Backवापस

Chamunda · Matrikas · Devi

दुर्गा सप्तशती — अष्टमोऽध्यायः

Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha)

Markandeya Purana, Devi Mahatmya — Sage Markandeya (Sanskrit)

Adhyāya 8 of 13 (63 mantras: 1 uvācha, 1 half-shloka, 61 shlokas): the emergence of the Sapta-Matrikas (Brahmani, Maheshvari, Kaumari, Vaishnavi, Varahi, Narasimhi, Aindri) and Shivaduti, and the slaying of Raktabija — whose every drop of spilled blood birthed a duplicate — by Chandika's weapons and Chamunda's drinking of his blood.

Dhyānam

ॐ अरुणां करुणातरङ्गिताक्षीं
धृतपाशाङ्कुशबाणाचापहस्ताम् ।
अणिमादिभिरावृतां मयूखै-
रहमित्येव विभावये भवानीम् ॥

ॐ aruṇāṁ karuṇātaraṅgitākṣīṁ
dhṛtapāśāṅkuśabāṇācāpahastām ।
aṇimādibhirāvṛtāṁ mayūkhai-
rahamityeva vibhāvaye bhavānīm ॥

ॐ arunām karunātarangitākshīm
dhritapāshānkushabānāchāpahastām ।
animādibhirāvritām mayūkhai-
rahamityeva vibhāvaye bhavānīm ॥

अरुण (उदय होते सूर्य जैसे लाल) वर्ण वाली, करुणा से तरंगित नेत्रों वाली, हाथों में पाश, अंकुश, बाण और धनुष धारण करने वाली, अणिमा आदि (सिद्धियों) रूपी किरणों से घिरी हुई भवानी की मैं 'वह मैं ही हूँ' — इस भाव से भावना (ध्यान) करता हूँ।

I contemplate Bhavani as my very self — crimson of hue, her eyes rippling with compassion, bearing in her hands noose, goad, arrow and bow, wreathed about with the rays that are Anima and the other powers.

8.1

ॐ ऋषिरुवाच ॥ ८.१॥

ॐ ṛṣiruvāca ॥ 8.1॥

ॐ rishiruvācha ॥ 8.1॥

ॐ। ऋषि बोले —

Om. The seer said:

8.2

चण्डे च निहते दैत्ये मुण्डे च विनिपातिते ।
बहुलेषु च सैन्येषु क्षयितेष्वसुरेश्वरः ॥ ८.२॥

caṇḍe ca nihate daitye muṇḍe ca vinipātite ।
bahuleṣu ca sainyeṣu kṣayiteṣvasureśvaraḥ ॥ 8.2॥

chande cha nihate daitye munde cha vinipātite ।
bahuleshu cha sainyeshu kshayiteshvasureshvarah ॥ 8.2॥

दैत्य चण्ड के मारे जाने, मुण्ड के गिराये जाने और बहुत-सी सेनाओं के नष्ट कर दिये जाने पर, असुरों का स्वामी —

When the daitya Chanda was slain and Munda laid low, and many an army destroyed, the lord of the asuras —

8.3

ततः कोपपराधीनचेताः शुम्भः प्रतापवान् ।
उद्योगं सर्वसैन्यानां दैत्यानामादिदेश ह ॥ ८.३॥

tataḥ kopaparādhīnacetāḥ śumbhaḥ pratāpavān ।
udyogaṁ sarvasainyānāṁ daityānāmādideśa ha ॥ 8.3॥

tatah kopaparādhīnachetāh shumbhah pratāpavān ।
udyogam sarvasainyānām daityānāmādidesha ha ॥ 8.3॥

प्रतापी शुम्भ — क्रोध के वश हुए चित्त से, तब दैत्यों की समस्त सेनाओं को कूच (उद्योग) की आज्ञा दे बैठा —

the mighty Shumbha, his mind given over to wrath, then commanded the mustering of all the armies of the daityas:

8.4

अद्य सर्वबलैर्दैत्याः षडशीतिरुदायुधाः ।
कम्बूनां चतुरशीतिर्निर्यान्तु स्वबलैर्वृताः ॥ ८.४॥

adya sarvabalairdaityāḥ ṣaḍaśītirudāyudhāḥ ।
kambūnāṁ caturaśītirniryāntu svabalairvṛtāḥ ॥ 8.4॥

adya sarvabalairdaityāh shadashītirudāyudhāh ।
kambūnām chaturashītirniryāntu svabalairvritāh ॥ 8.4॥

'आज छियासी उदायुध (नामक) दैत्य अपनी सब सेनाओं सहित निकलें, और कम्बुओं के चौरासी (कुल) अपनी सेनाओं से घिरे हुए (निकलें)।

'Today let the eighty-six Udayudha daityas march out with all their forces, and the eighty-four Kambus, ringed by their own hosts.

8.5

कोटिवीर्याणि पञ्चाशदसुराणां कुलानि वै ।
शतं कुलानि धौम्राणां निर्गच्छन्तु ममाज्ञया ॥ ८.५॥

koṭivīryāṇi pañcāśadasurāṇāṁ kulāni vai ।
śataṁ kulāni dhaumrāṇāṁ nirgacchantu mamājñayā ॥ 8.5॥

kotivīryāni panchāshadasurānām kulāni vai ।
shatam kulāni dhaumrānām nirgachchhantu mamāgyayā ॥ 8.5॥

कोटिवीर्य (नामक) असुरों के पचास कुल और धौम्रों के सौ कुल मेरी आज्ञा से निकल पड़ें।

Let the fifty clans of the Kotivirya asuras, and the hundred clans of the Dhaumras, go forth at my command.

8.6

कालका दौर्हृदा मौर्वाः कालिकेयास्तथासुराः ।
युद्धाय सज्जा निर्यान्तु आज्ञया त्वरिता मम ॥ ८.६॥

kālakā daurhṛdā maurvāḥ kālikeyāstathāsurāḥ ।
yuddhāya sajjā niryāntu ājñayā tvaritā mama ॥ 8.6॥

kālakā daurhridā maurvāh kālikeyāstathāsurāh ।
yuddhāya sajjā niryāntu āgyayā tvaritā mama ॥ 8.6॥

कालक, दौर्हृद, मौर्व तथा कालिकेय असुर युद्ध के लिए सज्जित होकर मेरी आज्ञा से तुरन्त निकलें।'

Let the Kalakas, the Daurhridas, the Maurvas and the Kalikeya asuras, arrayed for battle, march out in haste at my command.'

8.7

इत्याज्ञाप्यासुरपतिः शुम्भो भैरवशासनः ।
निर्जगाम महासैन्यसहस्रैर्बहुभिर्वृतः ॥ ८.७॥

ityājñāpyāsurapatiḥ śumbho bhairavaśāsanaḥ ।
nirjagāma mahāsainyasahasrairbahubhirvṛtaḥ ॥ 8.7॥

ityāgyāpyāsurapatih shumbho bhairavashāsanah ।
nirjagāma mahāsainyasahasrairbahubhirvritah ॥ 8.7॥

ऐसी आज्ञा देकर भैरव (कठोर) शासन वाला असुरपति शुम्भ हजारों विशाल सेनाओं से घिरा हुआ (स्वयं भी) निकल पड़ा।

Having so commanded, Shumbha, lord of asuras, of dread dominion, marched forth himself, ringed by many thousands of great armies.

