Dhyānam
ॐ बालरविद्युतिमिन्दुकिरीटां तुङ्गकुचां नयनत्रययुक्ताम् ।
स्मेरमुखीं वरदाङ्कुशपाशाभीतिकरां प्रभजे भुवनेशीम् ॥
ॐ bālaravidyutimindukirīṭāṁ tuṅgakucāṁ nayanatrayayuktām ।
smeramukhīṁ varadāṅkuśapāśābhītikarāṁ prabhaje bhuvaneśīm ॥
ॐ bālaravidyutimindukirītām tungakuchām nayanatrayayuktām ।
smeramukhīm varadānkushapāshābhītikarām prabhaje bhuvaneshīm ॥
बाल-सूर्य की द्युति वाली, मस्तक पर चन्द्र-किरीट धारण किये, उन्नत वक्ष वाली, तीन नेत्रों से युक्त, मन्द-स्मित मुख वाली, (अपने) हाथों में वर, अंकुश, पाश और अभय (मुद्रा) धारण करने वाली भुवनेशी (देवी) को मैं भजता हूँ।
I worship Bhuvaneshi — radiant as the newly-risen sun, the moon her diadem, high-bosomed, three-eyed, gently smiling, her hands bearing the boon, the goad, the noose and the gesture of fearlessness.
11.1 ॐ ऋषिरुवाच ॥ ११.१॥
ॐ ṛṣiruvāca ॥ 11.1॥
ॐ rishiruvācha ॥ 11.1॥
ॐ। ऋषि बोले —
Om. The seer said:
11.2 देव्या हते तत्र महासुरेन्द्रे
सेन्द्राः सुरा वह्निपुरोगमास्ताम् ।
कात्यायनीं तुष्टुवुरिष्टलाभाद्
विकाशिवक्त्राब्जविकाशिताशाः ॥ ११.२॥
devyā hate tatra mahāsurendre
sendrāḥ surā vahnipurogamāstām ।
kātyāyanīṁ tuṣṭuvuriṣṭalābhād
vikāśivaktrābjavikāśitāśāḥ ॥ 11.2॥
devyā hate tatra mahāsurendre
sendrāh surā vahnipurogamāstām ।
kātyāyanīm tushtuvurishtalābhād
vikāshivaktrābjavikāshitāshāh ॥ 11.2॥
देवी द्वारा उस महान असुरेन्द्र (शुम्भ) के मारे जाने पर, इन्द्र सहित अग्नि आदि देवताओं ने — अभीष्ट की प्राप्ति से खिले (अपने) मुख-कमलों से दिशाओं को प्रकाशित करते हुए — उन कात्यायनी की स्तुति की —
When that great lord of asuras was slain there by the Goddess, the gods with Indra, Agni at their head, praised Katyayani — their desire attained, the quarters lit by their blossoming lotus-faces:
11.3 देवि प्रपन्नार्तिहरे प्रसीद
प्रसीद मातर्जगतोऽखिलस्य ।
प्रसीद विश्वेश्वरि पाहि विश्वं
त्वमीश्वरी देवि चराचरस्य ॥ ११.३॥
devi prapannārtihare prasīda
prasīda mātarjagato'khilasya ।
prasīda viśveśvari pāhi viśvaṁ
tvamīśvarī devi carācarasya ॥ 11.3॥
devi prapannārtihare prasīda
prasīda mātarjagato'khilasya ।
prasīda vishveshvari pāhi vishvam
tvamīshvarī devi charācharasya ॥ 11.3॥
'हे शरणागतों की पीड़ा हरने वाली देवि! प्रसन्न होओ; हे सम्पूर्ण जगत की माता! प्रसन्न होओ; हे विश्वेश्वरि! प्रसन्न होओ, विश्व की रक्षा करो; हे देवि! तुम चराचर (जगत) की ईश्वरी हो।
'Be gracious, O Goddess who takes away the affliction of those who seek you; be gracious, O Mother of the entire world; be gracious, Empress of the universe — guard the universe: you, O Goddess, are sovereign of all that moves and moves not.
11.4 आधारभूता जगतस्त्वमेका
महीस्वरूपेण यतः स्थितासि ।
अपां स्वरूपस्थितया त्वयैत-
दाप्यायते कृत्स्नमलङ्घ्यवीर्ये ॥ ११.४॥
ādhārabhūtā jagatastvamekā
mahīsvarūpeṇa yataḥ sthitāsi ।
apāṁ svarūpasthitayā tvayaita-
dāpyāyate kṛtsnamalaṅghyavīrye ॥ 11.4॥
ādhārabhūtā jagatastvamekā
mahīsvarūpena yatah sthitāsi ।
apām svarūpasthitayā tvayaita-
dāpyāyate kritsnamalanghyavīrye ॥ 11.4॥
तुम अकेली जगत की आधारभूता हो, क्योंकि (तुम) पृथ्वी के स्वरूप में स्थित हो; और हे अलंघ्य पराक्रम वाली! जल के स्वरूप में स्थित तुम्हीं से यह सम्पूर्ण (विश्व) तृप्त (आप्यायित) होता है।
You alone are the support of the world, for you abide in the form of the earth; and by you, abiding in the form of the waters, all this is nourished, O you of unassailable valour.
11.5 त्वं वैष्णवीशक्तिरनन्तवीर्या
विश्वस्य बीजं परमासि माया ।
सम्मोहितं देवि समस्तमेतत्
त्वं वै प्रसन्ना भुवि मुक्तिहेतुः ॥ ११.५॥
tvaṁ vaiṣṇavīśaktiranantavīryā
viśvasya bījaṁ paramāsi māyā ।
sammohitaṁ devi samastametat
tvaṁ vai prasannā bhuvi muktihetuḥ ॥ 11.5॥
tvam vaishnavīshaktiranantavīryā
vishvasya bījam paramāsi māyā ।
sammohitam devi samastametat
tvam vai prasannā bhuvi muktihetuh ॥ 11.5॥
तुम अनन्त पराक्रम वाली वैष्णवी शक्ति हो; (तुम) विश्व का बीज और परा माया हो। हे देवि! यह समस्त (जगत तुम्हारे द्वारा) सम्मोहित है; तुम्हीं, प्रसन्न होने पर, भूतल पर मुक्ति की हेतु हो।
You are the Vaishnavi Shakti of endless valour; you are the seed of the universe, the supreme Maya. All this, O Goddess, is held bewildered by you; and you, when gracious, are the cause of liberation here on earth.
