Viniyogaḥ
अस्य श्रीचण्डीकवचस्य ब्रह्मा ऋषिः , अनुष्टुप् छन्दः ,
चामुण्डा देवता , अङ्गन्यासोक्तमातरो बीजम् ,
दिग्बन्धदेवतास्तत्वम् , श्रीजगदम्बाप्रीत्यर्थे जपे विनियोगः ।
asya śrīcaṇḍīkavacasya brahmā ṛṣiḥ , anuṣṭup chandaḥ ,
cāmuṇḍā devatā , aṅganyāsoktamātaro bījam ,
digbandhadevatāstatvam , śrījagadambāprītyarthe jape viniyogaḥ ।
asya shrīchandīkavachasya brahmā rishih , anushtup chhandah ,
chāmundā devatā , anganyāsoktamātaro bījam ,
digbandhadevatāstatvam , shrījagadambāprītyarthe jape viniyogah ।
इस श्री चण्डी-कवच के ऋषि ब्रह्मा हैं; छन्द अनुष्टुप् है; देवता चामुण्डा हैं; अंगन्यास में कही गयी मातृकाएँ बीज हैं; दिग्बन्ध (दिशाओं की रक्षा करने वाली) देवताएँ तत्त्व हैं। श्री जगदम्बा की प्रसन्नता के लिए जप में (इसका) विनियोग है।
Of this Shri Chandi-Kavacha the seer is Brahma; the metre, Anushtup; the deity, Chamunda; the seed, the Mother-goddesses named in the anganyasa; the principle, the deities who bind the directions. Its application is in recitation for the pleasure of Shri Jagadamba.
ॐ नमश्चण्डिकायै ।
ॐ namaścaṇḍikāyai ।
ॐ namashchandikāyai ।
ॐ — चण्डिका देवी को नमस्कार है।
Om — salutation to the Goddess Chandika.
मार्कण्डेय उवाच ।
mārkaṇḍeya uvāca ।
mārkandeya uvācha ।
मार्कण्डेय जी बोले —
Markandeya said:
1 ॐ यद्गुह्यं परमं लोके सर्वरक्षाकरं नृणाम् ।
यन्न कस्यचिदाख्यातं तन्मे ब्रूहि पितामह ॥ १॥
ॐ yadguhyaṁ paramaṁ loke sarvarakṣākaraṁ nṛṇām ।
yanna kasyacidākhyātaṁ tanme brūhi pitāmaha ॥ 1॥
ॐ yadguhyam paramam loke sarvarakshākaram nrinām ।
yanna kasyachidākhyātam tanme brūhi pitāmaha ॥ 1॥
ॐ हे पितामह! जो लोक में परम गुह्य है, मनुष्यों की सब प्रकार से रक्षा करने वाला है, और जो (अब तक) किसी से नहीं कहा गया — वह मुझे बताइए।
Om. 'That which is supremely secret in this world, which works every protection for men, and which has been declared to no one — tell me that, O Grandsire.'
ब्रह्मोवाच ।
brahmovāca ।
brahmovācha ।
ब्रह्मा जी बोले —
Brahma said:
2 अस्ति गुह्यतमं विप्र सर्वभूतोपकारकम् ।
देव्यास्तु कवचं पुण्यं तच्छृणुष्व महामुने ॥ २॥
asti guhyatamaṁ vipra sarvabhūtopakārakam ।
devyāstu kavacaṁ puṇyaṁ tacchṛṇuṣva mahāmune ॥ 2॥
asti guhyatamam vipra sarvabhūtopakārakam ।
devyāstu kavacham punyam tachchhrinushva mahāmune ॥ 2॥
'हे विप्र! (एक) अत्यन्त गुह्य, समस्त प्राणियों का उपकार करने वाला, देवी का पुण्यमय कवच है; हे महामुने! उसे सुनो।
'There is, O brahmin, a most secret thing, the benefactor of all beings — the holy Armour of the Goddess; hear it, O great sage.
3 प्रथमं शैलपुत्रीति द्वितीयं ब्रह्मचारिणी ।
तृतीयं चन्द्रघण्टेति कूष्माण्डेति चतुर्थकम् ॥ ३॥
prathamaṁ śailaputrīti dvitīyaṁ brahmacāriṇī ।
tṛtīyaṁ candraghaṇṭeti kūṣmāṇḍeti caturthakam ॥ 3॥
prathamam shailaputrīti dvitīyam brahmachārinī ।
tritīyam chandraghanteti kūshmāndeti chaturthakam ॥ 3॥
पहली (दुर्गा) 'शैलपुत्री' (कही जाती हैं), दूसरी 'ब्रह्मचारिणी', तीसरी 'चन्द्रघण्टा' और चौथी 'कूष्माण्डा';
The first is called Shailaputri, the second Brahmacharini, the third Chandraghanta, and Kushmanda the fourth;
4 पञ्चमं स्कन्दमातेति षष्ठं कात्यायनी तथा ।
सप्तमं कालरात्रिश्च महागौरीति चाष्टमम् ॥ ४॥
pañcamaṁ skandamāteti ṣaṣṭhaṁ kātyāyanī tathā ।
saptamaṁ kālarātriśca mahāgaurīti cāṣṭamam ॥ 4॥
panchamam skandamāteti shashtham kātyāyanī tathā ।
saptamam kālarātrishcha mahāgaurīti chāshtamam ॥ 4॥
पाँचवीं 'स्कन्दमाता', छठी 'कात्यायनी', सातवीं 'कालरात्रि' और आठवीं 'महागौरी';
the fifth Skandamata, the sixth Katyayani likewise, the seventh Kalaratri, and Mahagauri the eighth;
5 नवमं सिद्धिदात्री च नवदुर्गाः प्रकीर्तिताः ।
उक्तान्येतानि नामानि ब्रह्मणैव महात्मना ॥ ५॥
navamaṁ siddhidātrī ca navadurgāḥ prakīrtitāḥ ।
uktānyetāni nāmāni brahmaṇaiva mahātmanā ॥ 5॥
navamam siddhidātrī cha navadurgāh prakīrtitāh ।
uktānyetāni nāmāni brahmanaiva mahātmanā ॥ 5॥
और नौवीं 'सिद्धिदात्री' — (ये) नवदुर्गा कही गयी हैं। ये नाम महात्मा ब्रह्मा (वेद) ने ही कहे हैं।
and the ninth Siddhidatri — these are proclaimed the nine Durgas. These names have been declared by the great-souled Brahma himself.