8.8

आयान्तं चण्डिका दृष्ट्वा तत्सैन्यमतिभीषणम् ।
ज्यास्वनैः पूरयामास धरणीगगनान्तरम् ॥ ८.८॥

āyāntaṁ caṇḍikā dṛṣṭvā tatsainyamatibhīṣaṇam ।
jyāsvanaiḥ pūrayāmāsa dharaṇīgaganāntaram ॥ 8.8॥

āyāntam chandikā drishtvā tatsainyamatibhīshanam ।
jyāsvanaih pūrayāmāsa dharanīgaganāntaram ॥ 8.8॥

उस अति-भीषण सेना को आती देखकर चण्डिका ने (अपने धनुष की) प्रत्यंचा की टंकारों से पृथ्वी और आकाश के बीच का (सारा) अन्तराल भर दिया।

Seeing that most terrible army advancing, Chandika filled all the space between earth and sky with the twanging of her bowstring.

8.9

ततः सिंहो महानादमतीव कृतवान्नृप ।
घण्टास्वनेन तान्नादानम्बिका चोपबृंहयत् ॥ ८.९॥

tataḥ siṁho mahānādamatīva kṛtavānnṛpa ।
ghaṇṭāsvanena tānnādānambikā copabṛṁhayat ॥ 8.9॥

tatah simho mahānādamatīva kritavānnripa ।
ghantāsvanena tānnādānambikā chopabrimhayat ॥ 8.9॥

हे राजन! तब सिंह ने अत्यन्त महानाद किया, और अम्बिका ने घण्टे की ध्वनि से उन नादों को और (भी) बढ़ा दिया।

Then, O king, the lion gave forth a tremendous roar; and Ambika swelled those roars yet further with the clangour of her bell.

8.10

धनुर्ज्यासिंहघण्टानां नादापूरितदिङ्मुखा ।
निनादैर्भीषणैः काली जिग्ये विस्तारितानना ॥ ८.१०॥

dhanurjyāsiṁhaghaṇṭānāṁ nādāpūritadiṅmukhā ।
ninādairbhīṣaṇaiḥ kālī jigye vistāritānanā ॥ 8.10॥

dhanurjyāsimhaghantānām nādāpūritadinmukhā ।
ninādairbhīshanaih kālī jigye vistāritānanā ॥ 8.10॥

धनुष की प्रत्यंचा, सिंह और घण्टे के नादों से दिशाओं के मुख भर गये; (पर) मुख फैलाये काली ने (अपने) भीषण निनादों से उन (सबको भी) जीत लिया।

The quarters of the sky were filled with the sounds of bowstring, lion and bell; but Kali, her mouth distended, outdid them all with her fearsome cries.

8.11

तं निनादमुपश्रुत्य दैत्यसैन्यैश्चतुर्दिशम् ।
देवी सिंहस्तथा काली सरोषैः परिवारिताः ॥ ८.११॥

taṁ ninādamupaśrutya daityasainyaiścaturdiśam ।
devī siṁhastathā kālī saroṣaiḥ parivāritāḥ ॥ 8.11॥

tam ninādamupashrutya daityasainyaishchaturdisham ।
devī simhastathā kālī saroshaih parivāritāh ॥ 8.11॥

उस निनाद को सुनकर रोष में भरी दैत्य-सेनाओं ने देवी, सिंह तथा काली को चारों ओर से घेर लिया।

Hearing that cry, the daitya armies in their fury surrounded the Goddess, the lion and Kali on all four sides.

8.12

एतस्मिन्नन्तरे भूप विनाशाय सुरद्विषाम् ।
भवायामरसिंहानामतिवीर्यबलान्विताः ॥ ८.१२॥

etasminnantare bhūpa vināśāya suradviṣām ।
bhavāyāmarasiṁhānāmativīryabalānvitāḥ ॥ 8.12॥

etasminnantare bhūpa vināshāya suradvishām ।
bhavāyāmarasimhānāmativīryabalānvitāh ॥ 8.12॥

हे भूप! इसी बीच, देव-शत्रुओं के विनाश और देव-श्रेष्ठों के अभ्युदय के लिए, अति वीर्य और बल से युक्त —

At this moment, O king, for the destruction of the gods' enemies and the welfare of the lions among immortals, endowed with surpassing valour and strength,

8.13

ब्रह्मेशगुहविष्णूनां तथेन्द्रस्य च शक्तयः ।
शरीरेभ्यो विनिष्क्रम्य तद्रूपैश्चण्डिकां ययुः ॥ ८.१३॥

brahmeśaguhaviṣṇūnāṁ tathendrasya ca śaktayaḥ ।
śarīrebhyo viniṣkramya tadrūpaiścaṇḍikāṁ yayuḥ ॥ 8.13॥

brahmeshaguhavishnūnām tathendrasya cha shaktayah ।
sharīrebhyo vinishkramya tadrūpaishchandikām yayuh ॥ 8.13॥

ब्रह्मा, ईश (शिव), गुह (कार्तिकेय), विष्णु तथा इन्द्र की शक्तियाँ (उनके) शरीरों से निकलकर, उन्हीं के रूपों में चण्डिका के पास गयीं।

the Shaktis of Brahma, Isha, Guha, Vishnu and of Indra came forth from their bodies and, in those gods' own forms, went to Chandika.

8.14

यस्य देवस्य यद्रूपं यथा भूषणवाहनम् ।
तद्वदेव हि तच्छक्तिरसुरान्योद्धुमाययौ ॥ ८.१४॥

yasya devasya yadrūpaṁ yathā bhūṣaṇavāhanam ।
tadvadeva hi tacchaktirasurānyoddhumāyayau ॥ 8.14॥

yasya devasya yadrūpam yathā bhūshanavāhanam ।
tadvadeva hi tachchhaktirasurānyoddhumāyayau ॥ 8.14॥

जिस देवता का जैसा रूप, जैसे आभूषण और वाहन (थे) — वैसे ही (रूप-वेश में) उसकी शक्ति असुरों से युद्ध करने आयी।

Whatever the form of each god, his ornaments and his mount — in that very guise his Shakti came to battle with the asuras.

8.15

हंसयुक्तविमानाग्रे साक्षसूत्रकमण्डलुः ।
आयाता ब्रह्मणः शक्तिर्ब्रह्माणीत्यभिधीयते ॥ ८.१५॥

haṁsayuktavimānāgre sākṣasūtrakamaṇḍaluḥ ।
āyātā brahmaṇaḥ śaktirbrahmāṇītyabhidhīyate ॥ 8.15॥

hamsayuktavimānāgre sākshasūtrakamandaluh ।
āyātā brahmanah shaktirbrahmānītyabhidhīyate ॥ 8.15॥

हंसों से जुते विमान के अग्रभाग में, अक्षसूत्र (माला) और कमण्डलु सहित ब्रह्मा की शक्ति आयी — वह 'ब्रह्माणी' कही जाती है।

On the front of a chariot yoked with swans, bearing rosary and water-pot, came the Shakti of Brahma: she is called Brahmani.