11.6 विद्याः समस्तास्तव देवि भेदाः
स्त्रियः समस्ताः सकला जगत्सु ।
त्वयैकया पूरितमम्बयैतत्
का ते स्तुतिः स्तव्यपरापरोक्तिः ॥ ११.६॥
vidyāḥ samastāstava devi bhedāḥ
striyaḥ samastāḥ sakalā jagatsu ।
tvayaikayā pūritamambayaitat
kā te stutiḥ stavyaparāparoktiḥ ॥ 11.6॥
vidyāh samastāstava devi bhedāh
striyah samastāh sakalā jagatsu ।
tvayaikayā pūritamambayaitat
kā te stutih stavyaparāparoktih ॥ 11.6॥
हे देवि! समस्त विद्याएँ तुम्हारे ही भेद (रूप) हैं, और जगतों में जितनी स्त्रियाँ हैं (वे सब तुम्हारी ही मूर्तियाँ हैं)। हे अम्बा! एक तुम्हीं से यह (विश्व) परिपूर्ण है; (फिर) तुम्हारी स्तुति क्या (हो)? तुम तो स्तुति-योग्य परा-अपरा (समस्त) उक्तियों से परे हो।
All branches of knowledge, O Goddess, are but aspects of you, and all women throughout the worlds; by you alone, O Mother, is this universe filled. What praise can there be for you, who are beyond all speech, the highest and the lower alike?
11.7 सर्वभूता यदा देवी भुक्तिमुक्तिप्रदायिनी ।
त्वं स्तुता स्तुतये का वा भवन्तु परमोक्तयः ॥ ११.७॥
sarvabhūtā yadā devī bhuktimuktipradāyinī ।
tvaṁ stutā stutaye kā vā bhavantu paramoktayaḥ ॥ 11.7॥
sarvabhūtā yadā devī bhuktimuktipradāyinī ।
tvam stutā stutaye kā vā bhavantu paramoktayah ॥ 11.7॥
जब सर्वरूपा देवी — भुक्ति (भोग) और मुक्ति देने वाली — तुम स्तुत हो चुकीं, (तब) स्तुति के लिए (और) कौन-सी उत्तम उक्तियाँ हों?
When you, the Goddess who are become all beings, the bestower of enjoyment and liberation, have been hymned — what loftier words could there be for praise?
11.8 सर्वस्य बुद्धिरूपेण जनस्य हृदि संस्थिते ।
स्वर्गापवर्गदे देवि नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.८॥
sarvasya buddhirūpeṇa janasya hṛdi saṁsthite ।
svargāpavargade devi nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.8॥
sarvasya buddhirūpena janasya hridi samsthite ।
svargāpavargade devi nārāyani namo'stu te ॥ 11.8॥
हे सब जनों के हृदय में बुद्धि-रूप से विराजमान, स्वर्ग और अपवर्ग (मोक्ष) देने वाली देवि! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O Goddess abiding as intelligence in the heart of every creature, bestower of heaven and of final release — O Narayani, salutation to you!
11.9 कलाकाष्ठादिरूपेण परिणामप्रदायिनि ।
विश्वस्योपरतौ शक्ते नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.९॥
kalākāṣṭhādirūpeṇa pariṇāmapradāyini ।
viśvasyoparatau śakte nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.9॥
kalākāshthādirūpena parināmapradāyini ।
vishvasyoparatau shakte nārāyani namo'stu te ॥ 11.9॥
हे कला-काष्ठा आदि (काल के) रूपों में परिणाम (परिवर्तन) लाने वाली, और विश्व के उपसंहार में समर्थ! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
You who in the form of moments and their measures bring on all change, and have power to end the universe — O Narayani, salutation to you!
11.10 सर्वमङ्गलमाङ्गल्ये शिवे सर्वार्थसाधिके ।
शरण्ये त्र्यम्बके गौरि नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१०॥
sarvamaṅgalamāṅgalye śive sarvārthasādhike ।
śaraṇye tryambake gauri nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.10॥
sarvamangalamāngalye shive sarvārthasādhike ।
sharanye tryambake gauri nārāyani namo'stu te ॥ 11.10॥
हे सब मंगलों की मंगलरूपा शिवे! हे सब पुरुषार्थों को सिद्ध करने वाली, शरण्या, तीन नेत्रों वाली गौरि! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O auspiciousness of all that is auspicious, O Shiva, accomplisher of every aim, refuge of all, three-eyed Gauri — O Narayani, salutation to you!
11.11 सृष्टिस्थितिविनाशानां शक्तिभूते सनातनि ।
गुणाश्रये गुणमये नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.११॥
sṛṣṭisthitivināśānāṁ śaktibhūte sanātani ।
guṇāśraye guṇamaye nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.11॥
srishtisthitivināshānām shaktibhūte sanātani ।
gunāshraye gunamaye nārāyani namo'stu te ॥ 11.11॥
हे सृष्टि, स्थिति और विनाश की शक्तिभूता, सनातनि! हे गुणों की आश्रया, गुणमयी! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O eternal one, the very power of creation, sustenance and destruction; abode of the gunas, formed of the gunas — O Narayani, salutation to you!
11.12 शरणागतदीनार्तपरित्राणपरायणे ।
सर्वस्यार्तिहरे देवि नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१२॥
śaraṇāgatadīnārtaparitrāṇaparāyaṇe ।
sarvasyārtihare devi nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.12॥
sharanāgatadīnārtaparitrānaparāyane ।
sarvasyārtihare devi nārāyani namo'stu te ॥ 11.12॥
हे शरणागतों, दीनों और पीड़ितों की रक्षा में तत्पर, सबकी पीड़ा हरने वाली देवि! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O Goddess intent on rescuing the refuge-seeker, the lowly and the afflicted; remover of the suffering of all — O Narayani, salutation to you!