6 अग्निना दह्यमानास्तु शत्रुमध्यगता रणे ।
विषमे दुर्गमे चैव भयार्ताः शरणं गताः ॥ ६॥
agninā dahyamānāstu śatrumadhyagatā raṇe ।
viṣame durgame caiva bhayārtāḥ śaraṇaṁ gatāḥ ॥ 6॥
agninā dahyamānāstu shatrumadhyagatā rane ।
vishame durgame chaiva bhayārtāh sharanam gatāh ॥ 6॥
जो अग्नि में जलते हों, रण में शत्रुओं के बीच घिरे हों, या विषम तथा दुर्गम (संकट) में भय से पीड़ित होकर (देवी की) शरण गये हों —
Those caught in burning fire, those standing among foes on the field, those who in dire and trackless straits, stricken with fear, have gone to her for refuge —
7 न तेषां जायते किञ्चिदशुभं रणसङ्कटे ।
आपदं न च पश्यन्ति शोकदुःखभयङ्करीम् ॥ ७॥
na teṣāṁ jāyate kiñcidaśubhaṁ raṇasaṅkaṭe ।
āpadaṁ na ca paśyanti śokaduḥkhabhayaṅkarīm ॥ 7॥
na teshām jāyate kinchidashubham ranasankate ।
āpadam na cha pashyanti shokaduhkhabhayankarīm ॥ 7॥
उन्हें रण-संकट में कुछ भी अशुभ नहीं होता; (वे) शोक, दुःख और भय देने वाली आपदा (कभी) नहीं देखते।
to them no ill befalls in the press of battle; they never behold calamity, the bringer of grief, pain and fear.
8 यैस्तु भक्त्या स्मृता नित्यं तेषां वृद्धिः प्रजायते ।
ये त्वां स्मरन्ति देवेशि रक्षसि तान्न संशयः ॥ ८॥
yaistu bhaktyā smṛtā nityaṁ teṣāṁ vṛddhiḥ prajāyate ।
ye tvāṁ smaranti deveśi rakṣasi tānna saṁśayaḥ ॥ 8॥
yaistu bhaktyā smritā nityam teshām vriddhih prajāyate ।
ye tvām smaranti deveshi rakshasi tānna samshayah ॥ 8॥
जिन्होंने भक्ति से (देवी का) नित्य स्मरण किया, उनकी वृद्धि ही होती है। हे देवेशि! जो तुम्हारा स्मरण करते हैं, उनकी तुम रक्षा करती हो — (इसमें) संशय नहीं।
They who remember her daily in devotion — their fortunes surely increase. O Queen of gods, those who remember you, you protect; of this there is no doubt.
9 प्रेतसंस्था तु चामुण्डा वाराही महिषासना ।
ऐन्द्री गजसमारूढा वैष्णवी गरुडासना ॥ ९॥
pretasaṁsthā tu cāmuṇḍā vārāhī mahiṣāsanā ।
aindrī gajasamārūḍhā vaiṣṇavī garuḍāsanā ॥ 9॥
pretasamsthā tu chāmundā vārāhī mahishāsanā ।
aindrī gajasamārūdhā vaishnavī garudāsanā ॥ 9॥
चामुण्डा प्रेत पर आसीन हैं; वाराही महिष (भैंसे) पर; ऐन्द्री हाथी पर आरूढ़ हैं; (और) वैष्णवी गरुड़ासना हैं;
Chamunda is seated on a corpse, Varahi on a buffalo; Aindri is mounted on an elephant, Vaishnavi on Garuda's seat;
10 नारसिंही महावीर्या शिवदूती महाबला ।
माहेश्वरी वृषारूढा कौमारी शिखिवाहना ॥ १०॥
nārasiṁhī mahāvīryā śivadūtī mahābalā ।
māheśvarī vṛṣārūḍhā kaumārī śikhivāhanā ॥ 10॥
nārasimhī mahāvīryā shivadūtī mahābalā ।
māheshvarī vrishārūdhā kaumārī shikhivāhanā ॥ 10॥
नारसिंही महावीर्या हैं, शिवदूती महाबला; माहेश्वरी वृषारूढ़ा हैं, (और) कौमारी मयूर-वाहना;
Narasimhi is of great valour, Shivaduti of great strength; Maheshvari rides the bull, and Kaumari the peacock;
11 लक्ष्मीः पद्मासना देवी पद्महस्ता हरिप्रिया ।
श्वेतरूपधरा देवी ईश्वरी वृषवाहना ॥ ११॥
lakṣmīḥ padmāsanā devī padmahastā haripriyā ।
śvetarūpadharā devī īśvarī vṛṣavāhanā ॥ 11॥
lakshmīh padmāsanā devī padmahastā haripriyā ।
shvetarūpadharā devī īshvarī vrishavāhanā ॥ 11॥
हरि की प्रिया लक्ष्मी देवी कमल के आसन पर, हाथ में कमल लिये (विराजमान) हैं; श्वेत रूप धारण किये ईश्वरी देवी वृष-वाहना हैं;
the Goddess Lakshmi, beloved of Hari, is throned on the lotus, lotus in hand; the Goddess Ishvari, clad in white, rides the bull;
12 ब्राह्मी हंससमारूढा सर्वाभरणभूषिता ।
इत्येता मातरः सर्वाः सर्वयोगसमन्विताः ॥ १२॥
brāhmī haṁsasamārūḍhā sarvābharaṇabhūṣitā ।
ityetā mātaraḥ sarvāḥ sarvayogasamanvitāḥ ॥ 12॥
brāhmī hamsasamārūdhā sarvābharanabhūshitā ।
ityetā mātarah sarvāh sarvayogasamanvitāh ॥ 12॥
(और) सब आभूषणों से विभूषित ब्राह्मी हंस पर आरूढ़ हैं — इस प्रकार ये समस्त मातृकाएँ सर्व योग (ऐश्वर्यों) से सम्पन्न हैं।
and Brahmi, adorned with every ornament, is mounted on the swan. Thus all these Mothers are endowed with every yogic power,
13 नानाभरणशोभाढ्या नानारत्नोपशोभिताः ।
श्रैष्ठैश्च मौक्तिकैः सर्वा दिव्यहारप्रलम्बिभिः ॥ १३॥
nānābharaṇaśobhāḍhyā nānāratnopaśobhitāḥ ।
śraiṣṭhaiśca mauktikaiḥ sarvā divyahārapralambibhiḥ ॥ 13॥
nānābharanashobhādhyā nānāratnopashobhitāh ।
shraishthaishcha mauktikaih sarvā divyahārapralambibhih ॥ 13॥
(वे) नाना आभूषणों की शोभा से समृद्ध और नाना रत्नों से सुशोभित हैं; (और) सभी श्रेष्ठ मोतियों के लटकते दिव्य हारों से (विभूषित हैं) —
rich in the beauty of manifold ornaments, adorned with manifold gems; all hung with divine necklaces of finest trailing pearls,
14 इन्द्रनीलैर्महानीलैः पद्मरागैः सुशोभनैः ।
दृश्यन्ते रथमारूढा देव्यः क्रोधसमाकुलाः ॥ १४॥
indranīlairmahānīlaiḥ padmarāgaiḥ suśobhanaiḥ ।
dṛśyante rathamārūḍhā devyaḥ krodhasamākulāḥ ॥ 14॥
indranīlairmahānīlaih padmarāgaih sushobhanaih ।
drishyante rathamārūdhā devyah krodhasamākulāh ॥ 14॥