8.16

माहेश्वरी वृषारूढा त्रिशूलवरधारिणी ।
महाहिवलया प्राप्ता चन्द्ररेखाविभूषणा ॥ ८.१६॥

māheśvarī vṛṣārūḍhā triśūlavaradhāriṇī ।
mahāhivalayā prāptā candrarekhāvibhūṣaṇā ॥ 8.16॥

māheshvarī vrishārūdhā trishūlavaradhārinī ।
mahāhivalayā prāptā chandrarekhāvibhūshanā ॥ 8.16॥

माहेश्वरी वृषभ पर आरूढ़ होकर, श्रेष्ठ त्रिशूल धारण किये, महान सर्पों के कंगन पहने और चन्द्ररेखा से विभूषित होकर आयीं।

Maheshvari arrived mounted on a bull, bearing the best of tridents, braceleted with mighty serpents, adorned with the crescent of the moon.

8.17

कौमारी शक्तिहस्ता च मयूरवरवाहना ।
योद्धुमभ्याययौ दैत्यानम्बिका गुहरूपिणी ॥ ८.१७॥

kaumārī śaktihastā ca mayūravaravāhanā ।
yoddhumabhyāyayau daityānambikā guharūpiṇī ॥ 8.17॥

kaumārī shaktihastā cha mayūravaravāhanā ।
yoddhumabhyāyayau daityānambikā guharūpinī ॥ 8.17॥

हाथ में शक्ति लिये, श्रेष्ठ मयूर के वाहन वाली, गुह (कार्तिकेय) रूपिणी कौमारी (रूप में) अम्बिका (भी) दैत्यों से युद्ध करने आयीं।

And Kaumari, spear in hand, riding the best of peacocks — Ambika in the form of Guha — came forth to fight the daityas.

8.18

तथैव वैष्णवी शक्तिर्गरुडोपरि संस्थिता ।
शङ्खचक्रगदाशार्ङ्गखड्गहस्ताभ्युपाययौ ॥ ८.१८॥

tathaiva vaiṣṇavī śaktirgaruḍopari saṁsthitā ।
śaṅkhacakragadāśārṅgakhaḍgahastābhyupāyayau ॥ 8.18॥

tathaiva vaishnavī shaktirgarudopari samsthitā ।
shankhachakragadāshārngakhadgahastābhyupāyayau ॥ 8.18॥

वैसे ही वैष्णवी शक्ति गरुड़ पर विराजमान होकर, हाथों में शंख, चक्र, गदा, शार्ङ्ग (धनुष) और खड्ग लिये आ पहुँचीं।

Likewise the Shakti Vaishnavi came, seated upon Garuda, with conch, discus, mace, the bow Sharnga and sword in hand.

8.19

यज्ञवाराहमतुलं रूपं या बिभ्रतो हरेः ।
शक्तिः साप्याययौ तत्र वाराहीं बिभ्रती तनुम् ॥ ८.१९॥

yajñavārāhamatulaṁ rūpaṁ yā bibhrato hareḥ ।
śaktiḥ sāpyāyayau tatra vārāhīṁ bibhratī tanum ॥ 8.19॥

yagyavārāhamatulam rūpam yā bibhrato hareh ।
shaktih sāpyāyayau tatra vārāhīm bibhratī tanum ॥ 8.19॥

यज्ञ-वाराह का अतुल रूप धारण करने वाले हरि की जो शक्ति है, वह भी वाराही शरीर धारण किये वहाँ आयी।

And the Shakti of Hari, who wears the peerless form of the sacrificial Boar, came there too, bearing the body of Varahi.

8.20

नारसिंही नृसिंहस्य बिभ्रती सदृशं वपुः ।
प्राप्ता तत्र सटाक्षेपक्षिप्तनक्षत्रसंहतिः ॥ ८.२०॥

nārasiṁhī nṛsiṁhasya bibhratī sadṛśaṁ vapuḥ ।
prāptā tatra saṭākṣepakṣiptanakṣatrasaṁhatiḥ ॥ 8.20॥

nārasimhī nrisimhasya bibhratī sadrisham vapuh ।
prāptā tatra satākshepakshiptanakshatrasamhatih ॥ 8.20॥

नृसिंह के सदृश शरीर धारण किये नारसिंही (भी) वहाँ आयीं — (उनके) अयाल के झटकों से नक्षत्र-समूह बिखर रहे थे।

Narasimhi arrived there, wearing a body like Nrisimha's, scattering the constellations with the toss of her mane.

8.21

वज्रहस्ता तथैवैन्द्री गजराजोपरि स्थिता ।
प्राप्ता सहस्रनयना यथा शक्रस्तथैव सा ॥ ८.२१॥

vajrahastā tathaivaindrī gajarājopari sthitā ।
prāptā sahasranayanā yathā śakrastathaiva sā ॥ 8.21॥

vajrahastā tathaivaindrī gajarājopari sthitā ।
prāptā sahasranayanā yathā shakrastathaiva sā ॥ 8.21॥

वैसे ही हाथ में वज्र लिये, गजराज (ऐरावत) पर बैठी, सहस्र नेत्रों वाली ऐन्द्री आयीं — जैसे शक्र (इन्द्र) हैं, वैसी ही वे (भी थीं)।

Likewise came Aindri, thunderbolt in hand, seated upon the king of elephants, thousand-eyed — even as Shakra is, so was she.

8.22

ततः परिवृतस्ताभिरीशानो देवशक्तिभिः ।
हन्यन्तामसुराः शीघ्रं मम प्रीत्याह चण्डिकाम् ॥ ८.२२॥

tataḥ parivṛtastābhirīśāno devaśaktibhiḥ ।
hanyantāmasurāḥ śīghraṁ mama prītyāha caṇḍikām ॥ 8.22॥

tatah parivritastābhirīshāno devashaktibhih ।
hanyantāmasurāh shīghram mama prītyāha chandikām ॥ 8.22॥

तब उन देव-शक्तियों से घिरे हुए ईशान (शिव) ने चण्डिका से कहा — 'मेरी प्रसन्नता के लिए शीघ्र असुर मारे जायें।'

Then Ishana, surrounded by those Shaktis of the gods, said to Chandika: 'Let the asuras be slain swiftly, for my good pleasure.'

8.23

ततो देवीशरीरात्तु विनिष्क्रान्तातिभीषणा ।
चण्डिका शक्तिरत्युग्रा शिवाशतनिनादिनी ॥ ८.२३॥

tato devīśarīrāttu viniṣkrāntātibhīṣaṇā ।
caṇḍikā śaktiratyugrā śivāśataninādinī ॥ 8.23॥

tato devīsharīrāttu vinishkrāntātibhīshanā ।
chandikā shaktiratyugrā shivāshataninādinī ॥ 8.23॥

तब देवी के शरीर से अति-भीषण और अत्यन्त उग्र चण्डिका-शक्ति प्रकट हुई — जो सौ गीदड़ियों (शिवाओं) की-सी ध्वनि करने वाली थी।

Then from the body of the Goddess came forth the most terrifying Shakti of Chandika, exceedingly fierce, howling like a hundred jackals.

