Ratri · Devi
रात्रि सूक्तम् (वैदिक — ऋग्वेद १०.१२७)
Durga Saptashati — Ratri Suktam (Vedic, Rigveda 10.127)
Rigveda 10.127 — recited with the Durga Saptashati (Sanskrit)
The Vedokta Ratri-Sukta: eight ric to the goddess Night, who looks abroad with her star-eyes, drives back the dark with her light, gives rest to villages, beasts and birds, and is entreated to keep off wolf and thief and to be "easy to cross". Recited among the preliminaries of the Saptashati pārāyaṇa, after the Keelaka.
॥ ॐ ॥
Viniyogaḥ
ॐ रात्रीत्याद्यष्टर्चस्य सूक्तस्य कुशिकः सौभरो रात्रिर्वा
भारद्वाजो ऋषिः, रात्रिर्देवता, गायत्री छन्दः,
देवीमाहात्म्यपाठे विनियोगः ।
ॐ rātrītyādyaṣṭarcasya sūktasya kuśikaḥ saubharo rātrirvā
bhāradvājo ṛṣiḥ, rātrirdevatā, gāyatrī chandaḥ,
devīmāhātmyapāṭhe viniyogaḥ ।
ॐ rātrītyādyashtarchasya sūktasya kushikah saubharo rātrirvā
bhāradvājo rishih, rātrirdevatā, gāyatrī chhandah,
devīmāhātmyapāthe viniyogah ।
'रात्री' इत्यादि आठ ऋचाओं वाले (इस) सूक्त के ऋषि सौभर कुशिक हैं, अथवा भारद्वाज की रात्रि; देवता रात्रि हैं; छन्द गायत्री है। देवीमाहात्म्य के पाठ में (इसका) विनियोग है।
Of this hymn of eight ric beginning 'Ratri', the seer is Kushika Saubhara (or Ratri Bharadvaja); the deity is Ratri (Night); the metre, Gayatri. Its application is in the recitation of the Devi Mahatmya.
Rātri-Sūktam (Ṛgveda 10.127)
1 ॐ रात्री व्यख्यदायती पुरुत्रा देव्यक्षभिः ।
विश्वा अधि श्रियोऽधित ॥ १॥
ॐ rātrī vyakhyadāyatī purutrā devyakṣabhiḥ ।
viśvā adhi śriyo'dhita ॥ 1॥
ॐ rātrī vyakhyadāyatī purutrā devyakshabhih ।
vishvā adhi shriyo'dhita ॥ 1॥
ॐ निकट आती हुई देवी रात्रि ने (अपने) नेत्रों (तारों) से अनेक स्थानों में दृष्टि डाली है; (उसने) समस्त शोभाओं (श्रियों) को धारण कर लिया है।
Om. The goddess Night, drawing near, has looked abroad on many places with her eyes (the stars); she has put on all glories.
2 ओर्वप्रा अमर्त्या निवतो देव्युद्वतः ।
ज्योतिषा बाधते तमः ॥ २॥
orvaprā amartyā nivato devyudvataḥ ।
jyotiṣā bādhate tamaḥ ॥ 2॥
orvaprā amartyā nivato devyudvatah ।
jyotishā bādhate tamah ॥ 2॥
अमर देवी (रात्रि) ने विस्तृत (अन्तरिक्ष) को, निचले (स्थानों) और ऊँचे (स्थानों) को भर दिया है; (अपनी) ज्योति से (वह) अन्धकार को दूर करती है।
The immortal goddess has filled the wide expanse, the depths and the heights; with her light she drives back the darkness.
3 निरु स्वसारमस्कृतोषसं देव्यायती ।
अपेदु हासते तमः ॥ ३॥
niru svasāramaskṛtoṣasaṁ devyāyatī ।
apedu hāsate tamaḥ ॥ 3॥
niru svasāramaskritoshasam devyāyatī ।
apedu hāsate tamah ॥ 3॥
निकट आती हुई देवी (रात्रि) ने (अपनी) बहिन उषा को (आगे के लिए) विदा कर दिया (स्थान बना दिया); और अन्धकार भी (तब) हट जाता है।
The approaching goddess has set aside her sister Dawn; and the darkness too retreats.