इन्द्रनीलों, महानीलों और सुन्दर पद्मरागों से (दमकती हुई) — (ये) देवियाँ क्रोध में भरी, रथों पर आरूढ़ दिखायी देती हैं।
with sapphires, great sapphires and lovely rubies; the goddesses are beheld mounted on chariots, surging with wrath,
15 शङ्खं चक्रं गदां शक्तिं हलं च मुसलायुधम् ।
खेटकं तोमरं चैव परशुं पाशमेव च ॥ १५॥
śaṅkhaṁ cakraṁ gadāṁ śaktiṁ halaṁ ca musalāyudham ।
kheṭakaṁ tomaraṁ caiva paraśuṁ pāśameva ca ॥ 15॥
shankham chakram gadām shaktim halam cha musalāyudham ।
khetakam tomaram chaiva parashum pāshameva cha ॥ 15॥
(वे) शंख, चक्र, गदा, शक्ति, हल और मूसल (नामक) आयुध, खेटक (ढाल), तोमर, परशु और पाश,
bearing conch, discus, mace, spear, the plough and the pestle-weapon, the buckler and the lance, the axe and the noose,
16 कुन्तायुधं त्रिशूलं च शार्ङ्गमायुधमुत्तमम् ।
दैत्यानां देहनाशाय भक्तानामभयाय च ॥ १६॥
kuntāyudhaṁ triśūlaṁ ca śārṅgamāyudhamuttamam ।
daityānāṁ dehanāśāya bhaktānāmabhayāya ca ॥ 16॥
kuntāyudham trishūlam cha shārngamāyudhamuttamam ।
daityānām dehanāshāya bhaktānāmabhayāya cha ॥ 16॥
कुन्त (भाला), त्रिशूल और उत्तम शार्ङ्ग धनुष — (इन) आयुधों को दैत्यों के देह-नाश के लिए, भक्तों के अभय के लिए,
the pike, the trident, and the most excellent bow Sharnga — weapons borne for the destruction of the daityas' bodies, for the fearlessness of devotees,
17 धारयन्त्यायुधानीत्थं देवानां च हिताय वै ।
नमस्तेऽस्तु महारौद्रे महाघोरपराक्रमे ॥ १७॥
dhārayantyāyudhānītthaṁ devānāṁ ca hitāya vai ।
namaste'stu mahāraudre mahāghoraparākrame ॥ 17॥
dhārayantyāyudhānīttham devānām cha hitāya vai ।
namaste'stu mahāraudre mahāghoraparākrame ॥ 17॥
और देवताओं के हित के लिए धारण करती हैं। हे महारौद्रे! हे महाघोर पराक्रम वाली! तुम्हें नमस्कार हो।
and for the very good of the gods. Salutation to you, O greatly terrible one, O you of dread and mighty prowess!
18 महाबले महोत्साहे महाभयविनाशिनि ।
त्राहि मां देवि दुष्प्रेक्ष्ये शत्रूणां भयवर्धिनि ॥ १८॥
mahābale mahotsāhe mahābhayavināśini ।
trāhi māṁ devi duṣprekṣye śatrūṇāṁ bhayavardhini ॥ 18॥
mahābale mahotsāhe mahābhayavināshini ।
trāhi mām devi dushprekshye shatrūnām bhayavardhini ॥ 18॥
हे महाबले! हे महान उत्साह वाली! हे महाभय का विनाश करने वाली! हे दुष्प्रेक्ष्ये (जिन्हें देख पाना कठिन है)! हे शत्रुओं का भय बढ़ाने वाली देवि! मेरी रक्षा करो।
O great in strength, great in ardour, destroyer of great fear — save me, O Goddess hard to look upon, O increaser of the terror of foes!
19 प्राच्यां रक्षतु मामैन्द्री आग्नेय्यामग्निदेवता ।
दक्षिणेऽवतु वाराही नैरृत्यां खड्गधारिणी ॥ १९॥
prācyāṁ rakṣatu māmaindrī āgneyyāmagnidevatā ।
dakṣiṇe'vatu vārāhī nairṛtyāṁ khaḍgadhāriṇī ॥ 19॥
prāchyām rakshatu māmaindrī āgneyyāmagnidevatā ।
dakshine'vatu vārāhī nairrityām khadgadhārinī ॥ 19॥
पूर्व में ऐन्द्री मेरी रक्षा करे; आग्नेय (कोण) में अग्नि-देवता; दक्षिण में वाराही रक्षा करे, (और) नैरृत्य (कोण) में खड्गधारिणी;
In the east may Aindri guard me, in the south-east the deity of Fire; in the south may Varahi keep me, in the south-west the bearer of the sword;
20 प्रतीच्यां वारुणी रक्षेद्वायव्यां मृगवाहिनी ।
उदीच्यां पातु कौबेरी ईशान्यां शूलधारिणी ॥ २०॥
pratīcyāṁ vāruṇī rakṣedvāyavyāṁ mṛgavāhinī ।
udīcyāṁ pātu kauberī īśānyāṁ śūladhāriṇī ॥ 20॥
pratīchyām vārunī rakshedvāyavyām mrigavāhinī ।
udīchyām pātu kauberī īshānyām shūladhārinī ॥ 20॥
पश्चिम में वारुणी रक्षा करे, वायव्य (कोण) में मृगवाहिनी; उत्तर में कौबेरी रक्षा करे, (और) ईशान (कोण) में शूलधारिणी।
in the west may Varuni guard, in the north-west she who rides the deer; in the north may Kauberi protect, and in the north-east the bearer of the trident.
21 ऊर्ध्वं ब्रह्माणी मे रक्षेदधस्ताद्वैष्णवी तथा ।
एवं दश दिशो रक्षेच्चामुण्डा शववाहना ॥ २१॥
ūrdhvaṁ brahmāṇī me rakṣedadhastādvaiṣṇavī tathā ।
evaṁ daśa diśo rakṣeccāmuṇḍā śavavāhanā ॥ 21॥
ūrdhvam brahmānī me rakshedadhastādvaishnavī tathā ।
evam dasha disho rakshechchāmundā shavavāhanā ॥ 21॥
ऊपर ब्रह्माणी मेरी रक्षा करे, और नीचे वैष्णवी; इस प्रकार शव-वाहना चामुण्डा दसों दिशाओं की रक्षा करे।
Above may Brahmani guard me, and below Vaishnavi likewise; thus may Chamunda, who rides the corpse, protect all the ten directions.
22 जया मामग्रतः पातु विजया पातु पृष्ठतः ।
अजिता वामपार्श्वे तु दक्षिणे चापराजिता ॥ २२॥
jayā māmagrataḥ pātu vijayā pātu pṛṣṭhataḥ ।
ajitā vāmapārśve tu dakṣiṇe cāparājitā ॥ 22॥
jayā māmagratah pātu vijayā pātu prishthatah ।
ajitā vāmapārshve tu dakshine chāparājitā ॥ 22॥
जया आगे से मेरी रक्षा करे, विजया पीछे से; वाम पार्श्व में अजिता और दक्षिण (पार्श्व) में अपराजिता (रक्षा करे)।
May Jaya guard me in front, Vijaya behind; Ajita on the left side, and Aparajita on the right.