8.24

सा चाह धूम्रजटिलमीशानमपराजिता ।
दूत त्वं गच्छ भगवन् पार्श्वं शुम्भनिशुम्भयोः ॥ ८.२४॥

sā cāha dhūmrajaṭilamīśānamaparājitā ।
dūta tvaṁ gaccha bhagavan pārśvaṁ śumbhaniśumbhayoḥ ॥ 8.24॥

sā chāha dhūmrajatilamīshānamaparājitā ।
dūta tvam gachchha bhagavan pārshvam shumbhanishumbhayoh ॥ 8.24॥

और उस अपराजिता ने धूम्र (वर्ण की) जटाओं वाले ईशान से कहा — 'हे भगवन! आप दूत (बनकर) शुम्भ और निशुम्भ के पास जाइए,

And she, the unconquered, said to Ishana of the smoke-hued matted locks: 'Go you, O blessed lord, as messenger to the presence of Shumbha and Nishumbha.

8.25

ब्रूहि शुम्भं निशुम्भं च दानवावतिगर्वितौ ।
ये चान्ये दानवास्तत्र युद्धाय समुपस्थिताः ॥ ८.२५॥

brūhi śumbhaṁ niśumbhaṁ ca dānavāvatigarvitau ।
ye cānye dānavāstatra yuddhāya samupasthitāḥ ॥ 8.25॥

brūhi shumbham nishumbham cha dānavāvatigarvitau ।
ye chānye dānavāstatra yuddhāya samupasthitāh ॥ 8.25॥

और उन अति-गर्वीले दानवों — शुम्भ और निशुम्भ से — तथा वहाँ युद्ध के लिए उपस्थित जो अन्य दानव हैं, (उनसे भी) कह दीजिए —

Say to Shumbha and Nishumbha, those two most arrogant danavas, and to the other danavas gathered there for battle:

8.26

त्रैलोक्यमिन्द्रो लभतां देवाः सन्तु हविर्भुजः ।
यूयं प्रयात पातालं यदि जीवितुमिच्छथ ॥ ८.२६॥

trailokyamindro labhatāṁ devāḥ santu havirbhujaḥ ।
yūyaṁ prayāta pātālaṁ yadi jīvitumicchatha ॥ 8.26॥

trailokyamindro labhatām devāh santu havirbhujah ।
yūyam prayāta pātālam yadi jīvitumichchhatha ॥ 8.26॥

'त्रैलोक्य इन्द्र को मिल जाये; देवता हविष्य के भोक्ता हों (बने रहें); और यदि तुम जीवित रहना चाहते हो, तो पाताल चले जाओ।

'Let Indra have the three worlds; let the gods be the enjoyers of the oblation; and go you to the netherworld — if you wish to live.

8.27

बलावलेपादथ चेद्भवन्तो युद्धकाङ्क्षिणः ।
तदागच्छत तृप्यन्तु मच्छिवाः पिशितेन वः ॥ ८.२७॥

balāvalepādatha cedbhavanto yuddhakāṅkṣiṇaḥ ।
tadāgacchata tṛpyantu macchivāḥ piśitena vaḥ ॥ 8.27॥

balāvalepādatha chedbhavanto yuddhakānkshinah ।
tadāgachchhata tripyantu machchhivāh pishitena vah ॥ 8.27॥

और यदि बल के घमण्ड से तुम युद्ध के इच्छुक हो, तो आ जाओ — मेरी शिवाएँ (गीदड़ियाँ) तुम्हारे मांस से तृप्त हों!'

But if, in the insolence of strength, you crave battle — then come: let my she-jackals glut themselves on your flesh!'

8.28

यतो नियुक्तो दौत्येन तया देव्या शिवः स्वयम् ।
शिवदूतीति लोकेऽस्मिंस्ततः सा ख्यातिमागता ॥ ८.२८॥

yato niyukto dautyena tayā devyā śivaḥ svayam ।
śivadūtīti loke'smiṁstataḥ sā khyātimāgatā ॥ 8.28॥

yato niyukto dautyena tayā devyā shivah svayam ।
shivadūtīti loke'smimstatah sā khyātimāgatā ॥ 8.28॥

क्योंकि उन देवी ने स्वयं शिव को दूत-कर्म में नियुक्त किया, इसलिए वे इस लोक में 'शिवदूती' नाम से ख्याति को प्राप्त हुईं।

Because that Goddess appointed Shiva himself to the office of envoy, she has come to be famed in this world as Shivaduti.

8.29

तेऽपि श्रुत्वा वचो देव्याः शर्वाख्यातं महासुराः ।
अमर्षापूरिता जग्मुर्यत्र कात्यायनी स्थिता ॥ ८.२९॥

te'pi śrutvā vaco devyāḥ śarvākhyātaṁ mahāsurāḥ ।
amarṣāpūritā jagmuryatra kātyāyanī sthitā ॥ 8.29॥

te'pi shrutvā vacho devyāh sharvākhyātam mahāsurāh ।
amarshāpūritā jagmuryatra kātyāyanī sthitā ॥ 8.29॥

वे महासुर भी शर्व (शिव) द्वारा कहे गये देवी के वचन सुनकर अमर्ष (क्षोभ) से भर गये, और वहाँ गये, जहाँ कात्यायनी विराजमान थीं।

And those great asuras, hearing the Goddess's words declared by Sharva, were filled with indignation, and went where Katyayani stood.

8.30

ततः प्रथममेवाग्रे शरशक्त्यृष्टिवृष्टिभिः ।
ववर्षुरुद्धतामर्षास्तां देवीममरारयः ॥ ८.३०॥

tataḥ prathamamevāgre śaraśaktyṛṣṭivṛṣṭibhiḥ ।
vavarṣuruddhatāmarṣāstāṁ devīmamarārayaḥ ॥ 8.30॥

tatah prathamamevāgre sharashaktyrishtivrishtibhih ।
vavarshuruddhatāmarshāstām devīmamarārayah ॥ 8.30॥

तब प्रारम्भ में ही उन उद्धत, अमर्ष से भरे देव-शत्रुओं ने उन देवी पर बाणों, शक्तियों और ऋष्टियों की वर्षा कर दी।

Then at the very outset those haughty foes of the immortals, swollen with rage, rained showers of arrows, spears and lances upon the Goddess.

8.31

सा च तान् प्रहितान् बाणाञ्छूलशक्तिपरश्वधान् ।
चिच्छेद लीलयाध्मातधनुर्मुक्तैर्महेषुभिः ॥ ८.३१॥

sā ca tān prahitān bāṇāñchūlaśaktiparaśvadhān ।
ciccheda līlayādhmātadhanurmuktairmaheṣubhiḥ ॥ 8.31॥

sā cha tān prahitān bānānchhūlashaktiparashvadhān ।
chichchheda līlayādhmātadhanurmuktairmaheshubhih ॥ 8.31॥

और उन्होंने (देवी ने) खींचे हुए धनुष से छूटे महाबाणों के द्वारा उन फेंके हुए बाणों, शूलों, शक्तियों और परशुओं को खेल-ही-खेल में काट डाला।

And she, with great shafts loosed from her full-drawn bow, cut down as in play those hurled arrows, pikes, spears and axes.

