāhī protect my lifespan; Vaiṣṇavī my righteousness. May Cakriṇī protect my fame, glory, prosperity, wealth, and learning.

गोत्रमिन्द्राणी मे रक्षेत्पशून्मे रक्ष चण्डिके ।
पुत्रान् रक्षेन्महालक्ष्मीर्भार्यां रक्षतु भैरवी ॥ ४०॥

gotramindāṇī me rakṣetpaśūnme rakṣa caṇḍike |
putrān rakṣenmahālakṣmīrbhāryāṃ rakṣatu bhairavī ||

go-tram-in-drā-ṇī me rak-ṣhet-pa-śhūn-me rak-ṣha caṇ-ḍi-ke |
put-rān rak-ṣhen-ma-hā-lakṣh-mīr-bhār-yāṃ rak-ṣha-tu bhai-ra-vī

इन्द्राणी मेरे गोत्र (कुल) की रक्षा करें; हे चण्डिके! मेरे पशुओं की रक्षा कीजिए; महालक्ष्मी पुत्रों की रक्षा करें और भैरवी भार्या की।

May Indrāṇī guard my lineage; O Caṇḍikā, guard my cattle. May Mahālakṣmī protect my sons; Bhairavī my spouse.

पन्थानं सुपथा रक्षेन्मार्गं क्षेमकरी तथा ।
राजद्वारे महालक्ष्मीर्विजया सर्वतः स्थिता ॥ ४१॥

panthānaṃ supathā rakṣenmārgaṃ kṣemakarī tathā |
rājadvāre mahālakṣmīrvijayā sarvataḥ sthitā ||

pan-thā-naṃ su-pa-thā rak-ṣhen-mār-gaṃ kṣhe-ma-ka-rī ta-thā |
rā-ja-dvā-re ma-hā-lakṣh-mīr-vi-ja-yā sar-va-taḥ sthitā

सुपथा मेरे पथ की रक्षा करें, क्षेमकरी मार्ग की; राजद्वार पर महालक्ष्मी रक्षा करें और सब ओर विजया स्थित रहें।

May Supathā protect my path; Kṣemakarī the road. Mahālakṣmī at the royal gate; Vijayā stationed everywhere.

रक्षाहीनं तु यत्स्थानं वर्जितं कवचेन तु ।
तत्सर्वं रक्ष मे देवि जयन्ती पापनाशिनी ॥ ४२॥

rakṣāhīnaṃ tu yatsthānaṃ varjitaṃ kavacena tu |
tatsarvaṃ rakṣa me devi jayantī pāpanāśinī ||

rak-ṣhā-hī-naṃ tu yat-sthā-naṃ var-ji-taṃ ka-va-ce-na tu |
tat-sar-vaṃ rak-ṣha me de-vi ja-yan-tī pā-pa-nā-śhi-nī

जो स्थान रक्षा से रहित रह गया हो और कवच में छूट गया हो — हे पापनाशिनी जयन्ती देवी! वह सब मेरा आप रक्षित करें।

Wherever protection is lacking, wherever this kavacham has not reached — O Goddess, O Jayantī, destroyer of sins, protect all of that for me.

Phala Śruti

पदमेकं न गच्छेत्तु यदीच्छेच्छुभमात्मनः ।
कवचेनावृतो नित्यं यत्र यत्राधिगच्छति ॥ ४३॥

padamekaṃ na gacchettu yadīccheccchubhamātmanaḥ |
kavacenāvṛto nityaṃ yatra yatrādhigacchati ||

pa-da-me-kaṃ na gac-chet-tu ya-dīc-chec-chu-bha-māt-ma-naḥ |
ka-va-ce-nā-vṛ-to ni-tyaṃ yat-ra yat-rā-dhi-gac-cha-ti

यदि अपना कल्याण चाहे, तो (कवच के बिना) एक पग भी न चले; कवच से आवृत होकर (मनुष्य) जहाँ-जहाँ जाता है —

One who desires their own welfare should not take even a single step without this kavacham. Ever covered by it, wherever they go,