23 शिखां मे द्योतिनी रक्षेदुमा मूर्ध्नि व्यवस्थिता ।
मालाधरी ललाटे च भ्रुवौ रक्षेद्यशस्विनी ॥ २३॥
śikhāṁ me dyotinī rakṣedumā mūrdhni vyavasthitā ।
mālādharī lalāṭe ca bhruvau rakṣedyaśasvinī ॥ 23॥
shikhām me dyotinī rakshedumā mūrdhni vyavasthitā ।
mālādharī lalāte cha bhruvau rakshedyashasvinī ॥ 23॥
द्योतिनी मेरी शिखा की रक्षा करे; उमा मस्तक पर विराजमान (होकर रक्षा करे); ललाट की मालाधरी, और भौंहों की यशस्विनी रक्षा करे।
May Dyotini guard my crest-lock; Uma, enthroned upon my head; Maladhari my forehead, and Yashasvini my eyebrows;
24 नेत्रयोश्चित्रनेत्रा च यमघण्टा तु पार्श्वके ।
त्रिनेत्रा च त्रिशूलेन भ्रुवोर्मध्ये च चण्डिका ॥ २४॥
netrayościtranetrā ca yamaghaṇṭā tu pārśvake ।
trinetrā ca triśūlena bhruvormadhye ca caṇḍikā ॥ 24॥
netrayoshchitranetrā cha yamaghantā tu pārshvake ।
trinetrā cha trishūlena bhruvormadhye cha chandikā ॥ 24॥
नेत्रों की चित्रनेत्रा और पार्श्व (कनपटियों) की यमघण्टा (रक्षा करे); और भौंहों के मध्य की — त्रिशूल सहित — त्रिनेत्रा चण्डिका।
may Chitranetra guard my eyes, and Yamaghanta my temples; and between my brows, with her trident, the three-eyed Chandika;
25 शङ्खिनी चक्षुषोर्मध्ये श्रोत्रयोर्द्वारवासिनी ।
कपोलौ कालिका रक्षेत् कर्णमूले तु शङ्करी ॥ २५॥
śaṅkhinī cakṣuṣormadhye śrotrayordvāravāsinī ।
kapolau kālikā rakṣet karṇamūle tu śaṅkarī ॥ 25॥
shankhinī chakshushormadhye shrotrayordvāravāsinī ।
kapolau kālikā rakshet karnamūle tu shankarī ॥ 25॥
दोनों आँखों के मध्य (भाग) की शंखिनी, और कानों की द्वारवासिनी (रक्षा करे); कपोलों की कालिका रक्षा करे, और कानों के मूल की शंकरी।
may Shankhini guard the space between my eyes, Dvaravasini my ears; may Kalika protect my cheeks, and Shankari the roots of my ears;
26 नासिकायां सुगन्धा च उत्तरोष्ठे च चर्चिका ।
अधरे चामृताबाला जिह्वायां च सरस्वती ॥ २६॥
nāsikāyāṁ sugandhā ca uttaroṣṭhe ca carcikā ।
adhare cāmṛtābālā jihvāyāṁ ca sarasvatī ॥ 26॥
nāsikāyām sugandhā cha uttaroshthe cha charchikā ।
adhare chāmritābālā jihvāyām cha sarasvatī ॥ 26॥
नासिका की सुगन्धा और ऊपरी ओष्ठ की चर्चिका (रक्षा करे); अधर (निचले होंठ) की अमृताबाला, और जिह्वा की सरस्वती।
may Sugandha guard my nose, Charchika my upper lip; Amritabala my lower lip, and Sarasvati my tongue;
27 दन्तान् रक्षतु कौमारी कण्ठदेशे तु चण्डिका ।
घण्टिकां चित्रघण्टा च महामाया च तालुके ॥ २७॥
dantān rakṣatu kaumārī kaṇṭhadeśe tu caṇḍikā ।
ghaṇṭikāṁ citraghaṇṭā ca mahāmāyā ca tāluke ॥ 27॥
dantān rakshatu kaumārī kanthadeshe tu chandikā ।
ghantikām chitraghantā cha mahāmāyā cha tāluke ॥ 27॥
दाँतों की कौमारी रक्षा करे, और कण्ठ-प्रदेश की चण्डिका; घण्टिका (गले की घण्टी) की चित्रघण्टा, और तालु की महामाया।
may Kaumari protect my teeth, Chandika my throat; Chitraghanta the uvula, and Mahamaya the palate;
28 कामाक्षी चिबुकं रक्षेद्वाचं मे सर्वमङ्गला ।
ग्रीवायां भद्रकाली च पृष्ठवंशे धनुर्धरी ॥ २८॥
kāmākṣī cibukaṁ rakṣedvācaṁ me sarvamaṅgalā ।
grīvāyāṁ bhadrakālī ca pṛṣṭhavaṁśe dhanurdharī ॥ 28॥
kāmākshī chibukam rakshedvācham me sarvamangalā ।
grīvāyām bhadrakālī cha prishthavamshe dhanurdharī ॥ 28॥
कामाक्षी (मेरी) ठोड़ी की रक्षा करे; सर्वमंगला मेरी वाणी की; ग्रीवा की भद्रकाली, और पृष्ठवंश (रीढ़) की धनुर्धरी।
may Kamakshi guard my chin, Sarvamangala my speech; Bhadrakali my neck, and the bearer of the bow my spine;
29 नीलग्रीवा बहिः कण्ठे नलिकां नलकूबरी ।
स्कन्धयोः खड्गिनी रक्षेद् बाहू मे वज्रधारिणी ॥ २९॥
nīlagrīvā bahiḥ kaṇṭhe nalikāṁ nalakūbarī ।
skandhayoḥ khaḍginī rakṣed bāhū me vajradhāriṇī ॥ 29॥
nīlagrīvā bahih kanthe nalikām nalakūbarī ।
skandhayoh khadginī rakshed bāhū me vajradhārinī ॥ 29॥
गले के बाहरी भाग की नीलग्रीवा, और कण्ठ-नली की नलकूबरी (रक्षा करे); दोनों कन्धों की खड्गिनी रक्षा करे, और मेरी भुजाओं की वज्रधारिणी।
may Nilagriva guard my outer throat, Nalakubari my windpipe; may Khadgini protect my shoulders, and the bearer of the thunderbolt my arms;
30 हस्तयोर्दण्डिनी रक्षेदम्बिका चाङ्गुलीषु च ।
नखाञ्छूलेश्वरी रक्षेत् कुक्षौ रक्षेन्नरेश्वरी ॥ ३०॥
hastayordaṇḍinī rakṣedambikā cāṅgulīṣu ca ।
nakhāñchūleśvarī rakṣet kukṣau rakṣennareśvarī ॥ 30॥
hastayordandinī rakshedambikā chāngulīshu cha ।
nakhānchhūleshvarī rakshet kukshau rakshennareshvarī ॥ 30॥
दोनों हाथों की दण्डिनी रक्षा करे, और उँगलियों की अम्बिका; नखों की शूलेश्वरी रक्षा करे, (और) कुक्षि (उदर-पार्श्व) की नरेश्वरी।
may Dandini guard my hands, Ambika my fingers; may Shuleshvari protect my nails, and Nareshvari my belly;
31 स्तनौ रक्षेन्महादेवी मनःशोकविनाशिनी ।