8.32

तस्याग्रतस्तथा काली शूलपातविदारितान् ।
खट्वाङ्गपोथितांश्चारीन्कुर्वती व्यचरत्तदा ॥ ८.३२॥

tasyāgratastathā kālī śūlapātavidāritān ।
khaṭvāṅgapothitāṁścārīnkurvatī vyacarattadā ॥ 8.32॥

tasyāgratastathā kālī shūlapātavidāritān ।
khatvāngapothitāmshchārīnkurvatī vyacharattadā ॥ 8.32॥

उस समय उनके आगे-आगे काली विचरने लगीं — शत्रुओं को शूल के प्रहार से विदीर्ण करती और खट्वांग से कुचलती हुई।

Before her then ranged Kali, tearing the foes apart with strokes of her trident and pounding them with her skull-staff.

8.33

कमण्डलुजलाक्षेपहतवीर्यान् हतौजसः ।
ब्रह्माणी चाकरोच्छत्रून्येन येन स्म धावति ॥ ८.३३॥

kamaṇḍalujalākṣepahatavīryān hataujasaḥ ।
brahmāṇī cākarocchatrūnyena yena sma dhāvati ॥ 8.33॥

kamandalujalākshepahatavīryān hataujasah ।
brahmānī chākarochchhatrūnyena yena sma dhāvati ॥ 8.33॥

और ब्रह्माणी जिस-जिस ओर दौड़ती थीं, (उस-उस ओर) कमण्डलु का जल छिड़ककर शत्रुओं के वीर्य और तेज नष्ट कर देती थीं।

And Brahmani, wherever she moved, left the foes sapped of valour and vigour by the sprinkling of water from her ewer.

8.34

माहेश्वरी त्रिशूलेन तथा चक्रेण वैष्णवी ।
दैत्याञ्जघान कौमारी तथा शक्त्यातिकोपना ॥ ८.३४॥

māheśvarī triśūlena tathā cakreṇa vaiṣṇavī ।
daityāñjaghāna kaumārī tathā śaktyātikopanā ॥ 8.34॥

māheshvarī trishūlena tathā chakrena vaishnavī ।
daityānjaghāna kaumārī tathā shaktyātikopanā ॥ 8.34॥

माहेश्वरी ने त्रिशूल से, वैष्णवी ने चक्र से, तथा अति-कुपित कौमारी ने शक्ति से दैत्यों का संहार किया।

Maheshvari slew the daityas with her trident, Vaishnavi with her discus, and Kaumari, in towering anger, with her spear.

8.35

ऐन्द्री कुलिशपातेन शतशो दैत्यदानवाः ।
पेतुर्विदारिताः पृथ्व्यां रुधिरौघप्रवर्षिणः ॥ ८.३५॥

aindrī kuliśapātena śataśo daityadānavāḥ ।
peturvidāritāḥ pṛthvyāṁ rudhiraughapravarṣiṇaḥ ॥ 8.35॥

aindrī kulishapātena shatasho daityadānavāh ।
peturvidāritāh prithvyām rudhiraughapravarshinah ॥ 8.35॥

ऐन्द्री के वज्र-प्रहार से सैकड़ों दैत्य-दानव विदीर्ण होकर, रक्त की धाराएँ बरसाते हुए पृथ्वी पर गिर पड़े।

By the fall of Aindri's thunderbolt, daityas and danavas by the hundred fell torn upon the earth, pouring out torrents of blood.

8.36

तुण्डप्रहारविध्वस्ता दंष्ट्राग्रक्षतवक्षसः ।
वाराहमूर्त्या न्यपतंश्चक्रेण च विदारिताः ॥ ८.३६॥

tuṇḍaprahāravidhvastā daṁṣṭrāgrakṣatavakṣasaḥ ।
vārāhamūrtyā nyapataṁścakreṇa ca vidāritāḥ ॥ 8.36॥

tundaprahāravidhvastā damshtrāgrakshatavakshasah ।
vārāhamūrtyā nyapatamshchakrena cha vidāritāh ॥ 8.36॥

वाराह-मूर्ति (वाराही) के थूथन के प्रहार से ध्वस्त, दाढ़ों की नोकों से छाती फटे हुए, तथा चक्र से विदीर्ण होकर (असुर) गिरने लगे।

Shattered by the blows of her snout, their breasts gashed by the points of her tusks, and torn by her discus, they fell before the Boar-formed one.

8.37

नखैर्विदारितांश्चान्यान् भक्षयन्ती महासुरान् ।
नारसिंही चचाराजौ नादापूर्णदिगम्बरा ॥ ८.३७॥

nakhairvidāritāṁścānyān bhakṣayantī mahāsurān ।
nārasiṁhī cacārājau nādāpūrṇadigambarā ॥ 8.37॥

nakhairvidāritāmshchānyān bhakshayantī mahāsurān ।
nārasimhī chachārājau nādāpūrnadigambarā ॥ 8.37॥

नारसिंही (अपने) नखों से विदीर्ण किये हुए अन्य महासुरों को खाती हुई रणभूमि में विचरने लगीं — (उनके) नाद से दिशाएँ और आकाश भर गये।

Narasimhi roamed the field devouring other great asuras rent by her claws, filling the quarters and the sky with her roaring.

8.38

चण्डाट्टहासैरसुराः शिवदूत्यभिदूषिताः ।
पेतुः पृथिव्यां पतितांस्तांश्चखादाथ सा तदा ॥ ८.३८॥

caṇḍāṭṭahāsairasurāḥ śivadūtyabhidūṣitāḥ ।
petuḥ pṛthivyāṁ patitāṁstāṁścakhādātha sā tadā ॥ 8.38॥

chandāttahāsairasurāh shivadūtyabhidūshitāh ।
petuh prithivyām patitāmstāmshchakhādātha sā tadā ॥ 8.38॥

शिवदूती के प्रचण्ड अट्टहासों से असुर निस्तेज (अभिभूत) होकर पृथ्वी पर गिर पड़े; और गिरे हुओं को वे तब खा गयीं।

Blasted by Shivaduti's tremendous peals of laughter, the asuras fell to the earth; and as they fell, she devoured them.

8.39

इति मातृगणं क्रुद्धं मर्दयन्तं महासुरान् ।
दृष्ट्वाभ्युपायैर्विविधैर्नेशुर्देवारिसैनिकाः ॥ ८.३९॥

iti mātṛgaṇaṁ kruddhaṁ mardayantaṁ mahāsurān ।
dṛṣṭvābhyupāyairvividhairneśurdevārisainikāḥ ॥ 8.39॥

iti mātriganam kruddham mardayantam mahāsurān ।
drishtvābhyupāyairvividhairneshurdevārisainikāh ॥ 8.39॥

इस प्रकार क्रुद्ध मातृगण को महासुरों का मर्दन करते देखकर देव-शत्रुओं के सैनिक विविध उपायों से भाग खड़े हुए।

Seeing the wrathful band of Mothers thus crushing the great asuras, the soldiers of the gods' enemies fled by every means they could.