11.13 हंसयुक्तविमानस्थे ब्रह्माणीरूपधारिणि ।
कौशाम्भःक्षरिके देवि नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१३॥
haṁsayuktavimānasthe brahmāṇīrūpadhāriṇi ।
kauśāmbhaḥkṣarike devi nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.13॥
hamsayuktavimānasthe brahmānīrūpadhārini ।
kaushāmbhahksharike devi nārāyani namo'stu te ॥ 11.13॥
हे हंसों से जुते विमान पर विराजमान, ब्रह्माणी का रूप धारण करने वाली, कुश-जल छिड़कने वाली देवि! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O Goddess seated in the swan-yoked chariot, wearing the form of Brahmani, sprinkler of the kusha-hallowed water — O Narayani, salutation to you!
11.14 त्रिशूलचन्द्राहिधरे महावृषभवाहिनि ।
माहेश्वरीस्वरूपेण नारायणि नमोऽस्तुते ॥ ११.१४॥
triśūlacandrāhidhare mahāvṛṣabhavāhini ।
māheśvarīsvarūpeṇa nārāyaṇi namo'stute ॥ 11.14॥
trishūlachandrāhidhare mahāvrishabhavāhini ।
māheshvarīsvarūpena nārāyani namo'stute ॥ 11.14॥
हे त्रिशूल, चन्द्रमा और सर्प धारण करने वाली, महान वृषभ की सवारी वाली! माहेश्वरी के स्वरूप में — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
Bearer of trident, moon and serpent, riding the great bull, in the form of Maheshvari — O Narayani, salutation to you!
11.15 मयूरकुक्कुटवृते महाशक्तिधरेऽनघे ।
कौमारीरूपसंस्थाने नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१५॥
mayūrakukkuṭavṛte mahāśaktidhare'naghe ।
kaumārīrūpasaṁsthāne nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.15॥
mayūrakukkutavrite mahāshaktidhare'naghe ।
kaumārīrūpasamsthāne nārāyani namo'stu te ॥ 11.15॥
हे मयूर और कुक्कुट से घिरी, महाशक्ति (बरछी) धारण करने वाली, निष्पाप! कौमारी रूप में स्थित — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
Attended by peacock and cock, bearer of the great spear, O sinless one established in Kaumari's form — O Narayani, salutation to you!
11.16 शङ्खचक्रगदाशार्ङ्गगृहीतपरमायुधे ।
प्रसीद वैष्णवीरूपे नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१६॥
śaṅkhacakragadāśārṅgagṛhītaparamāyudhe ।
prasīda vaiṣṇavīrūpe nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.16॥
shankhachakragadāshārngagrihītaparamāyudhe ।
prasīda vaishnavīrūpe nārāyani namo'stu te ॥ 11.16॥
हे शंख, चक्र, गदा और शार्ङ्ग (धनुष) रूपी श्रेष्ठ आयुध धारण करने वाली! हे वैष्णवी-रूपे! प्रसन्न होओ — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
Gripping the supreme weapons — conch, discus, mace and the bow Sharnga — be gracious, O you in Vaishnavi's form: O Narayani, salutation to you!
11.17 गृहीतोग्रमहाचक्रे दंष्ट्रोद्धृतवसुन्धरे ।
वराहरूपिणि शिवे नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१७॥
gṛhītogramahācakre daṁṣṭroddhṛtavasundhare ।
varāharūpiṇi śive nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.17॥
grihītogramahāchakre damshtroddhritavasundhare ।
varāharūpini shive nārāyani namo'stu te ॥ 11.17॥
हे उग्र महाचक्र थामे हुए, दाढ़ पर पृथ्वी को उठाये हुए, वाराह-रूपिणी शिवे! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
Grasping the fierce great discus, the earth uplifted on your tusk, O gracious one in the Boar's form — O Narayani, salutation to you!
11.18 नृसिंहरूपेणोग्रेण हन्तुं दैत्यान् कृतोद्यमे ।
त्रैलोक्यत्राणसहिते नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१८॥
nṛsiṁharūpeṇogreṇa hantuṁ daityān kṛtodyame ।
trailokyatrāṇasahite nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.18॥
nrisimharūpenogrena hantum daityān kritodyame ।
trailokyatrānasahite nārāyani namo'stu te ॥ 11.18॥
हे उग्र नृसिंह रूप से दैत्यों के वध में उद्यत, त्रैलोक्य की रक्षा (के व्रत) से युक्त! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
In the fierce Man-Lion form striving to slay the daityas, vowed to the deliverance of the three worlds — O Narayani, salutation to you!
11.19 किरीटिनि महावज्रे सहस्रनयनोज्ज्वले ।
वृत्रप्राणहरे चैन्द्रि नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.१९॥
kirīṭini mahāvajre sahasranayanojjvale ।
vṛtraprāṇahare caindri nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.19॥
kirītini mahāvajre sahasranayanojjvale ।
vritraprānahare chaindri nārāyani namo'stu te ॥ 11.19॥
हे किरीटधारिणी, महावज्र वाली, सहस्र नेत्रों से उज्ज्वल, वृत्रासुर के प्राण हरने वाली ऐन्द्रि! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
Diademed, wielder of the great thunderbolt, blazing with a thousand eyes, O Aindri, taker of Vritra's life — O Narayani, salutation to you!
11.20 शिवदूतीस्वरूपेण हतदैत्यमहाबले ।
घोररूपे महारावे नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.२०॥
śivadūtīsvarūpeṇa hatadaityamahābale ।
ghorarūpe mahārāve nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.20॥
shivadūtīsvarūpena hatadaityamahābale ।
ghorarūpe mahārāve nārāyani namo'stu te ॥ 11.20॥
हे शिवदूती के स्वरूप से दैत्यों की महान सेना का वध करने वाली, घोर रूपा, महानाद वाली! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
In Shivaduti's form destroying the daityas' mighty host, O you of dreadful shape and tremendous roar — O Narayani, salutation to you!
11.21 दंष्ट्राकरालवदने शिरोमालाविभूषणे ।
चामुण्डे मुण्डमथने नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.२१॥
daṁṣṭrākarālavadane śiromālāvibhūṣaṇe ।
cāmuṇḍe muṇḍamathane nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.21॥
damshtrākarālavadane shiromālāvibhūshane ।
chāmunde mundamathane nārāyani namo'stu te ॥ 11.21॥
हे दाढ़ों से विकराल मुख वाली, मुण्डमाला से विभूषित, मुण्ड का मथन करने वाली चामुण्डे! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O face made dreadful with fangs, adorned with the garland of heads, O Chamunda, crusher of Munda — O Narayani, salutation to you!
