ऋषिरुवाच ।
ṛṣiruvāca ।
rishiruvācha ।
ऋषि बोले —
The seer said:
Nanda · Raktadantika · Shakambhari · Bhima · Bhramari
Durga Saptashati — Murti Rahasya
Rahasya-traya appended to the Durga Saptashati — seer Narayana (Sanskrit)
Third and last of the three Rahasyas: the sage describes the murtis (forms) of the Goddess future descents promised in the Narayani-stuti — golden Nanda; the crimson, mountain-breasted Raktadantika (Raktachamunda); blue Shakambhari bearing herbs and bow, who is also Shatakshi and Durga; dark Bhima with scimitar and drum; and many-hued Bhramari with her bee — the wish-cows of the World-Mother Chandika, whose recitation frees one from the sins of seven births.
ऋषिरुवाच ।
ṛṣiruvāca ।
rishiruvācha ।
ऋषि बोले —
The seer said:
ॐ नन्दा भगवती नाम या भविष्यति नन्दजा ।
स्तुता सा पूजिता भक्त्या वशीकुर्याज्जगत्त्रयम् ॥ १॥
ॐ nandā bhagavatī nāma yā bhaviṣyati nandajā ।
stutā sā pūjitā bhaktyā vaśīkuryājjagattrayam ॥ 1॥
ॐ nandā bhagavatī nāma yā bhavishyati nandajā ।
stutā sā pūjitā bhaktyā vashīkuryājjagattrayam ॥ 1॥
ॐ नन्द से उत्पन्न होने वाली जो नन्दा भगवती होंगी, वे भक्ति से स्तुति और पूजा किये जाने पर तीनों लोकों को (उपासक के) वश में कर देती हैं।
Om. She who shall be born of Nanda, the blessed Goddess named Nanda, hymned and worshipped with devotion, brings the three worlds under the votary's sway.
कनकोत्तमकान्तिः सा सुकान्तिकनकाम्बरा ।
देवी कनकवर्णाभा कनकोत्तमभूषणा ॥ २॥
kanakottamakāntiḥ sā sukāntikanakāmbarā ।
devī kanakavarṇābhā kanakottamabhūṣaṇā ॥ 2॥
kanakottamakāntih sā sukāntikanakāmbarā ।
devī kanakavarnābhā kanakottamabhūshanā ॥ 2॥
उनकी कान्ति उत्तम स्वर्ण-सी है; सुन्दर कान्ति वाले सुनहरे वस्त्र धारण किये हैं; आभा स्वर्ण-वर्ण की है, और आभूषण उत्तम स्वर्ण के हैं।
Lustrous as finest gold, robed in lovely golden raiment, of golden hue, adorned with ornaments of the finest gold;
कमलाङ्कुशपाशाब्जैरलङ्कृतचतुर्भुजा ।
इन्दिरा कमला लक्ष्मीः सा श्री रुक्माम्बुजासना ॥ ३॥
kamalāṅkuśapāśābjairalaṅkṛtacaturbhujā ।
indirā kamalā lakṣmīḥ sā śrī rukmāmbujāsanā ॥ 3॥
kamalānkushapāshābjairalankritachaturbhujā ।
indirā kamalā lakshmīh sā shrī rukmāmbujāsanā ॥ 3॥
कमल, अंकुश, पाश और शंख से अलंकृत चार भुजाओं वाली; वे इन्दिरा, कमला, लक्ष्मी, श्री और रुक्माम्बुजासना (स्वर्ण-कमल पर विराजमान) कही जाती हैं।
her four arms adorned with lotus, goad, noose and conch; she is Indira, Kamala, Lakshmi, Shri, and Rukmambujasana (throned on the golden lotus).
या रक्तदन्तिका नाम देवी प्रोक्ता मयानघ ।
तस्याः स्वरूपं वक्ष्यामि शृणु सर्वभयापहम् ॥ ४॥
yā raktadantikā nāma devī proktā mayānagha ।
tasyāḥ svarūpaṁ vakṣyāmi śṛṇu sarvabhayāpaham ॥ 4॥
yā raktadantikā nāma devī proktā mayānagha ।
tasyāh svarūpam vakshyāmi shrinu sarvabhayāpaham ॥ 4॥
हे निष्पाप! जो रक्तदन्तिका नामक देवी मैंने (पहले) कही, उनके सर्व-भय-हारी स्वरूप का अब मैं वर्णन करता हूँ; सुनो।
O sinless one, the Goddess named Raktadantika of whom I spoke, her form, the destroyer of all fear, I shall now declare; hear it.