8.40

पलायनपरान्दृष्ट्वा दैत्यान्मातृगणार्दितान् ।
योद्धुमभ्याययौ क्रुद्धो रक्तबीजो महासुरः ॥ ८.४०॥

palāyanaparāndṛṣṭvā daityānmātṛgaṇārditān ।
yoddhumabhyāyayau kruddho raktabījo mahāsuraḥ ॥ 8.40॥

palāyanaparāndrishtvā daityānmātriganārditān ।
yoddhumabhyāyayau kruddho raktabījo mahāsurah ॥ 8.40॥

मातृगण से पीड़ित दैत्यों को भागते देखकर महासुर रक्तबीज क्रुद्ध होकर युद्ध करने आया।

Seeing the daityas, harried by the Mothers, bent on flight, the great asura Raktabija strode forth in fury to fight.

8.41

रक्तबिन्दुर्यदा भूमौ पतत्यस्य शरीरतः ।
समुत्पतति मेदिन्यां तत्प्रमाणो महासुरः ॥ ८.४१॥

raktabinduryadā bhūmau patatyasya śarīrataḥ ।
samutpatati medinyāṁ tatpramāṇo mahāsuraḥ ॥ 8.41॥

raktabinduryadā bhūmau patatyasya sharīratah ।
samutpatati medinyām tatpramāno mahāsurah ॥ 8.41॥

जब उसके शरीर से रक्त की (एक) बूँद भूमि पर गिरती, तब पृथ्वी पर उसी के प्रमाण (कद) का (एक और) महासुर उत्पन्न हो जाता।

Whenever a drop of blood fell from his body to the ground, there sprang up from the earth a great asura of his very stature.

8.42

युयुधे स गदापाणिरिन्द्रशक्त्या महासुरः ।
ततश्चैन्द्री स्ववज्रेण रक्तबीजमताडयत् ॥ ८.४२॥

yuyudhe sa gadāpāṇirindraśaktyā mahāsuraḥ ।
tataścaindrī svavajreṇa raktabījamatāḍayat ॥ 8.42॥

yuyudhe sa gadāpānirindrashaktyā mahāsurah ।
tatashchaindrī svavajrena raktabījamatādayat ॥ 8.42॥

वह महासुर हाथ में गदा लिये इन्द्र-शक्ति (ऐन्द्री) से लड़ा; तब ऐन्द्री ने अपने वज्र से रक्तबीज पर प्रहार किया।

Mace in hand, that great asura fought with the Shakti of Indra; and then Aindri struck Raktabija with her thunderbolt.

8.43

कुलिशेनाहतस्याशु बहु सुस्राव शोणितम् ।
समुत्तस्थुस्ततो योधास्तद्रूपास्तत्पराक्रमाः ॥ ८.४३॥

kuliśenāhatasyāśu bahu susrāva śoṇitam ।
samuttasthustato yodhāstadrūpāstatparākramāḥ ॥ 8.43॥

kulishenāhatasyāshu bahu susrāva shonitam ।
samuttasthustato yodhāstadrūpāstatparākramāh ॥ 8.43॥

वज्र से आहत (उसके शरीर से) तुरन्त बहुत रक्त बहा; तब (उससे) उसी के रूप और उसी के पराक्रम वाले योद्धा उठ खड़े हुए।

Struck by the bolt, he streamed with blood; and at once there rose up warriors of his form and his prowess.

8.44

यावन्तः पतितास्तस्य शरीराद्रक्तबिन्दवः ।
तावन्तः पुरुषा जातास्तद्वीर्यबलविक्रमाः ॥ ८.४४॥

yāvantaḥ patitāstasya śarīrādraktabindavaḥ ।
tāvantaḥ puruṣā jātāstadvīryabalavikramāḥ ॥ 8.44॥

yāvantah patitāstasya sharīrādraktabindavah ।
tāvantah purushā jātāstadvīryabalavikramāh ॥ 8.44॥

उसके शरीर से जितनी रक्त की बूँदें गिरीं, उतने ही पुरुष उत्पन्न हो गये — उसी के वीर्य, बल और विक्रम वाले।

As many drops of blood as fell from his body, so many men came into being, with his valour, strength and daring.

8.45

ते चापि युयुधुस्तत्र पुरुषा रक्तसम्भवाः ।
समं मातृभिरत्युग्रशस्त्रपातातिभीषणम् ॥ ८.४५॥

te cāpi yuyudhustatra puruṣā raktasambhavāḥ ।
samaṁ mātṛbhiratyugraśastrapātātibhīṣaṇam ॥ 8.45॥

te chāpi yuyudhustatra purushā raktasambhavāh ।
samam mātribhiratyugrashastrapātātibhīshanam ॥ 8.45॥

और रक्त से उत्पन्न वे पुरुष भी वहाँ माताओं के साथ अत्यन्त उग्र शस्त्र-प्रहारों वाला अति-भीषण (युद्ध) करने लगे।

And those men born of his blood also battled there with the Mothers — a combat most dreadful with the fall of fiercest weapons.

8.46

पुनश्च वज्रपातेन क्षतमस्य शिरो यदा ।
ववाह रक्तं पुरुषास्ततो जाताः सहस्रशः ॥ ८.४६॥

punaśca vajrapātena kṣatamasya śiro yadā ।
vavāha raktaṁ puruṣāstato jātāḥ sahasraśaḥ ॥ 8.46॥

punashcha vajrapātena kshatamasya shiro yadā ।
vavāha raktam purushāstato jātāh sahasrashah ॥ 8.46॥

और जब फिर वज्र के प्रहार से उसका सिर घायल हुआ और (उससे) रक्त बहा, तब (उससे) हजारों पुरुष उत्पन्न हो गये।

And when his head was wounded again by the fall of the thunderbolt and streamed with blood, men were born of it by the thousand.

8.47

वैष्णवी समरे चैनं चक्रेणाभिजघान ह ।
गदया ताडयामास ऐन्द्री तमसुरेश्वरम् ॥ ८.४७॥

vaiṣṇavī samare cainaṁ cakreṇābhijaghāna ha ।
gadayā tāḍayāmāsa aindrī tamasureśvaram ॥ 8.47॥

vaishnavī samare chainam chakrenābhijaghāna ha ।
gadayā tādayāmāsa aindrī tamasureshvaram ॥ 8.47॥

समर में वैष्णवी ने उस पर चक्र से प्रहार किया, और ऐन्द्री ने उस असुरेश्वर को गदा से पीटा।

Vaishnavi struck him in the battle with her discus, and Aindri battered that lord of asuras with her mace.

8.48

वैष्णवीचक्रभिन्नस्य रुधिरस्रावसम्भवैः ।
सहस्रशो जगद्व्याप्तं तत्प्रमाणैर्महासुरैः ॥ ८.४८॥

vaiṣṇavīcakrabhinnasya rudhirasrāvasambhavaiḥ ।
sahasraśo jagadvyāptaṁ tatpramāṇairmahāsuraiḥ ॥ 8.48॥

vaishnavīchakrabhinnasya rudhirasrāvasambhavaih ।
sahasrasho jagadvyāptam tatpramānairmahāsuraih ॥ 8.48॥

वैष्णवी के चक्र से विदीर्ण (उसके शरीर के) रक्त-स्राव से उत्पन्न, उसी प्रमाण (कद) के हजारों महासुरों से जगत व्याप्त हो गया।

From the streams of blood where Vaishnavi's discus cleft him, great asuras of his own stature sprang by the thousand, till the world was filled.