11.22 लक्ष्मि लज्जे महाविद्ये श्रद्धे पुष्टि स्वधे ध्रुवे ।
महारात्रि महामाये नारायणि नमोऽस्तु ते ॥ ११.२२॥
lakṣmi lajje mahāvidye śraddhe puṣṭi svadhe dhruve ।
mahārātri mahāmāye nārāyaṇi namo'stu te ॥ 11.22॥
lakshmi lajje mahāvidye shraddhe pushti svadhe dhruve ।
mahārātri mahāmāye nārāyani namo'stu te ॥ 11.22॥
हे लक्ष्मि! हे लज्जे! हे महाविद्ये! हे श्रद्धे! हे पुष्टि! हे स्वधे! हे ध्रुवे! हे महारात्रि! हे महामाये! — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O Lakshmi, Modesty, great Knowledge; O Faith, Nourishment, Svadha, Constant one; O great Night, O great Illusion — O Narayani, salutation to you!
11.23 मेधे सरस्वति वरे भूति बाभ्रवि तामसि ।
नियते त्वं प्रसीदेशे नारायणि नमोऽस्तुते ॥ ११.२३॥
medhe sarasvati vare bhūti bābhravi tāmasi ।
niyate tvaṁ prasīdeśe nārāyaṇi namo'stute ॥ 11.23॥
medhe sarasvati vare bhūti bābhravi tāmasi ।
niyate tvam prasīdeshe nārāyani namo'stute ॥ 11.23॥
हे मेधे! हे सरस्वति! हे वरे (श्रेष्ठे)! हे भूति! हे बाभ्रवि! हे तामसि! हे नियते! हे ईशे! तुम प्रसन्न होओ — हे नारायणि! तुम्हें नमस्कार।
O Medha, Sarasvati, most excellent one; O Prosperity, O Babhravi, O dark Tamasi; O Order, O Sovereign — be gracious: O Narayani, salutation to you!
11.24 सर्वस्वरूपे सर्वेशे सर्वशक्तिसमन्विते ।
भयेभ्यस्त्राहि नो देवि दुर्गे देवि नमोऽस्तु ते ॥ ११.२४॥
sarvasvarūpe sarveśe sarvaśaktisamanvite ।
bhayebhyastrāhi no devi durge devi namo'stu te ॥ 11.24॥
sarvasvarūpe sarveshe sarvashaktisamanvite ।
bhayebhyastrāhi no devi durge devi namo'stu te ॥ 11.24॥
हे सर्वस्वरूपे! हे सर्वेश्वरि! हे समस्त शक्तियों से युक्त (देवि)! हे देवि! (हमें) भयों से बचाओ; हे दुर्गा देवि! तुम्हें नमस्कार।
O you whose form is all, Empress of all, endowed with the power of all — save us from terrors, O Goddess: O Goddess Durga, salutation to you!
11.25 एतत्ते वदनं सौम्यं लोचनत्रयभूषितम् ।
पातु नः सर्वभूतेभ्यः कात्यायनि नमोऽस्तु ते ॥ ११.२५॥
etatte vadanaṁ saumyaṁ locanatrayabhūṣitam ।
pātu naḥ sarvabhūtebhyaḥ kātyāyani namo'stu te ॥ 11.25॥
etatte vadanam saumyam lochanatrayabhūshitam ।
pātu nah sarvabhūtebhyah kātyāyani namo'stu te ॥ 11.25॥
तीन नेत्रों से विभूषित तुम्हारा यह सौम्य मुख सब भूतों (के भय) से हमारी रक्षा करे; हे कात्यायनि! तुम्हें नमस्कार।
May this gentle face of yours, graced with its three eyes, guard us from every being: O Katyayani, salutation to you!
11.26 ज्वालाकरालमत्युग्रमशेषासुरसूदनम् ।
त्रिशूलं पातु नो भीतेर्भद्रकालि नमोऽस्तु ते ॥ ११.२६॥
jvālākarālamatyugramaśeṣāsurasūdanam ।
triśūlaṁ pātu no bhīterbhadrakāli namo'stu te ॥ 11.26॥
jvālākarālamatyugramasheshāsurasūdanam ।
trishūlam pātu no bhīterbhadrakāli namo'stu te ॥ 11.26॥
ज्वालाओं से विकराल, अत्यन्त उग्र, समस्त असुरों का संहार करने वाला (तुम्हारा) त्रिशूल हमें भय से बचाये; हे भद्रकालि! तुम्हें नमस्कार।
May your trident — dreadful with flames, most fierce, destroyer of all the asuras — guard us from fear: O Bhadrakali, salutation to you!
11.27 हिनस्ति दैत्यतेजांसि स्वनेनापूर्य या जगत् ।
सा घण्टा पातु नो देवि पापेभ्यो नः सुतानिव ॥ ११.२७॥
hinasti daityatejāṁsi svanenāpūrya yā jagat ।
sā ghaṇṭā pātu no devi pāpebhyo naḥ sutāniva ॥ 11.27॥
hinasti daityatejāmsi svanenāpūrya yā jagat ।
sā ghantā pātu no devi pāpebhyo nah sutāniva ॥ 11.27॥
जो (अपने) स्वर से जगत को भरकर दैत्यों के तेज नष्ट कर देता है — हे देवि! (तुम्हारा) वह घण्टा हमें पापों से (वैसे) बचाये जैसे (माता अपने) पुत्रों को।
May that bell of yours, which fills the world with its sound and blasts the splendours of the daityas, guard us, O Goddess, from sins, as a mother guards her sons.
11.28 असुरासृग्वसापङ्कचर्चितस्ते करोज्ज्वलः ।
शुभाय खड्गो भवतु चण्डिके त्वां नता वयम् ॥ ११.२८॥
asurāsṛgvasāpaṅkacarcitaste karojjvalaḥ ।
śubhāya khaḍgo bhavatu caṇḍike tvāṁ natā vayam ॥ 11.28॥
asurāsrigvasāpankacharchitaste karojjvalah ।
shubhāya khadgo bhavatu chandike tvām natā vayam ॥ 11.28॥
असुरों के रक्त और चर्बी के पंक से चर्चित, तुम्हारे हाथ में चमकता हुआ खड्ग (हमारे) कल्याण के लिए हो; हे चण्डिके! हम तुम्हें नत हैं।
May your sword, gleaming in your hand, smeared with the mire of asura blood and fat, be for our welfare: O Chandika, we bow to you.