4 सा नो अद्य यस्या वयं नि ते यामन्नविक्ष्महि ।
वृक्षे न वसतिं वयः ॥ ४॥
sā no adya yasyā vayaṁ ni te yāmannavikṣmahi ।
vṛkṣe na vasatiṁ vayaḥ ॥ 4॥
sā no adya yasyā vayam ni te yāmannavikshmahi ।
vrikshe na vasatim vayah ॥ 4॥
वही (रात्रि) आज हम पर (प्रसन्न हो), जिसके आगमन में हम (विश्राम के लिए) वैसे ही बस जाते हैं, जैसे पक्षी वृक्ष पर (अपने) नीड़ में।
Be gracious to us this day, you at whose coming we settle to rest, as birds settle in their nest upon a tree.
5 नि ग्रामासो अविक्षत नि पद्वन्तो नि पक्षिणः ।
नि श्येनासश्चिदर्थिनः ॥ ५॥
ni grāmāso avikṣata ni padvanto ni pakṣiṇaḥ ।
ni śyenāsaścidarthinaḥ ॥ 5॥
ni grāmāso avikshata ni padvanto ni pakshinah ।
ni shyenāsashchidarthinah ॥ 5॥
ग्राम (के लोग) विश्राम कर बैठे; पैरों वाले (पशु) और पंखों वाले (पक्षी भी) बैठ गये; (और) उद्यमी (अर्थी) श्येन (बाज) भी (विश्राम के लिए) बैठ गये।
The villages have settled to rest, and the footed creatures, and the winged; even the questing hawks have settled.
6 यावया वृक्यं वृकं यवय स्तेनमूर्म्ये ।
अथा नः सुतरा भव ॥ ६॥
yāvayā vṛkyaṁ vṛkaṁ yavaya stenamūrmye ।
athā naḥ sutarā bhava ॥ 6॥
yāvayā vrikyam vrikam yavaya stenamūrmye ।
athā nah sutarā bhava ॥ 6॥
हे ऊर्म्ये (तरंगों वाली रात्रि)! भेड़िये और भेड़िनी को दूर हटाओ; चोर को (भी) दूर करो; और हमारे लिए सुतरा (सुखपूर्वक पार करने योग्य) हो जाओ।
Drive away the she-wolf and the wolf, drive off the thief, O Night of waves; and be easy for us to pass through.
7 उप मा पेपिशत्तमः कृष्णं व्यक्तमस्थित ।
उष ऋणेव यातय ॥ ७॥
upa mā pepiśattamaḥ kṛṣṇaṁ vyaktamasthita ।
uṣa ṛṇeva yātaya ॥ 7॥
upa mā pepishattamah krishnam vyaktamasthita ।
usha rineva yātaya ॥ 7॥
गाढ़ा (पुता हुआ) अन्धकार मेरे निकट आ गया है; काला (तम) व्यक्त (प्रकट) होकर स्थित हो गया है। हे उषा! (तुम इसे) ऋण की भाँति (चुकाकर) दूर कर दो।
The thick-painting darkness has drawn close to me; black, it has taken visible shape and settled. O Dawn, clear it away as one clears a debt.
8 उप ते गा इवाकरं वृणीष्व दुहितर्दिवः ।
रात्रि स्तोमं न जिग्युषे ॥ ८॥
upa te gā ivākaraṁ vṛṇīṣva duhitardivaḥ ।
rātri stomaṁ na jigyuṣe ॥ 8॥
upa te gā ivākaram vrinīshva duhitardivah ।
rātri stomam na jigyushe ॥ 8॥
हे द्युलोक की पुत्री! मैंने (यह स्तुति) तुम्हारे प्रति वैसे ही अर्पित की है जैसे (गोप) गायों को (ले आता है); हे रात्रि! इसे स्वीकार करो — (मानो) विजयी को (दिया गया) स्तोम (स्तुति) हो।
I have brought this hymn to you as cows are driven (to the herdsman); accept it, O daughter of heaven; O Night, (receive) my praise as one offered to a victor.
Samāpti
॥ इति ऋग्वेदोक्तं रात्रिसूक्तं समाप्तम् ॥
॥ iti ṛgvedoktaṁ rātrisūktaṁ samāptam ॥
॥ iti rigvedoktam rātrisūktam samāptam ॥
इस प्रकार ऋग्वेद में कहा गया रात्रि-सूक्त समाप्त हुआ।
Thus the Ratri-Sukta as spoken in the Rigveda is complete.