8.49

शक्त्या जघान कौमारी वाराही च तथासिना ।
माहेश्वरी त्रिशूलेन रक्तबीजं महासुरम् ॥ ८.४९॥

śaktyā jaghāna kaumārī vārāhī ca tathāsinā ।
māheśvarī triśūlena raktabījaṁ mahāsuram ॥ 8.49॥

shaktyā jaghāna kaumārī vārāhī cha tathāsinā ।
māheshvarī trishūlena raktabījam mahāsuram ॥ 8.49॥

कौमारी ने शक्ति से, वाराही ने खड्ग से, तथा माहेश्वरी ने त्रिशूल से महासुर रक्तबीज पर प्रहार किया।

Kaumari struck the great asura Raktabija with her spear, Varahi with her sword, and Maheshvari with her trident.

8.50

स चापि गदया दैत्यः सर्वा एवाहनत् पृथक् ।
मातॄः कोपसमाविष्टो रक्तबीजो महासुरः ॥ ८.५०॥

sa cāpi gadayā daityaḥ sarvā evāhanat pṛthak ।
mātṝḥ kopasamāviṣṭo raktabījo mahāsuraḥ ॥ 8.50॥

sa chāpi gadayā daityah sarvā evāhanat prithak ।
mātrīh kopasamāvishto raktabījo mahāsurah ॥ 8.50॥

और क्रोध में भरे उस दैत्य — महासुर रक्तबीज — ने भी गदा से सभी माताओं पर अलग-अलग प्रहार किया।

And he too, the daitya — the great asura Raktabija, possessed with fury — struck all the Mothers in turn with his mace.

8.51

तस्याहतस्य बहुधा शक्तिशूलादिभिर्भुवि ।
पपात यो वै रक्तौघस्तेनासञ्छतशोऽसुराः ॥ ८.५१॥

tasyāhatasya bahudhā śaktiśūlādibhirbhuvi ।
papāta yo vai raktaughastenāsañchataśo'surāḥ ॥ 8.51॥

tasyāhatasya bahudhā shaktishūlādibhirbhuvi ।
papāta yo vai raktaughastenāsanchhatasho'surāh ॥ 8.51॥

शक्ति, शूल आदि से बहुत प्रकार से आहत उसका जो रक्त-प्रवाह भूमि पर गिरा, उससे सैकड़ों असुर उत्पन्न हो गये।

From the torrent of blood that fell to the earth as he was wounded again and again by spear, trident and the rest, asuras arose by the hundred.

8.52

तैश्चासुरासृक्सम्भूतैरसुरैः सकलं जगत् ।
व्याप्तमासीत्ततो देवा भयमाजग्मुरुत्तमम् ॥ ८.५२॥

taiścāsurāsṛksambhūtairasuraiḥ sakalaṁ jagat ।
vyāptamāsīttato devā bhayamājagmuruttamam ॥ 8.52॥

taishchāsurāsriksambhūtairasuraih sakalam jagat ।
vyāptamāsīttato devā bhayamājagmuruttamam ॥ 8.52॥

और असुर के रक्त से उत्पन्न उन असुरों से सम्पूर्ण जगत व्याप्त हो गया; इससे देवता अत्यन्त भय को प्राप्त हुए।

And by those asuras born of the asura's blood the whole world was overrun; whereat the gods fell into utmost dread.

8.53

तान् विषण्णान् सुरान् दृष्ट्वा चण्डिका प्राहसत्वरम् ।
उवाच कालीं चामुण्डे विस्तीर्णं वदनं कुरु ॥ ८.५३॥

tān viṣaṇṇān surān dṛṣṭvā caṇḍikā prāhasatvaram ।
uvāca kālīṁ cāmuṇḍe vistīrṇaṁ vadanaṁ kuru ॥ 8.53॥

tān vishannān surān drishtvā chandikā prāhasatvaram ।
uvācha kālīm chāmunde vistīrnam vadanam kuru ॥ 8.53॥

उन उदास देवताओं को देखकर चण्डिका हँसीं और शीघ्रता से काली से बोलीं — 'हे चामुण्डे! (अपना) मुख फैला लो,

Seeing the gods dejected, Chandika laughed, and said swiftly to Kali: 'O Chamunda, spread wide your mouth;

8.54

मच्छस्त्रपातसम्भूतान् रक्तबिन्दून् महासुरान् ।
रक्तबिन्दोः प्रतीच्छ त्वं वक्त्रेणानेन वेगिना ॥ ८.५४॥

macchastrapātasambhūtān raktabindūn mahāsurān ।
raktabindoḥ pratīccha tvaṁ vaktreṇānena veginā ॥ 8.54॥

machchhastrapātasambhūtān raktabindūn mahāsurān ।
raktabindoh pratīchchha tvam vaktrenānena veginā ॥ 8.54॥

मेरे शस्त्र-प्रहार से (बहे) रक्त-बिन्दुओं को, और रक्त-बिन्दुओं से उत्पन्न महासुरों को, तुम (अपने) इस वेगवान मुख से ग्रहण करती जाओ।

with this swift mouth of yours take in the drops of blood that spring from the fall of my weapons, and the great asuras born of those drops.

8.55

भक्षयन्ती चर रणे तदुत्पन्नान्महासुरान् ।
एवमेष क्षयं दैत्यः क्षेणरक्तो गमिष्यति ॥ ८.५५॥

bhakṣayantī cara raṇe tadutpannānmahāsurān ।
evameṣa kṣayaṁ daityaḥ kṣeṇarakto gamiṣyati ॥ 8.55॥

bhakshayantī chara rane tadutpannānmahāsurān ।
evamesha kshayam daityah kshenarakto gamishyati ॥ 8.55॥

उस (रक्त) से उत्पन्न महासुरों का भक्षण करती हुई रण में विचरो; इस प्रकार रक्त के क्षीण हो जाने पर यह दैत्य नष्ट हो जायेगा।

Roam the battlefield devouring the great asuras sprung from it; thus shall this daitya, drained of blood, go to his destruction.

8.56

भक्ष्यमाणास्त्वया चोग्रा न चोत्पत्स्यन्ति चापरे ।
इत्युक्त्वा तां ततो देवी शूलेनाभिजघान तम् ॥ ८.५६॥

bhakṣyamāṇāstvayā cogrā na cotpatsyanti cāpare ।
ityuktvā tāṁ tato devī śūlenābhijaghāna tam ॥ 8.56॥

bhakshyamānāstvayā chogrā na chotpatsyanti chāpare ।
ityuktvā tām tato devī shūlenābhijaghāna tam ॥ 8.56॥

तुम्हारे द्वारा खाये जाते हुए (वे) उग्र (असुर समाप्त होते जायेंगे) और दूसरे उत्पन्न नहीं होंगे।' उनसे ऐसा कहकर देवी ने तब उस (रक्तबीज) पर शूल से प्रहार किया।

Devoured by you, those fierce ones shall perish, and no others shall arise.' Having spoken thus to her, the Goddess then smote him with her trident.