तत्र तत्रार्थ लाभश्च विजयः सार्वकामिकः ।
यं यं कामयते कामं तं तं प्राप्नोति निश्चितम् ।
परमैश्वर्यमतुलं प्राप्स्यते भूतले पुमान् ॥ ४४॥

tatra tatrārtha lābhaśca vijayaḥ sārvakāmikaḥ |
yaṃ yaṃ kāmayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam |
paramaiśvaryamatulaṃ prāpsyate bhūtale pumān ||

tat-ra tat-rār-tha lā-bhaś-ca vi-ja-yaḥ sār-va-kā-mi-kaḥ |
yaṃ yaṃ kā-ma-ya-te kā-maṃ taṃ taṃ prāp-no-ti niś-ci-tam |
pa-ra-maiś-var-ya-ma-tu-laṃ prāp-sya-te bhū-ta-le pu-mān

वहाँ-वहाँ उसे धन-लाभ और सब कामनाओं को पूर्ण करनेवाली विजय मिलती है; वह जिस-जिस कामना को चाहता है, उसे निश्चय पाता है; वह पुरुष भूतल पर अतुल परम ऐश्वर्य प्राप्त करता है।

there and there gain wealth and victory in all desires. Whatever wish one cherishes, that is surely obtained; one attains incomparable supreme sovereignty upon this earth.

निर्भयो जायते मर्त्यः सङ्ग्रामेष्व पराजितः ।
त्रैलोक्ये तु भवेत्पूज्यः कवचेनावृतः पुमान् ॥ ४५॥

nirbhayo jāyate martyaḥ saṅgrāmeṣva parājitaḥ |
trailokye tu bhavetpūjyaḥ kavacenāvṛtaḥ pumān ||

nir-bha-yo jā-ya-te mar-tyaḥ saṅ-grā-meṣh-va pa-rā-ji-taḥ |
trai-lok-ye tu bha-vet-pū-jyaḥ ka-va-ce-nā-vṛ-taḥ pu-mān

कवच से आवृत मनुष्य निर्भय हो जाता है, संग्रामों में पराजित नहीं होता और तीनों लोकों में पूज्य होता है।

The mortal becomes fearless and unconquerable in battle. One covered by this kavacham becomes worthy of worship in all three worlds.

इदं तु देव्याः कवचं देवानामपि दुर्लभम् ।
यः पठेत्प्रयतो नित्यं त्रिसन्ध्यं श्रद्धयान्वितः ॥ ४६॥

idaṃ tu devyāḥ kavacaṃ devānāmapi durlabham |
yaḥ paṭhetprayato nityaṃ trisandhyaṃ śraddhayānvitaḥ ||

i-daṃ tu dev-yāḥ ka-va-caṃ de-vā-nā-ma-pi dur-la-bham |
yaḥ pa-ṭhet-pra-ya-to nit-yaṃ tri-san-dhyaṃ śrad-dhayā-nvi-taḥ

देवी का यह कवच देवताओं के लिए भी दुर्लभ है; जो संयमपूर्वक, श्रद्धा से युक्त होकर नित्य तीनों सन्ध्याओं में इसका पाठ करता है —

This kavacham of the Goddess is rare even for the gods. Whoever recites it with discipline daily, at the three junctions of the day, with faith and devotion:

दैवी कला भवेत्तस्य त्रैलोकेष्व पराजितः ।
जीवेद्वर्षशतं साग्रमपमृत्यु विवर्जितः ॥ ४७॥

daivī kalā bhavettasya trailokeṣva parājitaḥ |
jīvedvarṣaśataṃ sāgramapamṛtyu vivarjitaḥ ||

dai-vī ka-lā bha-vet-ta-sya trai-lo-keṣh-va pa-rā-ji-taḥ |
jī-ved-var-ṣha-śha-taṃ sā-gram-a-pa-mṛ-tyu vi-var-ji-taḥ

उसमें दैवी कला प्रकट होती है, वह तीनों लोकों में अपराजित रहता है और अपमृत्यु से रहित होकर सौ वर्ष से अधिक जीता है।

divine grace becomes theirs; unconquerable in all three worlds, they live a full hundred years and more, free from untimely death.