रक्ताम्बरा रक्तवर्णा रक्तसर्वाङ्गभूषणा ।
रक्तायुधा रक्तनेत्रा रक्तकेशातिभीषणा ॥ ५॥
raktāmbarā raktavarṇā raktasarvāṅgabhūṣaṇā ।
raktāyudhā raktanetrā raktakeśātibhīṣaṇā ॥ 5॥
raktāmbarā raktavarnā raktasarvāngabhūshanā ।
raktāyudhā raktanetrā raktakeshātibhīshanā ॥ 5॥
लाल वस्त्र वाली, लाल वर्ण की, समस्त अंगों में लाल आभूषण वाली; लाल आयुधों वाली, लाल नेत्रों वाली, और लाल केशों से अति भीषण;
Red-robed, red of hue, red-ornamented on every limb; red of weapon, red of eye, most terrible with her red hair;
रक्ततीक्ष्णनखा रक्तदशना रक्तदन्तिका ।
पतिं नारीवानुरक्ता देवी भक्तं भजेज्जनम् ॥ ६॥
raktatīkṣṇanakhā raktadaśanā raktadantikā ।
patiṁ nārīvānuraktā devī bhaktaṁ bhajejjanam ॥ 6॥
raktatīkshnanakhā raktadashanā raktadantikā ।
patim nārīvānuraktā devī bhaktam bhajejjanam ॥ 6॥
लाल तीखे नखों वाली, लाल दाँतों वाली रक्तदन्तिका; जैसे स्त्री पति के प्रति अनुरक्त रहती है, वैसे ही देवी अपने भक्त जन का (वात्सल्य से) सेवन (पालन) करती हैं।
red of keen nail, red of tooth, the Red-toothed one; as a woman is devoted to her husband, so does the Goddess cherish her devotee.
वसुधेव विशाला सा सुमेरुयुगलस्तनी ।
दीर्घौ लम्बावतिस्थूलौ तावतीव मनोहरौ ॥ ७॥
vasudheva viśālā sā sumeruyugalastanī ।
dīrghau lambāvatisthūlau tāvatīva manoharau ॥ 7॥
vasudheva vishālā sā sumeruyugalastanī ।
dīrghau lambāvatisthūlau tāvatīva manoharau ॥ 7॥
वे पृथ्वी-सी विशाल हैं, सुमेरु-युगल के समान स्तनों वाली; वे दोनों दीर्घ, लम्बायमान, अति स्थूल और अत्यन्त मनोहर हैं;
Vast as the earth, her breasts a pair of Sumeru mountains, long, full, mighty, and exceedingly fair;
कर्कशावतिकान्तौ तौ सर्वानन्दपयोनिधी ।
भक्तान् सम्पाययेद्देवी सर्वकामदुघौ स्तनौ ॥ ८॥
karkaśāvatikāntau tau sarvānandapayonidhī ।
bhaktān sampāyayeddevī sarvakāmadughau stanau ॥ 8॥
karkashāvatikāntau tau sarvānandapayonidhī ।
bhaktān sampāyayeddevī sarvakāmadughau stanau ॥ 8॥
वे कठोर होते हुए भी अति कमनीय, समस्त आनन्द के समुद्र, और सब कामनाओं को पूर्ण करने वाले हैं; उन स्तनों से देवी अपने भक्तों को पान कराती हैं।
firm yet most lovely, oceans of all delight, yielding every desire; with these breasts the Goddess gives her devotees to drink.
खड्गं पात्रं च मुसलं लाङ्गलं च बिभर्ति सा ।
आख्याता रक्तचामुण्डा देवी योगेश्वरीति च ॥ ९॥
khaḍgaṁ pātraṁ ca musalaṁ lāṅgalaṁ ca bibharti sā ।
ākhyātā raktacāmuṇḍā devī yogeśvarīti ca ॥ 9॥
khadgam pātram cha musalam lāngalam cha bibharti sā ।
ākhyātā raktachāmundā devī yogeshvarīti cha ॥ 9॥
वे (अपने हाथों में) खड्ग, पात्र, मूसल और हल धारण करती हैं; वे ही रक्तचामुण्डा और योगेश्वरी देवी कही गयी हैं।
She bears sword, bowl, pestle and plough; she is called Raktachamunda, and the Goddess Yogeshvari.