11.29 रोगानशेषानपहंसि तुष्टा
रुष्टा तु कामान् सकलानभीष्टान् ।
त्वामाश्रितानां न विपन्नराणां
त्वामाश्रिता ह्याश्रयतां प्रयान्ति ॥ ११.२९॥
rogānaśeṣānapahaṁsi tuṣṭā
ruṣṭā tu kāmān sakalānabhīṣṭān ।
tvāmāśritānāṁ na vipannarāṇāṁ
tvāmāśritā hyāśrayatāṁ prayānti ॥ 11.29॥
rogānasheshānapahamsi tushtā
rushtā tu kāmān sakalānabhīshtān ।
tvāmāshritānām na vipannarānām
tvāmāshritā hyāshrayatām prayānti ॥ 11.29॥
प्रसन्न होने पर तुम समस्त रोगों का नाश कर देती हो, और रुष्ट होने पर समस्त अभीष्ट कामनाओं का। जो मनुष्य तुम्हारे आश्रित हैं, उन पर विपत्ति (आती ही) नहीं; (और) तुम्हारे आश्रित (स्वयं दूसरों के) आश्रयदाता हो जाते हैं।
Well pleased, you destroy every illness; but wroth, every wish of the heart. No calamity befalls the men who have sought you; for they who seek you become themselves a refuge for others.
11.30 एतत्कृतं यत्कदनं त्वयाद्य
धर्मद्विषां देवि महासुराणाम् ।
रूपैरनेकैर्बहुधात्ममूर्तिं
कृत्वाम्बिके तत्प्रकरोति कान्या ॥ ११.३०॥
etatkṛtaṁ yatkadanaṁ tvayādya
dharmadviṣāṁ devi mahāsurāṇām ।
rūpairanekairbahudhātmamūrtiṁ
kṛtvāmbike tatprakaroti kānyā ॥ 11.30॥
etatkritam yatkadanam tvayādya
dharmadvishām devi mahāsurānām ।
rūpairanekairbahudhātmamūrtim
kritvāmbike tatprakaroti kānyā ॥ 11.30॥
हे देवि! धर्म-द्वेषी महासुरों का जो यह संहार आज तुमने — अपनी मूर्ति को अनेक रूपों में बहुधा करके — किया है, हे अम्बिके! वह (भला) दूसरी कौन कर सकती है?
This slaughter, O Goddess, that you have wrought today upon the great asuras who hate the right — multiplying your own form into many shapes — what other, O Ambika, could accomplish it?
11.31 विद्यासु शास्त्रेषु विवेकदीपे-
ष्वाद्येषु वाक्येषु च का त्वदन्या ।
ममत्वगर्तेऽतिमहान्धकारे
विभ्रामयत्येतदतीव विश्वम् ॥ ११.३१॥
vidyāsu śāstreṣu vivekadīpe-
ṣvādyeṣu vākyeṣu ca kā tvadanyā ।
mamatvagarte'timahāndhakāre
vibhrāmayatyetadatīva viśvam ॥ 11.31॥
vidyāsu shāstreshu vivekadīpe-
shvādyeshu vākyeshu cha kā tvadanyā ।
mamatvagarte'timahāndhakāre
vibhrāmayatyetadatīva vishvam ॥ 11.31॥
विद्याओं में, विवेक के दीपक रूपी शास्त्रों में और आदि-वाक्यों (वेदों) में तुम्हारे अतिरिक्त (और) कौन (है)? (फिर भी तुम्हीं) ममता के गर्त रूपी अति महान अन्धकार में इस विश्व को निरन्तर घुमाती रहती हो।
In the sciences, in the scriptures — those lamps of discernment — and in the primal words of the Veda, who is there other than you? And yet it is you who keep this universe whirling in the pit of self-love, in deepest darkness.
11.32 रक्षांसि यत्रोग्रविषाश्च नागा
यत्रारयो दस्युबलानि यत्र ।
दावानलो यत्र तथाब्धिमध्ये
तत्र स्थिता त्वं परिपासि विश्वम् ॥ ११.३२॥
rakṣāṁsi yatrograviṣāśca nāgā
yatrārayo dasyubalāni yatra ।
dāvānalo yatra tathābdhimadhye
tatra sthitā tvaṁ paripāsi viśvam ॥ 11.32॥
rakshāmsi yatrogravishāshcha nāgā
yatrārayo dasyubalāni yatra ।
dāvānalo yatra tathābdhimadhye
tatra sthitā tvam paripāsi vishvam ॥ 11.32॥
जहाँ राक्षस और उग्र विष वाले नाग (हों), जहाँ शत्रु और डाकुओं की सेनाएँ (हों), जहाँ दावानल (हो), तथा समुद्र के बीच में — वहाँ (भी) स्थित होकर तुम विश्व की रक्षा करती हो।
Where rakshasas are, and serpents of virulent venom; where enemies are, and the hosts of brigands; where the forest fire rages, and in the midst of the sea — there standing, you protect the universe.
11.33 विश्वेश्वरि त्वं परिपासि विश्वं
विश्वात्मिका धारयसीह विश्वम् ।
विश्वेशवन्द्या भवती भवन्ति
विश्वाश्रया ये त्वयि भक्तिनम्राः ॥ ११.३३॥
viśveśvari tvaṁ paripāsi viśvaṁ
viśvātmikā dhārayasīha viśvam ।
viśveśavandyā bhavatī bhavanti
viśvāśrayā ye tvayi bhaktinamrāḥ ॥ 11.33॥
vishveshvari tvam paripāsi vishvam
vishvātmikā dhārayasīha vishvam ।
vishveshavandyā bhavatī bhavanti
vishvāshrayā ye tvayi bhaktinamrāh ॥ 11.33॥
हे विश्वेश्वरि! तुम विश्व का पालन करती हो; विश्वात्मिका (होकर) तुम यहाँ विश्व को धारण करती हो; तुम विश्व के ईशों से वन्दनीया हो; (और) जो तुम्हें भक्ति से नत होते हैं, वे (स्वयं) विश्व के आश्रय हो जाते हैं।
O Empress of the universe, you protect the universe; soul of the universe, you uphold this universe; you are she whom the lords of the universe adore; and they who bow to you in devotion become themselves the refuge of all.