नश्यन्ति व्याधयः सर्वे लूताविस्फोटकादयः ।
स्थावरं जङ्गमं वापि कृत्रिमं चापि यद्विषम् ॥ ४८॥

naśyanti vyādhayaḥ sarve lūtāvisphōṭakādayaḥ |
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ vāpi kṛtrimaṃ cāpi yadviṣam ||

na-śhyan-ti vyā-dha-yaḥ sar-ve lū-tā-vis-pho-ṭa-kā-da-yaḥ |
sthā-va-raṃ jaṅ-ga-maṃ vā-pi kṛ-tri-maṃ cā-pi yad-vi-ṣham

लूता (फोड़े), विस्फोटक (चेचक) आदि उसके सब रोग नष्ट हो जाते हैं; स्थावर, जंगम और कृत्रिम — जो भी विष हो (वह भी प्रभावहीन हो जाता है)।

All diseases — skin eruptions, pustules, and the rest — are destroyed. All poisons — whether from plants, animals, or artificial sources —

अभिचाराणि सर्वाणि मन्त्रयन्त्राणि भूतले ।
भूचराः खेचराश्चैव जलजाश्चोपदेशिकाः ॥ ४९॥

abhicārāṇi sarvāṇi mantrayaṇtrāṇi bhūtale |
bhūcarāḥ khecarāścaiva jalajāścopaśikāḥ ||

a-bhi-cā-rā-ṇi sar-vā-ṇi man-tra-yaṇ-trā-ṇi bhū-ta-le |
bhū-ca-rāḥ khe-ca-rāś-cai-va ja-la-jāś-co-pa-de-śhi-kāḥ

पृथ्वी पर के समस्त अभिचार (टोना-टोटका) और मन्त्र-यन्त्र; भूचर, खेचर और जलचर (बाधाएँ) तथा उपदेश (तंत्र) से चलनेवाली —

all abhicāra rites, all mantras and yantras on earth, beings of earth, sky, and water —

सहजाः कुलजा मालाः शाकिनी डाकिनी तथा ।
अन्तरिक्षचरा घोरा डाकिन्यश्च महाबलाः ॥ ५०॥

sahajāḥ kulajā mālāḥ śākinī ḍākinī tathā |
antarikṣacarā ghorā ḍākinyaśca mahābalāḥ ||

sa-ha-jāḥ ku-la-jā mā-lāḥ śhā-ki-nī ḍā-ki-nī ta-thā |
an-ta-rik-ṣha-ca-rā gho-rā ḍā-kin-yaś-ca ma-hā-ba-lāḥ

सहज और कुलज (दोष), माला (मन्त्र-बाधाएँ), शाकिनी-डाकिनी, अन्तरिक्ष में विचरनेवाली घोर और महाबल डाकिनियाँ —

inherent and clan-born evils, Śākinī, Ḍākinī, the dreadful wanderers of the atmosphere, the mighty Ḍākinīs —

ग्रहभूतपिशाचाश्च यक्षगन्धर्वराक्षसाः ।
ब्रह्मराक्षसवेतालाः कूष्माण्डा भैरवादयः ॥ ५१॥

grahabhūtapiśācāśca yakṣagandharvarākṣasāḥ |
brahmarākṣasavetālāḥ kūṣmāṇḍā bhairavādayaḥ ||

gra-ha-bhū-ta-pi-śhā-cāś-ca yak-ṣha-gan-dhar-va-rāk-ṣha-sāḥ |
brah-ma-rāk-ṣha-sa-ve-tā-lāḥ kūṣh-māṇ-ḍā bhai-ra-vā-da-yaḥ

ग्रह, भूत, पिशाच, यक्ष, गन्धर्व, राक्षस, ब्रह्मराक्षस, वेताल, कूष्माण्ड और भैरव आदि —

planetary spirits, bhutas, piśācas, yakṣas, gandharvas, rākṣasas, brahmarākṣasas, vetālas, kūṣmāṇḍas, Bhairavas and others —

नश्यन्ति दर्शनात्तस्य कवचे हृदि संस्थिते ।
मानोन्नतिर्भवेद्राज्ञस्तेजोवृद्धिकरं परम् ॥ ५२॥

naśyanti darśanāttasya kavace hṛdi saṃsthite |
mānonnatibhavedrājñastejovṛddhikaraṃ param ||

na-śhyan-ti dar-śha-nāt-ta-sya ka-va-ce hṛ-di saṃs-thi-te |
mā-non-na-tir-bha-ved-rāj-ñas-te-jo-vṛd-dhi-ka-raṃ pa-ram

हृदय में कवच के स्थित रहने पर उस (साधक) के दर्शनमात्र से नष्ट हो जाते हैं; (इस कवच से) राजा से मान-वृद्धि होती है और यह परम तेजोवर्धक है।

all vanish at the sight of one in whose heart this kavacham abides. Royal honor increases; radiance grows to its highest.