अनया व्याप्तमखिलं जगत्स्थावरजङ्गमम् ।
इमां यः पूजयेद्भक्त्या स व्याप्नोति चराचरम् ॥ १०॥
(भुक्त्वा भोगान् यथाकामं देवीसायुज्यमाप्नुयात् ।)
anayā vyāptamakhilaṁ jagatsthāvarajaṅgamam ।
imāṁ yaḥ pūjayedbhaktyā sa vyāpnoti carācaram ॥ 10॥
(bhuktvā bhogān yathākāmaṁ devīsāyujyamāpnuyāt ।)
anayā vyāptamakhilam jagatsthāvarajangamam ।
imām yah pūjayedbhaktyā sa vyāpnoti charācharam ॥ 10॥
(bhuktvā bhogān yathākāmam devīsāyujyamāpnuyāt ।)
इनके द्वारा समस्त स्थावर-जंगम जगत व्याप्त है; जो इनकी भक्ति से पूजा करता है, वह भी समस्त चराचर में व्याप्त हो जाता है। (वह यथेच्छ भोगों को भोगकर अन्त में देवी का सायुज्य प्राप्त करता है।)
By her the whole world, moving and unmoving, is pervaded; who worships her with devotion, he too pervades all that moves and moves not. (Having enjoyed delights at will, he attains union with the Goddess.)
अधीते य इमं नित्यं रक्तदन्त्या वपुःस्तवम् ।
तं सा परिचरेद्देवी पतिं प्रियमिवाङ्गना ॥ ११॥
adhīte ya imaṁ nityaṁ raktadantyā vapuḥstavam ।
taṁ sā paricareddevī patiṁ priyamivāṅganā ॥ 11॥
adhīte ya imam nityam raktadantyā vapuhstavam ।
tam sā parichareddevī patim priyamivānganā ॥ 11॥
जो रक्तदन्तिका के शरीर का यह स्तवन नित्य पढ़ता है, उसकी वे देवी वैसे ही (प्रेम से) परिचर्या करती हैं, जैसे (पतिव्रता) स्त्री अपने प्रिय पति की।
Who daily recites this hymn to Raktadantika's form, him the Goddess tends as a wife tends her beloved husband.
शाकम्भरी नीलवर्णा नीलोत्पलविलोचना ।
गम्भीरनाभिस्त्रिवलीविभूषिततनूदरी ॥ १२॥
śākambharī nīlavarṇā nīlotpalavilocanā ।
gambhīranābhistrivalīvibhūṣitatanūdarī ॥ 12॥
shākambharī nīlavarnā nīlotpalavilochanā ।
gambhīranābhistrivalīvibhūshitatanūdarī ॥ 12॥
शाकम्भरी नील वर्ण की हैं, नील-कमल-से नेत्रों वाली; उनकी नाभि गम्भीर (गहरी) है और उनका कृश उदर त्रिवली से विभूषित है;
Shakambhari is blue of hue, her eyes blue lotuses; deep-naveled, her slender waist graced with the three folds;
सुकर्कशसमोत्तुङ्गवृत्तपीनघनस्तनी ।
मुष्टिं शिलीमुखापूर्णं कमलं कमलालया ॥ १३॥
sukarkaśasamottuṅgavṛttapīnaghanastanī ।
muṣṭiṁ śilīmukhāpūrṇaṁ kamalaṁ kamalālayā ॥ 13॥
sukarkashasamottungavrittapīnaghanastanī ।
mushtim shilīmukhāpūrnam kamalam kamalālayā ॥ 13॥
उनके स्तन सुदृढ़, सम, उन्नत, गोल, पीन और घन हैं; कमल में निवास करने वाली वे बाणों से भरी मुट्ठी, कमल,
her breasts firm, even, high, round, full and close-set; dwelling in the lotus, she bears a fistful of arrows, a lotus,
पुष्पपल्लवमूलादिफलाढ्यं शाकसञ्चयम् ।
काम्यानन्तरसैर्युक्तं क्षुत्तृण्मृत्युभयापहम् ॥ १४॥
puṣpapallavamūlādiphalāḍhyaṁ śākasañcayam ।
kāmyānantarasairyuktaṁ kṣuttṛṇmṛtyubhayāpaham ॥ 14॥
pushpapallavamūlādiphalādhyam shākasanchayam ।
kāmyānantarasairyuktam kshuttrinmrityubhayāpaham ॥ 14॥
पुष्प, पल्लव, मूल आदि और फलों से समृद्ध शाक-समूह, जो अभीष्ट अनन्त रसों से युक्त है और क्षुधा, तृषा तथा मृत्यु के भय को हरने वाला है;