11.34 देवि प्रसीद परिपालय नोऽरिभीते-
र्नित्यं यथासुरवधादधुनैव सद्यः ।
पापानि सर्वजगतां प्रशमं नयाशु
उत्पातपाकजनितांश्च महोपसर्गान् ॥ ११.३४॥
devi prasīda paripālaya no'ribhīte-
rnityaṁ yathāsuravadhādadhunaiva sadyaḥ ।
pāpāni sarvajagatāṁ praśamaṁ nayāśu
utpātapākajanitāṁśca mahopasargān ॥ 11.34॥
devi prasīda paripālaya no'ribhīte-
rnityam yathāsuravadhādadhunaiva sadyah ।
pāpāni sarvajagatām prashamam nayāshu
utpātapākajanitāmshcha mahopasargān ॥ 11.34॥
हे देवि! प्रसन्न होओ; जैसे असुर-वध के द्वारा अभी तत्काल (हमारी रक्षा की), वैसे ही सदा शत्रुओं के भय से हमारी रक्षा करो; समस्त जगतों के पापों का शीघ्र शमन करो, और उत्पातों के परिपाक से उत्पन्न महान उपसर्गों (आपदाओं) का (भी)।
Be gracious, O Goddess; as you have saved us even now, this instant, by the slaughter of the asuras, so guard us ever from the fear of foes. Bring swiftly to rest the sins of all the worlds, and the great calamities born of the ripening of portents.
11.35 प्रणतानां प्रसीद त्वं देवि विश्वार्तिहारिणि ।
त्रैलोक्यवासिनामीड्ये लोकानां वरदा भव ॥ ११.३५॥
praṇatānāṁ prasīda tvaṁ devi viśvārtihāriṇi ।
trailokyavāsināmīḍye lokānāṁ varadā bhava ॥ 11.35॥
pranatānām prasīda tvam devi vishvārtihārini ।
trailokyavāsināmīdye lokānām varadā bhava ॥ 11.35॥
हे विश्व की पीड़ा हरने वाली देवि! (तुम्हें) प्रणत (हम लोगों) पर प्रसन्न होओ; हे त्रैलोक्यवासियों की वन्दनीये! लोकों को वर देने वाली होओ।'
Be gracious, O Goddess who takes away the world's affliction, to us who bow before you; O adored of the dwellers of the three worlds, be the giver of boons to the worlds.'
11.36 देव्युवाच ॥ ११.३६॥
devyuvāca ॥ 11.36॥
devyuvācha ॥ 11.36॥
देवी बोलीं —
The Goddess said:
11.37 वरदाहं सुरगणा वरं यन्मनसेच्छथ ।
तं वृणुध्वं प्रयच्छामि जगतामुपकारकम् ॥ ११.३७॥
varadāhaṁ suragaṇā varaṁ yanmanasecchatha ।
taṁ vṛṇudhvaṁ prayacchāmi jagatāmupakārakam ॥ 11.37॥
varadāham suraganā varam yanmanasechchhatha ।
tam vrinudhvam prayachchhāmi jagatāmupakārakam ॥ 11.37॥
'हे देवगणो! मैं वरदायिनी हूँ; जो (तुम) मन से चाहते हो, वह वर माँग लो; मैं (उसे) दूँगी — (जो) जगतों का उपकार करने वाला (हो)।'
'I am the giver of boons, O hosts of gods. Choose the boon your hearts desire; I grant it — let it work blessing for the worlds.'
11.38 देवा ऊचुः ॥ ११.३८॥
devā ūcuḥ ॥ 11.38॥
devā ūchuh ॥ 11.38॥
देवता बोले —
The gods said:
11.39 सर्वाबाधाप्रशमनं त्रैलोक्यस्याखिलेश्वरि ।
एवमेव त्वया कार्यमस्मद्वैरिविनाशनम् ॥ ११.३९॥
sarvābādhāpraśamanaṁ trailokyasyākhileśvari ।
evameva tvayā kāryamasmadvairivināśanam ॥ 11.39॥
sarvābādhāprashamanam trailokyasyākhileshvari ।
evameva tvayā kāryamasmadvairivināshanam ॥ 11.39॥
'हे अखिलेश्वरि! (तुम) त्रैलोक्य की समस्त बाधाओं का इसी प्रकार शमन करती रहो, और हमारे वैरियों का विनाश (भी ऐसे ही करती रहो)।'
'O Empress of all — even thus may you ever allay every affliction of the three worlds, and even thus work the destruction of our enemies.'
11.40 देव्युवाच ॥ ११.४०॥
devyuvāca ॥ 11.40॥
devyuvācha ॥ 11.40॥
देवी बोलीं —
The Goddess said:
11.41 वैवस्वतेऽन्तरे प्राप्ते अष्टाविंशतिमे युगे ।
शुम्भो निशुम्भश्चैवान्यावुत्पत्स्येते महासुरौ ॥ ११.४१॥
vaivasvate'ntare prāpte aṣṭāviṁśatime yuge ।
śumbho niśumbhaścaivānyāvutpatsyete mahāsurau ॥ 11.41॥
vaivasvate'ntare prāpte ashtāvimshatime yuge ।
shumbho nishumbhashchaivānyāvutpatsyete mahāsurau ॥ 11.41॥
'वैवस्वत मन्वन्तर के अट्ठाईसवें युग के आने पर शुम्भ और निशुम्भ (नाम के) दो दूसरे महासुर उत्पन्न होंगे।
'When the twenty-eighth age of the Vaivasvata Manvantara has come, two other great asuras, Shumbha and Nishumbha, will arise.
11.42 नन्दगोपगृहे जाता यशोदागर्भसम्भवा ।
ततस्तौ नाशयिष्यामि विन्ध्याचलनिवासिनी ॥ ११.४२॥
nandagopagṛhe jātā yaśodāgarbhasambhavā ।
tatastau nāśayiṣyāmi vindhyācalanivāsinī ॥ 11.42॥
nandagopagrihe jātā yashodāgarbhasambhavā ।
tatastau nāshayishyāmi vindhyāchalanivāsinī ॥ 11.42॥
(तब) नन्दगोप के घर में, यशोदा के गर्भ से उत्पन्न होकर, विन्ध्याचल में निवास करती हुई मैं उन दोनों का नाश करूँगी।
Born then in the house of the cowherd Nanda, sprung from Yashoda's womb, and dwelling on the Vindhya mountain, I shall destroy them both.