हृदये ललिता देवी उदरे शूलधारिणी ॥ ३१॥
stanau rakṣenmahādevī manaḥśokavināśinī ।
hṛdaye lalitā devī udare śūladhāriṇī ॥ 31॥
stanau rakshenmahādevī manahshokavināshinī ।
hridaye lalitā devī udare shūladhārinī ॥ 31॥
स्तनों की महादेवी रक्षा करे; मन की — शोक का विनाश करने वाली (शोकविनाशिनी); हृदय में ललिता देवी, (और) उदर में शूलधारिणी (रक्षा करे);
may Mahadevi guard my breast, the destroyer of grief my mind; may the Goddess Lalita keep my heart, and the trident-bearer my stomach;
32 नाभौ च कामिनी रक्षेद् गुह्यं गुह्येश्वरी तथा ।
मेढ्रं रक्षतु दुर्गन्धा पायुं मे गुह्यवाहिनी ॥ ३२॥
nābhau ca kāminī rakṣed guhyaṁ guhyeśvarī tathā ।
meḍhraṁ rakṣatu durgandhā pāyuṁ me guhyavāhinī ॥ 32॥
nābhau cha kāminī rakshed guhyam guhyeshvarī tathā ।
medhram rakshatu durgandhā pāyum me guhyavāhinī ॥ 32॥
नाभि की कामिनी रक्षा करे, और गुह्य (भाग) की गुह्येश्वरी; मेढ्र की दुर्गन्धा रक्षा करे, और पायु (गुदा) की गुह्यवाहिनी।
may Kamini guard my navel, and Guhyeshvari my hidden parts; may Durgandha protect my organ, and Guhyavahini my fundament;
33 कट्यां भगवती रक्षेदूरू मे मेघवाहना ।
जङ्घे महाबला रक्षेत् जानू माधवनायिका ॥ ३३॥
kaṭyāṁ bhagavatī rakṣedūrū me meghavāhanā ।
jaṅghe mahābalā rakṣet jānū mādhavanāyikā ॥ 33॥
katyām bhagavatī rakshedūrū me meghavāhanā ।
janghe mahābalā rakshet jānū mādhavanāyikā ॥ 33॥
कटि (कमर) की भगवती रक्षा करे, और मेरी जाँघों की मेघवाहना; जंघाओं (पिंडलियों) की महाबला रक्षा करे, (और) घुटनों की माधवनायिका।
may Bhagavati guard my waist, the cloud-borne one my thighs; may Mahabala protect my shanks, and Madhava's lady my knees;
34 गुल्फयोर्नारसिंही च पादपृष्ठे तु कौशिकी ।
पादाङ्गुलीः श्रीधरी च तलं पातालवासिनी ॥ ३४॥
gulphayornārasiṁhī ca pādapṛṣṭhe tu kauśikī ।
pādāṅgulīḥ śrīdharī ca talaṁ pātālavāsinī ॥ 34॥
gulphayornārasimhī cha pādaprishthe tu kaushikī ।
pādāngulīh shrīdharī cha talam pātālavāsinī ॥ 34॥
दोनों टखनों (गुल्फों) की नारसिंही, और पैरों के पृष्ठ (ऊपरी भाग) की कौशिकी (रक्षा करे); पैरों की उँगलियों की श्रीधरी, और तलवों की पातालवासिनी।
may Narasimhi guard my ankles, Kaushiki the upper part of my feet; Shridhari my toes, and the dweller of the netherworld my soles;
35 नखान् दंष्ट्रकराली च केशांश्चैवोर्ध्वकेशिनी ।
रोमकूपेषु कौमारी त्वचं योगीश्वरी तथा ॥ ३५॥
nakhān daṁṣṭrakarālī ca keśāṁścaivordhvakeśinī ।
romakūpeṣu kaumārī tvacaṁ yogīśvarī tathā ॥ 35॥
nakhān damshtrakarālī cha keshāmshchaivordhvakeshinī ।
romakūpeshu kaumārī tvacham yogīshvarī tathā ॥ 35॥
नखों की दंष्ट्रकराली, और केशों की ऊर्ध्वकेशिनी (रक्षा करे); रोमकूपों में कौमारी, तथा त्वचा की योगीश्वरी।
may Damshtrakarali guard my nails, Urdhvakeshini my hair; Kaumari the pores of my skin, and Yogishvari the skin itself;
36 रक्तमज्जावसामांसान्यस्थिमेदांसि पार्वती ।
अन्त्राणि कालरात्रिश्च पित्तं च मुकुटेश्वरी ॥ ३६॥
raktamajjāvasāmāṁsānyasthimedāṁsi pārvatī ।
antrāṇi kālarātriśca pittaṁ ca mukuṭeśvarī ॥ 36॥
raktamajjāvasāmāmsānyasthimedāmsi pārvatī ।
antrāni kālarātrishcha pittam cha mukuteshvarī ॥ 36॥
रक्त, मज्जा, वसा, मांस, अस्थि और मेद की पार्वती (रक्षा करें); आँतों की कालरात्रि, और पित्त की मुकुटेश्वरी।
may Parvati guard my blood, marrow, fat, flesh, bone and suet; Kalaratri my entrails, and Mukuteshvari my bile;
37 पद्मावती पद्मकोशे कफे चूडामणिस्तथा ।
ज्वालामुखी नखज्वालामभेद्या सर्वसन्धिषु ॥ ३७॥
padmāvatī padmakośe kaphe cūḍāmaṇistathā ।
jvālāmukhī nakhajvālāmabhedyā sarvasandhiṣu ॥ 37॥
padmāvatī padmakoshe kaphe chūdāmanistathā ।
jvālāmukhī nakhajvālāmabhedyā sarvasandhishu ॥ 37॥
पद्मकोश (हृदय-कमल) में पद्मावती, और कफ में चूड़ामणि (रक्षा करे); नखों की ज्योति की ज्वालामुखी, (और) समस्त सन्धियों में अभेद्या।
may Padmavati guard the lotus-seat of my heart, Chudamani my phlegm; Jvalamukhi the lustre of my nails, and Abhedya every joint;
38 शुक्रं ब्रह्माणी मे रक्षेच्छायां छत्रेश्वरी तथा ।
अहङ्कारं मनो बुद्धिं रक्षेन्मे धर्मधारिणी ॥ ३८॥
śukraṁ brahmāṇī me rakṣecchāyāṁ chatreśvarī tathā ।
ahaṅkāraṁ mano buddhiṁ rakṣenme dharmadhāriṇī ॥ 38॥
shukram brahmānī me rakshechchhāyām chhatreshvarī tathā ।
ahankāram mano buddhim rakshenme dharmadhārinī ॥ 38॥
मेरे शुक्र (वीर्य/तेज) की ब्रह्माणी रक्षा करे, और छाया की छत्रेश्वरी; अहंकार, मन और बुद्धि की मेरी धर्मधारिणी रक्षा करे;
may Brahmani guard my seed, and Chhatreshvari my shadow; may Dharmadharini protect my ego, my mind and my intellect;
39 प्राणापानौ तथा व्यानमुदानं च समानकम् ।