and a heap of herbs rich with flowers, shoots, roots and fruits, endowed with endless desirable savours, dispeller of the fear of hunger, thirst and death;
कार्मुकं च स्फुरत्कान्ति बिभ्रती परमेश्वरी ।
शाकम्भरी शताक्षी सा सैव दुर्गा प्रकीर्तिता ॥ १५॥
kārmukaṁ ca sphuratkānti bibhratī parameśvarī ।
śākambharī śatākṣī sā saiva durgā prakīrtitā ॥ 15॥
kārmukam cha sphuratkānti bibhratī parameshvarī ।
shākambharī shatākshī sā saiva durgā prakīrtitā ॥ 15॥
और चमकती कान्ति वाला धनुष धारण करती हुई वे परमेश्वरी हैं; वे ही शाकम्भरी, शताक्षी और दुर्गा कही गयी हैं।
and a bow of flashing splendour, the supreme Empress; she is proclaimed Shakambhari, Shatakshi, and Durga herself.
विशोका दुष्टदमनी शमनी दुरितापदाम् ।
उमा गौरी सती चण्डी कालिका सा च पार्वती ॥ १६॥
viśokā duṣṭadamanī śamanī duritāpadām ।
umā gaurī satī caṇḍī kālikā sā ca pārvatī ॥ 16॥
vishokā dushtadamanī shamanī duritāpadām ।
umā gaurī satī chandī kālikā sā cha pārvatī ॥ 16॥
वे शोकरहित, दुष्टों का दमन करने वाली, और पापों तथा विपत्तियों को शान्त करने वाली हैं; उमा, गौरी, सती, चण्डी, कालिका और पार्वती भी वे ही हैं।
Free of sorrow, tamer of the wicked, queller of sins and calamities; she too is Uma, Gauri, Sati, Chandi, Kalika and Parvati.
शाकम्भरीं स्तुवन् ध्यायञ्जपन् सम्पूजयन्नमन् ।
अक्षय्यमश्नुते शीघ्रमन्नपानामृतं फलम् ॥ १७॥
śākambharīṁ stuvan dhyāyañjapan sampūjayannaman ।
akṣayyamaśnute śīghramannapānāmṛtaṁ phalam ॥ 17॥
shākambharīm stuvan dhyāyanjapan sampūjayannaman ।
akshayyamashnute shīghramannapānāmritam phalam ॥ 17॥
शाकम्भरी की स्तुति, ध्यान, जप, पूजा और वन्दन करता हुआ मनुष्य शीघ्र ही अन्न, पान और अमृतरूप अक्षय फल को प्राप्त करता है।
Praising, meditating on, repeating, worshipping and bowing to Shakambhari, a man swiftly wins the imperishable fruit of food, of drink, and of nectar.
भीमापि नीलवर्णा सा दंष्ट्रादशनभासुरा ।
विशाललोचना नारी वृत्तपीनपयोधरा ॥ १८॥
bhīmāpi nīlavarṇā sā daṁṣṭrādaśanabhāsurā ।
viśālalocanā nārī vṛttapīnapayodharā ॥ 18॥
bhīmāpi nīlavarnā sā damshtrādashanabhāsurā ।
vishālalochanā nārī vrittapīnapayodharā ॥ 18॥
भीमा देवी भी नील वर्ण की हैं; वे दाढ़ों और दाँतों से देदीप्यमान, विशाल नेत्रों वाली, गोल और पीन स्तनों वाली नारी रूप में हैं।
Bhima too is blue of hue, gleaming with fang and tooth; a woman large-eyed, her breasts round and full;
चन्द्रहासं च डमरुं शिरः पात्रं च बिभ्रती ।
एकवीरा कालरात्रिः सैवोक्ता कामदा स्तुता ॥ १९॥
candrahāsaṁ ca ḍamaruṁ śiraḥ pātraṁ ca bibhratī ।
ekavīrā kālarātriḥ saivoktā kāmadā stutā ॥ 19॥
chandrahāsam cha damarum shirah pātram cha bibhratī ।
ekavīrā kālarātrih saivoktā kāmadā stutā ॥ 19॥
वे चन्द्रहास, डमरू, (कटा) मस्तक और पात्र धारण करती हैं; वे ही एकवीरा, कालरात्रि और (स्तुति किये जाने पर) कामदा कही गयी हैं।
bearing the scimitar Chandrahasa, the drum, a severed head and a bowl; she is called Ekavira, Kalaratri, and, when hymned, the giver of desires.