यशसा वर्धते सोऽपि कीर्तिमण्डितभूतले ।
जपेत्सप्तशतीं चण्डीं कृत्वा तु कवचं पुरा ॥ ५३॥

yaśasā vardhate so'pi kīrtamaṇḍitabhūtale |
japetsaptaśatīṃ caṇḍīṃ kṛtvā tu kavacaṃ purā ||

ya-śha-sā var-dha-te so-pi kīr-ti-maṇ-ḍi-ta-bhū-ta-le |
ja-pet-sap-ta-śha-tīṃ caṇ-ḍīṃ kṛ-tvā tu ka-va-caṃ pu-rā

वह कीर्ति से मण्डित होकर भूतल पर यश से बढ़ता है। पहले कवच का पाठ करके (फिर) सप्तशती-चण्डी का जप करे।

Fame grows and the earth is adorned with their glory. One who first recites this kavacham and then chants the Caṇḍī Saptaśatī —

यावद्भूमण्डलं धत्ते सशैलवनकाननम् ।
तावत्तिष्ठति मेदिन्यां सन्ततिः पुत्रपौत्रकी ॥ ५४॥

yāvadbhūmaṇḍalaṃ dhatte saśailavanakānanam |
tāvatiṣṭhati medinyāṃ santatiḥ putrapautrakī ||

yā-vad-bhū-maṇ-ḍa-laṃ dhat-te sa-śhai-la-va-na-kā-na-nam |
tā-va-tiṣh-ṭha-ti me-di-nyāṃ san-ta-tiḥ put-ra-pau-tra-kī

जब तक पर्वतों, वनों और काननों सहित यह भूमण्डल टिका है, तब तक उसकी पुत्र-पौत्रोंवाली सन्तति पृथ्वी पर बनी रहती है।

for as long as this earth with its mountains, forests, and groves endures, so long shall their lineage of sons and grandsons flourish upon it.

देहान्ते परमं स्थानं यत्सुरैरपि दुर्लभम् ।
प्राप्नोति पुरुषो नित्यं महामायाप्रसादतः ॥ ५५॥

dehānte paramaṃ sthānaṃ yatsurairapi durlabham |
prāpnoti puruṣo nityaṃ mahāmāyāprasādataḥ ||

de-hān-te pa-ra-maṃ sthā-naṃ yat-su-rair-a-pi dur-la-bham |
prāp-no-ti pu-ru-ṣho nit-yaṃ ma-hā-mā-yā-pra-sā-da-taḥ

देह के अन्त में वह पुरुष महामाया के प्रसाद से वह परम पद प्राप्त करता है, जो देवताओं के लिए भी दुर्लभ है।

After departing the body, that supreme abode — rare even for the gods — is attained forever through the grace of Mahāmāyā.

लभते परमं रूपं शिवेन सह मोदते ॥ ५६॥

labhate paramaṃ rūpaṃ śivena saha modate ||

la-bha-te pa-ra-maṃ rū-paṃ śhi-ve-na sa-ha mo-da-te

वह परम (दिव्य) रूप पाता है और शिव के साथ आनन्दित होता है।

They attain the supreme form and rejoice in union with Śiva.

Frequently asked questions

What is the Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham)?

Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) (चण्डीकवचम्) is a kavacham dedicated to Devi / Durga. A Kavacham (meaning armour) is a protective hymn that invokes a deity to guard the devotee part by part and in every direction, shielding them from fear, illness and negativity.

Which deity is the Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) dedicated to?

The Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) is dedicated to Devi / Durga.

Is the Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) available in Hindi and English?

Yes. On Adiveda the Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) is given verse by verse in Devanagari (the original Hindi/Sanskrit script) with Roman (IAST) transliteration, simple phonetics and a clear English meaning, so you can read, pronounce and understand every line.

What is the source of the Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham)?

The Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) is drawn from Vārāha Purāṇa; also in Gītāpress Saptaśatī and Mantra Mahārṇava (Khemraj, 1924). Encoded by Ravin Bhalekar..

Can I read the Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) online for free?

Yes - the Caṇḍīkavacham (Devi Kavacham) is free to read online at Adiveda, formatted for mobile, for devotees in India and around the world.