वज्रहस्ता च मे रक्षेत् प्राणान् कल्याणशोभना ॥ ३९॥
prāṇāpānau tathā vyānamudānaṁ ca samānakam ।
vajrahastā ca me rakṣet prāṇān kalyāṇaśobhanā ॥ 39॥
prānāpānau tathā vyānamudānam cha samānakam ।
vajrahastā cha me rakshet prānān kalyānashobhanā ॥ 39॥
प्राण, अपान, व्यान, उदान और समान (पाँचों वायुओं) की वज्रहस्ता रक्षा करे, और मेरे प्राणों की कल्याणशोभना;
may the thunderbolt-handed one guard my five breaths — prana, apana, vyana, udana and samana — and Kalyanashobhana my very life;
40 रसे रूपे च गन्धे च शब्दे स्पर्शे च योगिनी ।
सत्त्वं रजस्तमश्चैव रक्षेन्नारायणी सदा ॥ ४०॥
rase rūpe ca gandhe ca śabde sparśe ca yoginī ।
sattvaṁ rajastamaścaiva rakṣennārāyaṇī sadā ॥ 40॥
rase rūpe cha gandhe cha shabde sparshe cha yoginī ।
sattvam rajastamashchaiva rakshennārāyanī sadā ॥ 40॥
रस, रूप, गन्ध, शब्द और स्पर्श (विषयों) में योगिनी (रक्षा करे); और सत्त्व, रजस् तथा तमस् (गुणों) की नारायणी सदा रक्षा करे;
in taste, form, smell, sound and touch may Yogini guard me; and may Narayani ever protect sattva, rajas and tamas;
41 आयू रक्षतु वाराही धर्मं रक्षतु पार्वती ।
यशः कीर्तिं च लक्ष्मीं च सदा रक्षतु वैष्णवी ॥ ४१॥
āyū rakṣatu vārāhī dharmaṁ rakṣatu pārvatī ।
yaśaḥ kīrtiṁ ca lakṣmīṁ ca sadā rakṣatu vaiṣṇavī ॥ 41॥
āyū rakshatu vārāhī dharmam rakshatu pārvatī ।
yashah kīrtim cha lakshmīm cha sadā rakshatu vaishnavī ॥ 41॥
आयु की वाराही रक्षा करे; धर्म की पार्वती रक्षा करे; और यश, कीर्ति तथा लक्ष्मी (धन) की वैष्णवी सदा रक्षा करे;
may Varahi guard my span of life, Parvati my dharma; and may Vaishnavi ever protect my fame, my honour and my fortune;
42 गोत्रमिन्द्राणी मे रक्षेत् पशून् रक्षेच्च चण्डिका ।
पुत्रान् रक्षेन्महालक्ष्मीर्भार्यां रक्षतु भैरवी ॥ ४२॥
gotramindrāṇī me rakṣet paśūn rakṣecca caṇḍikā ।
putrān rakṣenmahālakṣmīrbhāryāṁ rakṣatu bhairavī ॥ 42॥
gotramindrānī me rakshet pashūn rakshechcha chandikā ।
putrān rakshenmahālakshmīrbhāryām rakshatu bhairavī ॥ 42॥
मेरे गोत्र (कुल) की इन्द्राणी रक्षा करे, और पशुओं की चण्डिका; पुत्रों की महालक्ष्मी रक्षा करे, (और) भार्या की भैरवी।
may Indrani guard my family, and Chandika my cattle; may Mahalakshmi protect my sons, and Bhairavi my wife;
43 धनेश्वरी धनं रक्षेत् कौमारी कन्यकां तथा ।
पन्थानं सुपथा रक्षेन्मार्गं क्षेमङ्करी तथा ॥ ४३॥
dhaneśvarī dhanaṁ rakṣet kaumārī kanyakāṁ tathā ।
panthānaṁ supathā rakṣenmārgaṁ kṣemaṅkarī tathā ॥ 43॥
dhaneshvarī dhanam rakshet kaumārī kanyakām tathā ।
panthānam supathā rakshenmārgam kshemankarī tathā ॥ 43॥
धनेश्वरी धन की रक्षा करे, और कौमारी कन्या की; मार्ग (यात्रा-पथ) की सुपथा रक्षा करे, और (चलते) रास्ते की क्षेमंकरी;
may Dhaneshvari guard my wealth, and Kaumari my daughter; may Supatha protect my journey, and Kshemankari my road;
44 राजद्वारे महालक्ष्मीर्विजया सतत स्थिता ।
रक्षाहीनं तु यत् स्थानं वर्जितं कवचेन तु ॥ ४४॥
rājadvāre mahālakṣmīrvijayā satata sthitā ।
rakṣāhīnaṁ tu yat sthānaṁ varjitaṁ kavacena tu ॥ 44॥
rājadvāre mahālakshmīrvijayā satata sthitā ।
rakshāhīnam tu yat sthānam varjitam kavachena tu ॥ 44॥
राजद्वार पर महालक्ष्मी (रक्षा करे), (और) विजया सब ओर स्थित (होकर)। और जो स्थान रक्षा से हीन रह गया हो — (इस) कवच से छूटा हुआ —
may Mahalakshmi guard me at the king's gate, and Vijaya, ever-present, everywhere. And whatever place is left unguarded, omitted by this armour —
45 तत्सर्वं रक्ष मे देवि जयन्ती पापनाशिनी ।
सर्वरक्षाकरं पुण्यं कवचं सर्वदा जपेत् ॥ ४५॥
tatsarvaṁ rakṣa me devi jayantī pāpanāśinī ।
sarvarakṣākaraṁ puṇyaṁ kavacaṁ sarvadā japet ॥ 45॥
tatsarvam raksha me devi jayantī pāpanāshinī ।
sarvarakshākaram punyam kavacham sarvadā japet ॥ 45॥
हे देवि! हे पापनाशिनी जयन्ती! उस सबकी (तुम) मेरी रक्षा करो। (यह) सर्व-रक्षाकारी पुण्यमय कवच (साधक को) सर्वदा जपना चाहिए।
all that, protect for me, O Goddess Jayanti, destroyer of sin! This holy armour, worker of every protection, one should recite at all times.
46 इदं रहस्यं विप्रर्षे भक्त्या तव मयोदितम् ।
पादमेकं न गच्छेत् तु यदीच्छेच्छुभमात्मनः ॥ ४६॥
idaṁ rahasyaṁ viprarṣe bhaktyā tava mayoditam ।
pādamekaṁ na gacchet tu yadīcchecchubhamātmanaḥ ॥ 46॥
idam rahasyam viprarshe bhaktyā tava mayoditam ।
pādamekam na gachchhet tu yadīchchhechchhubhamātmanah ॥ 46॥
हे विप्रर्षि! यह रहस्य मैंने स्नेह (भक्ति) से तुम्हें कहा है। यदि (मनुष्य) अपना कल्याण चाहता हो, तो (इसके बिना) एक पग भी न चले।
This secret, O brahmin sage, I have declared to you out of love. Let a man not go even a single step without it, if he desires his own good.