तेजोमण्डलदुर्धर्षा भ्रामरी चित्रकान्तिभृत् ।
चित्रानुलेपना देवी चित्राभरणभूषिता ॥ २०॥
tejomaṇḍaladurdharṣā bhrāmarī citrakāntibhṛt ।
citrānulepanā devī citrābharaṇabhūṣitā ॥ 20॥
tejomandaladurdharshā bhrāmarī chitrakāntibhrit ।
chitrānulepanā devī chitrābharanabhūshitā ॥ 20॥
अपने तेजोमण्डल के कारण दुर्धर्ष भ्रामरी देवी विचित्र कान्ति वाली हैं; विचित्र अनुलेपन वाली, और विचित्र आभूषणों से विभूषित हैं;
Unassailable through her circle of radiance, Bhramari bears a wondrous many-hued lustre; anointed with wondrous unguents, adorned with wondrous ornaments;
चित्रभ्रमरपाणिः सा महामारीति गीयते ।
इत्येता मूर्तयो देव्या याः ख्याता वसुधाधिप ॥ २१॥
citrabhramarapāṇiḥ sā mahāmārīti gīyate ।
ityetā mūrtayo devyā yāḥ khyātā vasudhādhipa ॥ 21॥
chitrabhramarapānih sā mahāmārīti gīyate ।
ityetā mūrtayo devyā yāh khyātā vasudhādhipa ॥ 21॥
विचित्र भ्रमर हाथ में लिये वे महामारी (नाम से भी) गायी जाती हैं। हे वसुधाधिप! ये देवी की जो मूर्तियाँ विख्यात हैं,
a wondrous bee in her hand, she is sung as Mahamari. These, O lord of earth, are the famed forms of the Goddess,
जगन्मातुश्चण्डिकायाः कीर्तिताः कामधेनवः ।
इदं रहस्यं परमं न वाच्यं कस्यचित्त्वया ॥ २२॥
jaganmātuścaṇḍikāyāḥ kīrtitāḥ kāmadhenavaḥ ।
idaṁ rahasyaṁ paramaṁ na vācyaṁ kasyacittvayā ॥ 22॥
jaganmātushchandikāyāh kīrtitāh kāmadhenavah ।
idam rahasyam paramam na vāchyam kasyachittvayā ॥ 22॥
जगन्माता चण्डिका की ये मूर्तियाँ कामधेनु-सी (सब कामनाओं को पूर्ण करने वाली) कही गयी हैं। यह परम रहस्य है; तुम इसे किसी से भी कहने योग्य न मानना।
forms of the World-Mother Chandika, proclaimed to be wish-cows (granters of every desire). This is a supreme secret; you are to tell it to no one.
व्याख्यानं दिव्यमूर्तीनामभीष्टफलदायकम् ।
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन देवीं जप निरन्तरम् ॥ २३॥
vyākhyānaṁ divyamūrtīnāmabhīṣṭaphaladāyakam ।
tasmāt sarvaprayatnena devīṁ japa nirantaram ॥ 23॥
vyākhyānam divyamūrtīnāmabhīshtaphaladāyakam ।
tasmāt sarvaprayatnena devīm japa nirantaram ॥ 23॥
दिव्य मूर्तियों का यह व्याख्यान अभीष्ट फल देने वाला है; इसलिए सब प्रकार के प्रयत्न से निरन्तर देवी का जप करो।
This exposition of the divine forms bestows the desired fruit; therefore, with every effort, repeat the Goddess unceasingly.