11.43 पुनरप्यतिरौद्रेण रूपेण पृथिवीतले ।
अवतीर्य हनिष्यामि वैप्रचित्तांश्च दानवान् ॥ ११.४३॥
punarapyatiraudreṇa rūpeṇa pṛthivītale ।
avatīrya haniṣyāmi vaipracittāṁśca dānavān ॥ 11.43॥
punarapyatiraudrena rūpena prithivītale ।
avatīrya hanishyāmi vaiprachittāmshcha dānavān ॥ 11.43॥
फिर भी, अत्यन्त रौद्र रूप से पृथ्वी-तल पर अवतीर्ण होकर मैं वैप्रचित्त दानवों का वध करूँगी।
Again, descending upon the face of the earth in a form most terrible, I shall slay the danavas of Viprachitti's line.
11.44 भक्षयन्त्याश्च तानुग्रान् वैप्रचित्तान् महासुरान् ।
रक्ता दन्ता भविष्यन्ति दाडिमीकुसुमोपमाः ॥ ११.४४॥
bhakṣayantyāśca tānugrān vaipracittān mahāsurān ।
raktā dantā bhaviṣyanti dāḍimīkusumopamāḥ ॥ 11.44॥
bhakshayantyāshcha tānugrān vaiprachittān mahāsurān ।
raktā dantā bhavishyanti dādimīkusumopamāh ॥ 11.44॥
उन उग्र वैप्रचित्त महासुरों को खाती हुई (मुझ देवी के) दाँत अनार के फूलों के समान लाल हो जायेंगे।
And as I devour those fierce great asuras of Viprachitti's brood, my teeth shall turn red as pomegranate blossoms.
11.45 ततो मां देवताः स्वर्गे मर्त्यलोके च मानवाः ।
स्तुवन्तो व्याहरिष्यन्ति सततं रक्तदन्तिकाम् ॥ ११.४५॥
tato māṁ devatāḥ svarge martyaloke ca mānavāḥ ।
stuvanto vyāhariṣyanti satataṁ raktadantikām ॥ 11.45॥
tato mām devatāh svarge martyaloke cha mānavāh ।
stuvanto vyāharishyanti satatam raktadantikām ॥ 11.45॥
तब स्वर्ग में देवता और मर्त्यलोक में मनुष्य, (मेरी) स्तुति करते हुए, मुझे सदा 'रक्तदन्तिका' कहेंगे।
Then the gods in heaven and men in the mortal world, praising me, shall ever speak of me as Raktadantika.
11.46 भूयश्च शतवार्षिक्यामनावृष्ट्यामनम्भसि ।
मुनिभिः संस्मृता भूमौ सम्भविष्याम्ययोनिजा ॥ ११.४६॥
bhūyaśca śatavārṣikyāmanāvṛṣṭyāmanambhasi ।
munibhiḥ saṁsmṛtā bhūmau sambhaviṣyāmyayonijā ॥ 11.46॥
bhūyashcha shatavārshikyāmanāvrishtyāmanambhasi ।
munibhih samsmritā bhūmau sambhavishyāmyayonijā ॥ 11.46॥
और फिर, सौ वर्षों की अनावृष्टि से जल का अभाव होने पर, मुनियों के स्मरण करने पर मैं भूमि पर अयोनिजा (बिना गर्भ के) प्रकट होऊँगी।
And again, when for a hundred years the rains fail and the waters are gone, remembered by the sages I shall come into being on the earth, born of no womb.
11.47 ततः शतेन नेत्राणां निरीक्षिष्याम्यहं मुनीन् ।
कीर्तयिष्यन्ति मनुजाः शताक्षीमिति मां ततः ॥ ११.४७॥
tataḥ śatena netrāṇāṁ nirīkṣiṣyāmyahaṁ munīn ।
kīrtayiṣyanti manujāḥ śatākṣīmiti māṁ tataḥ ॥ 11.47॥
tatah shatena netrānām nirīkshishyāmyaham munīn ।
kīrtayishyanti manujāh shatākshīmiti mām tatah ॥ 11.47॥
तब मैं सौ नेत्रों से मुनियों को देखूँगी; इसलिए मनुष्य मुझे 'शताक्षी' (नाम से) कीर्तित करेंगे।
Then with a hundred eyes shall I look upon the sages; and therefore shall mankind celebrate me as Shatakshi.
11.48 ततोऽहमखिलं लोकमात्मदेहसमुद्भवैः ।
भरिष्यामि सुराः शाकैरावृष्टेः प्राणधारकैः ॥ ११.४८॥
tato'hamakhilaṁ lokamātmadehasamudbhavaiḥ ।
bhariṣyāmi surāḥ śākairāvṛṣṭeḥ prāṇadhārakaiḥ ॥ 11.48॥
tato'hamakhilam lokamātmadehasamudbhavaih ।
bharishyāmi surāh shākairāvrishteh prānadhārakaih ॥ 11.48॥
हे देवताओ! तब मैं अपने देह से उत्पन्न, प्राण धारण कराने वाले शाकों से, वर्षा (होने) तक सम्पूर्ण लोक का भरण-पोषण करूँगी।
Then, O gods, I shall sustain the whole world with life-supporting herbs grown from my own body, until the rains return.
11.49 शाकम्भरीति विख्यातिं तदा यास्याम्यहं भुवि ।
तत्रैव च वधिष्यामि दुर्गमाख्यं महासुरम् ॥ ११.४९॥
śākambharīti vikhyātiṁ tadā yāsyāmyahaṁ bhuvi ।
tatraiva ca vadhiṣyāmi durgamākhyaṁ mahāsuram ॥ 11.49॥
shākambharīti vikhyātim tadā yāsyāmyaham bhuvi ।
tatraiva cha vadhishyāmi durgamākhyam mahāsuram ॥ 11.49॥
तब पृथ्वी पर मैं 'शाकम्भरी' (नाम से) विख्याति पाऊँगी; और वहीं (उसी अवतार में) मैं दुर्गम नामक महासुर का वध करूँगी।
Then shall I win renown on earth as Shakambhari; and in that same descent I shall slay the great asura named Durgama.