47 कवचेनावृतो नित्यं यत्र यत्रैव गच्छति ।
तत्र तत्रार्थलाभश्व विजयः सार्वकालिकः ॥ ४७॥
kavacenāvṛto nityaṁ yatra yatraiva gacchati ।
tatra tatrārthalābhaśva vijayaḥ sārvakālikaḥ ॥ 47॥
kavachenāvrito nityam yatra yatraiva gachchhati ।
tatra tatrārthalābhashva vijayah sārvakālikah ॥ 47॥
कवच से आवृत (मनुष्य) नित्य जहाँ-जहाँ भी जाता है, वहाँ-वहाँ (उसे) अर्थ-लाभ और सब समय (सार्वकालिक) विजय (मिलती है)।
Clothed ever in the armour, wherever a man goes, there is gain of wealth for him there, and victory at all times.
48 यं यं चिन्तयते कामं तं तं प्राप्नोति निश्चितम् ।
परमैश्वर्यमतुलं प्राप्स्यते भूतले पुमान् ॥ ४८॥
yaṁ yaṁ cintayate kāmaṁ taṁ taṁ prāpnoti niścitam ।
paramaiśvaryamatulaṁ prāpsyate bhūtale pumān ॥ 48॥
yam yam chintayate kāmam tam tam prāpnoti nishchitam ।
paramaishvaryamatulam prāpsyate bhūtale pumān ॥ 48॥
जिस-जिस काम (मनोरथ) का (वह) चिन्तन करता है, उस-उस को निश्चित प्राप्त करता है; (और वह) पुरुष भूतल पर अतुल परम ऐश्वर्य पाता है।
Whatever aim he sets his thought upon, that he surely attains; and such a man shall win on earth supreme dominion without compare.
49 निर्भयो जायते मर्त्यः सङ्ग्रामेष्वपराजितः ।
त्रैलोक्ये तु भवेत्पूज्यः कवचेनावृतः पुमान् ॥ ४९॥
nirbhayo jāyate martyaḥ saṅgrāmeṣvaparājitaḥ ।
trailokye tu bhavetpūjyaḥ kavacenāvṛtaḥ pumān ॥ 49॥
nirbhayo jāyate martyah sangrāmeshvaparājitah ।
trailokye tu bhavetpūjyah kavachenāvritah pumān ॥ 49॥
(कवच से) आवृत मनुष्य निर्भय हो जाता है, संग्रामों में अपराजित (रहता है); और (वह) पुरुष त्रैलोक्य में पूज्य हो जाता है।
Fearless becomes the mortal, unconquered in battles; clothed in the armour, a man becomes worthy of worship in the three worlds.
50 इदं तु देव्याः कवचं देवानामपि दुर्लभम् ।
यः पठेत्प्रयतो नित्यं त्रिसन्ध्यं श्रद्धयान्वितः ॥ ५०॥
idaṁ tu devyāḥ kavacaṁ devānāmapi durlabham ।
yaḥ paṭhetprayato nityaṁ trisandhyaṁ śraddhayānvitaḥ ॥ 50॥
idam tu devyāh kavacham devānāmapi durlabham ।
yah pathetprayato nityam trisandhyam shraddhayānvitah ॥ 50॥
देवी का यह कवच तो देवताओं के लिए भी दुर्लभ है। जो संयत होकर, श्रद्धा से युक्त, नित्य तीनों सन्ध्याओं में (इसे) पढ़ता है —
This armour of the Goddess is hard to win even for the gods. He who, restrained and filled with faith, reads it daily at the three twilights —
51 दैवीकला भवेत्तस्य त्रैलोक्ये चापराजितः ।
जीवेद्वर्षशतं साग्रमपमृत्युविवर्जितः ॥ ५१॥
daivīkalā bhavettasya trailokye cāparājitaḥ ।
jīvedvarṣaśataṁ sāgramapamṛtyuvivarjitaḥ ॥ 51॥
daivīkalā bhavettasya trailokye chāparājitah ।
jīvedvarshashatam sāgramapamrityuvivarjitah ॥ 51॥
उसे दैवी कला प्राप्त होती है; (वह) त्रैलोक्य में अपराजित (रहता है); (और) अपमृत्यु से रहित (होकर) सौ वर्षों से भी अधिक जीता है।
the divine grace becomes his; unconquered in the three worlds, he lives a full hundred years and beyond, free of untimely death.
52 नश्यन्ति व्याधयः सर्वे लूताविस्फोटकादयः ।
स्थावरं जङ्गमं चैव कृत्रिमं चैव यद्विषम् ॥ ५२॥
naśyanti vyādhayaḥ sarve lūtāvisphoṭakādayaḥ ।
sthāvaraṁ jaṅgamaṁ caiva kṛtrimaṁ caiva yadviṣam ॥ 52॥
nashyanti vyādhayah sarve lūtāvisphotakādayah ।
sthāvaram jangamam chaiva kritrimam chaiva yadvisham ॥ 52॥
(उसकी) लूता (मकड़ी के घाव), विस्फोटक (फोड़े) आदि समस्त व्याधियाँ नष्ट हो जाती हैं; और स्थावर, जंगम तथा कृत्रिम — जो (भी) विष है (वह भी निष्फल हो जाता है);
All his ailments perish — the spider's sore, the eruptions and the rest; and whatever poison there be — of plant, of creature, or compounded —
53 अभिचाराणि सर्वाणि मन्त्रयन्त्राणि भूतले ।
भूचराः खेचराश्चैव कुलजाश्चौपदेशिकाः ॥ ५३॥
abhicārāṇi sarvāṇi mantrayantrāṇi bhūtale ।
bhūcarāḥ khecarāścaiva kulajāścaupadeśikāḥ ॥ 53॥
abhichārāni sarvāni mantrayantrāni bhūtale ।
bhūcharāh khecharāshchaiva kulajāshchaupadeshikāh ॥ 53॥
पृथ्वी पर के समस्त अभिचार (कृत्या-प्रयोग) और मन्त्र-यन्त्र (निष्फल हो जाते हैं); (और) भूचर, खेचर, कुलज तथा औपदेशिक (कृत्याएँ);
all sorceries on earth, all spells and devices fail; and the powers that move on earth and in the air, the clan-born and the taught;
54 सहजा कुलजा माला डाकिनी शाकिनी तथा ।
अन्तरिक्षचरा घोरा डाकिन्यश्च महारवाः ॥ ५४॥
sahajā kulajā mālā ḍākinī śākinī tathā ।
antarikṣacarā ghorā ḍākinyaśca mahāravāḥ ॥ 54॥
sahajā kulajā mālā dākinī shākinī tathā ।
antarikshacharā ghorā dākinyashcha mahāravāh ॥ 54॥
सहजा, कुलजा, माला, डाकिनी तथा शाकिनी; अन्तरिक्ष में विचरने वाली घोर (कृत्याएँ) और महानाद करने वाली डाकिनियाँ;
the innate and the clan-born, the Mala, the dakini and the shakini; the dread ones that range the mid-air, and the dakinis of mighty howl;
55 ग्रहभूतपिशाचाश्च यक्षगन्धर्वराक्षसाः ।
ब्रह्मराक्षसवेतालाः कूष्माण्डा भैरवादयः ॥ ५५॥
grahabhūtapiśācāśca yakṣagandharvarākṣasāḥ ।
brahmarākṣasavetālāḥ kūṣmāṇḍā bhairavādayaḥ ॥ 55॥
grahabhūtapishāchāshcha yakshagandharvarākshasāh ।
brahmarākshasavetālāh kūshmāndā bhairavādayah ॥ 55॥
ग्रह, भूत और पिशाच; यक्ष, गन्धर्व और राक्षस; ब्रह्मराक्षस, वेताल, कूष्माण्ड और भैरव आदि —
the seizers, ghosts and pishachas; yakshas, gandharvas and rakshasas; brahma-rakshasas, vetalas, kushmandas, bhairavas and the rest —
56 नश्यन्ति दर्शनात्तस्य कवचेनावृतो हि यः ।
मानोन्नतिर्भवेद्राज्ञस्तेजोवृद्धिः परा भवेत् ॥ ५६॥
naśyanti darśanāttasya kavacenāvṛto hi yaḥ ।
mānonnatirbhavedrājñastejovṛddhiḥ parā bhavet ॥ 56॥
nashyanti darshanāttasya kavachenāvrito hi yah ।
mānonnatirbhavedrāgyastejovriddhih parā bhavet ॥ 56॥
(ये सब) उसके दर्शन (मात्र) से नष्ट हो जाते हैं, जो कवच से आवृत (रहता) है। (उसे) राजा से मान की उन्नति (मिलती है), और (उसके) तेज की परम वृद्धि होती है।
all perish at the mere sight of him who is clothed in the armour. His honour rises with the king, and the highest increase of his splendour comes to be.