सप्तजन्मार्जितैर्घोरैर्ब्रह्महत्यासमैरपि ।
पाठमात्रेण मन्त्राणां मुच्यते सर्वकिल्बिषैः ॥ २४॥
saptajanmārjitairghorairbrahmahatyāsamairapi ।
pāṭhamātreṇa mantrāṇāṁ mucyate sarvakilbiṣaiḥ ॥ 24॥
saptajanmārjitairghorairbrahmahatyāsamairapi ।
pāthamātrena mantrānām muchyate sarvakilbishaih ॥ 24॥
सात जन्मों में अर्जित घोर, ब्रह्महत्या के समान, पापों से भी मनुष्य मन्त्रों के पाठ मात्र से समस्त किल्बिषों से मुक्त हो जाता है।
From dread sins amassed through seven births, even those equal to the slaying of a brahmin, one is freed of all defilement by the mere recitation of these mantras.
देव्या ध्यानं मया ख्यातं गुह्याद् गुह्यतरं महत् ।
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन सर्वकामफलप्रदम् ॥ २५॥
devyā dhyānaṁ mayā khyātaṁ guhyād guhyataraṁ mahat ।
tasmāt sarvaprayatnena sarvakāmaphalapradam ॥ 25॥
devyā dhyānam mayā khyātam guhyād guhyataram mahat ।
tasmāt sarvaprayatnena sarvakāmaphalapradam ॥ 25॥
देवी का यह ध्यान मैंने कहा, जो गुह्य से भी गुह्यतर और महान है; इसलिए सब प्रयत्न से इसका अनुष्ठान करो, क्योंकि यह समस्त कामनाओं का फल देने वाला है।
The meditation on the Goddess I have declared, secret more than secret, and great; therefore practise it with every effort, for it grants the fruit of all desires.
(एतस्यास्त्वं प्रसादेन सर्वमान्यो भविष्यसि ।
सर्वरूपमयी देवी सर्वं देवीमयं जगत् ।
अतोऽहं विश्वरूपां तां नमामि परमेश्वरीम् ॥)
(etasyāstvaṁ prasādena sarvamānyo bhaviṣyasi ।
sarvarūpamayī devī sarvaṁ devīmayaṁ jagat ।
ato'haṁ viśvarūpāṁ tāṁ namāmi parameśvarīm ॥)
(etasyāstvam prasādena sarvamānyo bhavishyasi ।
sarvarūpamayī devī sarvam devīmayam jagat ।
ato'ham vishvarūpām tām namāmi parameshvarīm ॥)
(इनके प्रसाद से तुम सबके माननीय हो जाओगे। देवी सर्वरूपमयी हैं और सारा जगत देवीमय है; इसलिए मैं विश्वरूपा उन परमेश्वरी को नमस्कार करता हूँ।)
(By her grace you shall become honoured of all. The Goddess is formed of all forms, and all the world is formed of the Goddess; therefore I bow to that supreme Empress whose form is the universe.)
॥ इति मूर्तिरहस्यं सम्पूर्णम् ॥
॥ iti mūrtirahasyaṁ sampūrṇam ॥
॥ iti mūrtirahasyam sampūrnam ॥
इस प्रकार मूर्ति रहस्य सम्पूर्ण हुआ।
Thus the Murti Rahasya is complete.
Durga Saptashati — Murti Rahasya (मूर्ति रहस्यम्) is a durga saptashati dedicated to Nanda · Raktadantika · Shakambhari · Bhima · Bhramari. The Durga Saptashati, also called the Devi Mahatmya, is a 700-verse scripture of the Goddess from the Markandeya Purana, recited especially during Navratri.
The Durga Saptashati — Murti Rahasya is dedicated to Nanda · Raktadantika · Shakambhari · Bhima · Bhramari.
Yes. On Adiveda the Durga Saptashati — Murti Rahasya is given verse by verse in Devanagari (the original Hindi/Sanskrit script) with Roman (IAST) transliteration, simple phonetics and a clear English meaning, so you can read, pronounce and understand every line.
The Durga Saptashati — Murti Rahasya is drawn from Rahasya-traya appended to the Durga Saptashati — seer Narayana (Sanskrit).
Yes - the Durga Saptashati — Murti Rahasya is free to read online at Adiveda, formatted for mobile, for devotees in India and around the world.
A living library of Hindu devotional texts, Vedic astrology and sacred stories — ancient light for the modern seeker, in India and worldwide.