11.50 दुर्गादेवीति विख्यातं तन्मे नाम भविष्यति ।
पुनश्चाहं यदा भीमं रूपं कृत्वा हिमाचले ॥ ११.५०॥
durgādevīti vikhyātaṁ tanme nāma bhaviṣyati ।
punaścāhaṁ yadā bhīmaṁ rūpaṁ kṛtvā himācale ॥ 11.50॥
durgādevīti vikhyātam tanme nāma bhavishyati ।
punashchāham yadā bhīmam rūpam kritvā himāchale ॥ 11.50॥
(इससे) मेरा वह नाम 'दुर्गादेवी' विख्यात होगा। और फिर, जब मैं हिमाचल में भीम (भयंकर) रूप धारण करके,
Thereby shall that name of mine, the goddess Durga, be famed. And again, when, taking a terrible form upon Himachala,
11.51 रक्षांसि भक्षयिष्यामि मुनीनां त्राणकारणात् ।
तदा मां मुनयः सर्वे स्तोष्यन्त्यानम्रमूर्तयः ॥ ११.५१॥
rakṣāṁsi bhakṣayiṣyāmi munīnāṁ trāṇakāraṇāt ।
tadā māṁ munayaḥ sarve stoṣyantyānamramūrtayaḥ ॥ 11.51॥
rakshāmsi bhakshayishyāmi munīnām trānakāranāt ।
tadā mām munayah sarve stoshyantyānamramūrtayah ॥ 11.51॥
मुनियों की रक्षा के लिए राक्षसों का भक्षण करूँगी, तब समस्त मुनि विनत मूर्तियों से मेरी स्तुति करेंगे,
I devour the rakshasas for the protection of the sages — then shall all the sages, their forms bowed low, sing my praise,
11.52 भीमादेवीति विख्यातं तन्मे नाम भविष्यति ।
यदारुणाख्यस्त्रैलोक्ये महाबाधां करिष्यति ॥ ११.५२॥
bhīmādevīti vikhyātaṁ tanme nāma bhaviṣyati ।
yadāruṇākhyastrailokye mahābādhāṁ kariṣyati ॥ 11.52॥
bhīmādevīti vikhyātam tanme nāma bhavishyati ।
yadārunākhyastrailokye mahābādhām karishyati ॥ 11.52॥
(और) मेरा वह नाम 'भीमादेवी' विख्यात होगा। (और) जब अरुण नामक (असुर) त्रैलोक्य में महान बाधा (उपद्रव) करेगा,
and that name of mine, the goddess Bhima, shall be renowned. And when the asura called Aruna works great havoc in the three worlds,
11.53 तदाहं भ्रामरं रूपं कृत्वासङ्ख्येयषट्पदम् ।
त्रैलोक्यस्य हितार्थाय वधिष्यामि महासुरम् ॥ ११.५३॥
tadāhaṁ bhrāmaraṁ rūpaṁ kṛtvāsaṅkhyeyaṣaṭpadam ।
trailokyasya hitārthāya vadhiṣyāmi mahāsuram ॥ 11.53॥
tadāham bhrāmaram rūpam kritvāsankhyeyashatpadam ।
trailokyasya hitārthāya vadhishyāmi mahāsuram ॥ 11.53॥
तब मैं असंख्य षट्पदों (भौंरों) वाला भ्रामर रूप धारण करके, त्रैलोक्य के हित के लिए, (उस) महासुर का वध करूँगी।
then shall I take the form of the Bee, with six-footed bees past counting, and slay that great asura for the good of the three worlds.
11.54 भ्रामरीति च मां लोकास्तदा स्तोष्यन्ति सर्वतः ।
इत्थं यदा यदा बाधा दानवोत्था भविष्यति ॥ ११.५४॥
bhrāmarīti ca māṁ lokāstadā stoṣyanti sarvataḥ ।
itthaṁ yadā yadā bādhā dānavotthā bhaviṣyati ॥ 11.54॥
bhrāmarīti cha mām lokāstadā stoshyanti sarvatah ।
ittham yadā yadā bādhā dānavotthā bhavishyati ॥ 11.54॥
तब लोक सब ओर 'भ्रामरी' (कहकर) मेरी स्तुति करेंगे। इस प्रकार, जब-जब दानवों से उत्पन्न बाधा होगी,
Then shall the worlds praise me on every side as Bhramari. Thus, whenever oppression born of the danavas shall arise,
11.55 तदा तदावतीर्याहं करिष्याम्यरिसङ्क्षयम् ॥ ११.५५॥
tadā tadāvatīryāhaṁ kariṣyāmyarisaṅkṣayam ॥ 11.55॥
tadā tadāvatīryāham karishyāmyarisankshayam ॥ 11.55॥
तब-तब अवतीर्ण होकर मैं शत्रुओं का संहार करूँगी।'
then and then shall I descend, and work the utter destruction of the foes.'
Samāpti
॥ स्वस्ति श्रीमार्कण्डेयपुराणे सावर्णिके मन्वन्तरे देवीमाहात्म्ये
नारायणीस्तुतिर्नामैकादशोऽध्यायः ॥ ११॥
उवाच ४, अर्धश्लोकः १, श्लोकाः ५०,
एवमादितः ॥ ६३०॥
॥ svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
nārāyaṇīstutirnāmaikādaśo'dhyāyaḥ ॥ 11॥
uvāca 4, ardhaślokaḥ 1, ślokāḥ 50,
evamāditaḥ ॥ 630॥
॥ svasti shrīmārkandeyapurāne sāvarnike manvantare devīmāhātmye
nārāyanīstutirnāmaikādasho'dhyāyah ॥ 11॥
uvācha 4, ardhashlokah 1, shlokāh 50,
evamāditah ॥ 630॥
इस प्रकार श्रीमार्कण्डेय पुराण में, सावर्णिक मन्वन्तर (की कथा) में, देवीमाहात्म्य में 'नारायणी-स्तुति' नामक एकादश अध्याय (सम्पूर्ण हुआ)। (इसमें) उवाच ४, अर्धश्लोक १, श्लोक ५०; इस प्रकार आदि से (कुल) ६३० (मन्त्र हुए)।
Thus, in the Markandeya Purana, in the account of the Savarnika Manvantara, in the Devi Mahatmya, ends the eleventh chapter, named 'The Hymn to Narayani'. Uvachas 4, half-shloka 1, shlokas 50 — thus 630 in all from the beginning.