57 यशोवृद्धिर्भवेत् पुंसां कीर्तिवृद्धिश्च जायते ।
तस्मात् जपेत् सदा भक्तः कवचं कामदं मुने ॥ ५७॥
yaśovṛddhirbhavet puṁsāṁ kīrtivṛddhiśca jāyate ।
tasmāt japet sadā bhaktaḥ kavacaṁ kāmadaṁ mune ॥ 57॥
yashovriddhirbhavet pumsām kīrtivriddhishcha jāyate ।
tasmāt japet sadā bhaktah kavacham kāmadam mune ॥ 57॥
(कवच का पाठ करने वाले) पुरुषों के यश की वृद्धि होती है और कीर्ति बढ़ती है। इसलिए हे मुने! भक्त सदा (इस) कामप्रद कवच का जप करे।
Men's renown increases, and their glory grows. Therefore, O sage, let the devotee ever recite the armour, the granter of desires.
58 जपेत् सप्तशतीं चण्डीं कृत्वा तु कवचं पुरा ।
निर्विघ्नेन भवेत् सिद्धिश्चण्डीजपसमुद्भवा ॥ ५८॥
japet saptaśatīṁ caṇḍīṁ kṛtvā tu kavacaṁ purā ।
nirvighnena bhavet siddhiścaṇḍījapasamudbhavā ॥ 58॥
japet saptashatīm chandīm kritvā tu kavacham purā ।
nirvighnena bhavet siddhishchandījapasamudbhavā ॥ 58॥
पहले कवच (का पाठ) करके (फिर) चण्डी सप्तशती का जप करे; (तब) चण्डी-जप से उत्पन्न होने वाली सिद्धि निर्विघ्न होती है।
Reciting the armour first, let him then murmur the Chandi Saptashati; the attainment born of the Chandi-japa shall then be without hindrance.
59 यावद्भूमण्डलं धत्ते सशैलवनकाननम् ।
तावत्तिष्ठति मेदिन्यां सन्ततिः पुत्रपौत्रिकी ॥ ५९॥
yāvadbhūmaṇḍalaṁ dhatte saśailavanakānanam ।
tāvattiṣṭhati medinyāṁ santatiḥ putrapautrikī ॥ 59॥
yāvadbhūmandalam dhatte sashailavanakānanam ।
tāvattishthati medinyām santatih putrapautrikī ॥ 59॥
जब तक पर्वतों, वनों और काननों सहित (यह) भूमण्डल टिका हुआ है, तब तक पृथ्वी पर (उसकी) पुत्र-पौत्रों की सन्तति बनी रहती है।
As long as the circle of the earth endures, with its mountains, woods and groves, so long shall his line of sons and grandsons abide upon the earth.
60 देहान्ते परमं स्थानं सुरैरपि सुदुर्लभम् ।
प्राप्नोति पुरुषो नित्यं महामायाप्रसादतः ॥ ६०॥
dehānte paramaṁ sthānaṁ surairapi sudurlabham ।
prāpnoti puruṣo nityaṁ mahāmāyāprasādataḥ ॥ 60॥
dehānte paramam sthānam surairapi sudurlabham ।
prāpnoti purusho nityam mahāmāyāprasādatah ॥ 60॥
और देहान्त में (वह) पुरुष — महामाया के प्रसाद से — (वह) नित्य परम स्थान प्राप्त करता है, जो देवताओं के लिए भी अति दुर्लभ है।
And at the body's end, by the grace of Mahamaya, such a man attains the everlasting supreme abode, hard to win even for the gods.
61 तत्र गच्छति गत्वासौ पुनश्चागमनं नहि ।
लभते परमं स्थानं शिवेन समतां व्रजेत् ॥ ६१॥
tatra gacchati gatvāsau punaścāgamanaṁ nahi ।
labhate paramaṁ sthānaṁ śivena samatāṁ vrajet ॥ 61॥
tatra gachchhati gatvāsau punashchāgamanam nahi ।
labhate paramam sthānam shivena samatām vrajet ॥ 61॥
(वह) वहाँ जाता है, और जाकर फिर (उसका) आगमन (पुनर्जन्म) नहीं होता; (वह) परम स्थान पाता है और शिव के साथ समता (सायुज्य) को प्राप्त होता है।'
There he goes; and having gone, he returns no more; he gains the supreme abode, and attains likeness with Shiva.'
Samāpti
॥ इति श्रीमार्कण्डेयपुराणे हरिहरब्रह्मविरचितं
देवीकवचं समाप्तम् ॥
॥ iti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe hariharabrahmaviracitaṁ
devīkavacaṁ samāptam ॥
॥ iti shrīmārkandeyapurāne hariharabrahmavirachitam
devīkavacham samāptam ॥
इस प्रकार श्रीमार्कण्डेय पुराण में, हरि, हर और ब्रह्मा द्वारा विरचित देवी-कवच समाप्त हुआ।
Thus, in the Markandeya Purana, the Devi Kavacham, composed by Hari, Hara and Brahma, is complete.