8.57

मुखेन काली जगृहे रक्तबीजस्य शोणितम् ।
ततोऽसावाजघानाथ गदया तत्र चण्डिकाम् ॥ ८.५७॥

mukhena kālī jagṛhe raktabījasya śoṇitam ।
tato'sāvājaghānātha gadayā tatra caṇḍikām ॥ 8.57॥

mukhena kālī jagrihe raktabījasya shonitam ।
tato'sāvājaghānātha gadayā tatra chandikām ॥ 8.57॥

काली ने रक्तबीज का रक्त (अपने) मुख से ले लिया। तब उसने वहाँ चण्डिका पर गदा से प्रहार किया;

With her mouth Kali caught the blood of Raktabija. Then he struck at Chandika there with his mace;

8.58

न चास्या वेदनां चक्रे गदापातोऽल्पिकामपि ।
तस्याहतस्य देहात्तु बहु सुस्राव शोणितम् ॥ ८.५८॥

na cāsyā vedanāṁ cakre gadāpāto'lpikāmapi ।
tasyāhatasya dehāttu bahu susrāva śoṇitam ॥ 8.58॥

na chāsyā vedanām chakre gadāpāto'lpikāmapi ।
tasyāhatasya dehāttu bahu susrāva shonitam ॥ 8.58॥

(पर) गदा के प्रहार ने उन्हें थोड़ी-सी भी वेदना नहीं पहुँचायी। (उधर) आहत हुए उसके शरीर से बहुत रक्त बहा,

but the mace's fall caused her not the slightest pain. From his stricken body the blood streamed copiously,

8.59

यतस्ततस्तद्वक्त्रेण चामुण्डा सम्प्रतीच्छति ।
मुखे समुद्गता येऽस्या रक्तपातान्महासुराः ॥ ८.५९॥

yatastatastadvaktreṇa cāmuṇḍā sampratīcchati ।
mukhe samudgatā ye'syā raktapātānmahāsurāḥ ॥ 8.59॥

yatastatastadvaktrena chāmundā sampratīchchhati ।
mukhe samudgatā ye'syā raktapātānmahāsurāh ॥ 8.59॥

(पर) जहाँ-जहाँ से (वह बहा), चामुण्डा उसे (अपने) मुख से ग्रहण करती गयीं। उनके मुख में, रक्तपात से उत्पन्न जो महासुर समा गये,

and from whatever side it flowed, Chamunda received it in her mouth. The great asuras who sprang from the spilling of blood entered her mouth,

8.60

तांश्चखादाथ चामुण्डा पपौ तस्य च शोणितम् ।
देवी शूलेन वज्रेण बाणैरसिभिरृष्टिभिः ॥ ८.६०॥

tāṁścakhādātha cāmuṇḍā papau tasya ca śoṇitam ।
devī śūlena vajreṇa bāṇairasibhirṛṣṭibhiḥ ॥ 8.60॥

tāmshchakhādātha chāmundā papau tasya cha shonitam ।
devī shūlena vajrena bānairasibhirrishtibhih ॥ 8.60॥

उन्हें चामुण्डा चबा गयीं, और उसका रक्त भी पी गयीं। (इधर) देवी ने शूल, वज्र, बाणों, खड्गों और ऋष्टियों से,

and Chamunda chewed them up, and drank his blood besides. The Goddess, with trident, thunderbolt, arrows, swords and lances,

8.61

जघान रक्तबीजं तं चामुण्डापीतशोणितम् ।
स पपात महीपृष्ठे शस्त्रसङ्घसमाहतः ॥ ८.६१॥

jaghāna raktabījaṁ taṁ cāmuṇḍāpītaśoṇitam ।
sa papāta mahīpṛṣṭhe śastrasaṅghasamāhataḥ ॥ 8.61॥

jaghāna raktabījam tam chāmundāpītashonitam ।
sa papāta mahīprishthe shastrasanghasamāhatah ॥ 8.61॥

उस रक्तबीज पर — जिसका रक्त चामुण्डा पी चुकी थीं — प्रहार किया। शस्त्र-समूह से आहत वह धरती की पीठ पर गिर पड़ा,

smote that Raktabija whose blood Chamunda had drunk dry. Battered by that mass of weapons, he fell upon the back of the earth,

8.62

नीरक्तश्च महीपाल रक्तबीजो महासुरः ।
ततस्ते हर्षमतुलमवापुस्त्रिदशा नृप ॥ ८.६२॥

nīraktaśca mahīpāla raktabījo mahāsuraḥ ।
tataste harṣamatulamavāpustridaśā nṛpa ॥ 8.62॥

nīraktashcha mahīpāla raktabījo mahāsurah ।
tataste harshamatulamavāpustridashā nripa ॥ 8.62॥

और हे महीपाल! महासुर रक्तबीज रक्तहीन होकर (मर गया)। हे राजन! तब देवताओं ने अतुल हर्ष पाया,

and the great asura Raktabija, O protector of the earth, was left bloodless. Then, O king, the thirty gods won joy beyond compare,

8.63

तेषां मातृगणो जातो ननर्तासृङ्मदोद्धतः ॥ ८.६३॥

teṣāṁ mātṛgaṇo jāto nanartāsṛṅmadoddhataḥ ॥ 8.63॥

teshām mātrigano jāto nanartāsrinmadoddhatah ॥ 8.63॥

और उनसे प्रकट हुआ मातृगण रक्त के मद में उन्मत्त होकर नाच उठा।

and the band of Mothers born of them danced, wild with the intoxication of blood.

Samāpti

॥ स्वस्ति श्रीमार्कण्डेयपुराणे सावर्णिके मन्वन्तरे देवीमाहात्म्ये
रक्तबीजवधो नामाष्टमोऽध्यायः ॥ ८॥
उवाच १, अर्धश्लोकः १, श्लोकाः ६१,
एवमादितः ॥ ५०२॥

॥ svasti śrīmārkaṇḍeyapurāṇe sāvarṇike manvantare devīmāhātmye
raktabījavadho nāmāṣṭamo'dhyāyaḥ ॥ 8॥
uvāca 1, ardhaślokaḥ 1, ślokāḥ 61,
evamāditaḥ ॥ 502॥

॥ svasti shrīmārkandeyapurāne sāvarnike manvantare devīmāhātmye
raktabījavadho nāmāshtamo'dhyāyah ॥ 8॥
uvācha 1, ardhashlokah 1, shlokāh 61,
evamāditah ॥ 502॥

इस प्रकार श्रीमार्कण्डेय पुराण में, सावर्णिक मन्वन्तर (की कथा) में, देवीमाहात्म्य में 'रक्तबीज-वध' नामक अष्टम अध्याय (सम्पूर्ण हुआ)। (इसमें) उवाच १, अर्धश्लोक १, श्लोक ६१; इस प्रकार आदि से (कुल) ५०२ (मन्त्र हुए)।

Thus, in the Markandeya Purana, in the account of the Savarnika Manvantara, in the Devi Mahatmya, ends the eighth chapter, named 'The Slaying of Raktabija'. Uvacha 1, half-shloka 1, shlokas 61 — thus 502 in all from the beginning.

Frequently asked questions

What is the Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha)?

Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) (दुर्गा सप्तशती — अष्टमोऽध्यायः) is a durga saptashati dedicated to Chamunda · Matrikas · Devi. The Durga Saptashati, also called the Devi Mahatmya, is a 700-verse scripture of the Goddess from the Markandeya Purana, recited especially during Navratri.

Which deity is the Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) dedicated to?

The Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) is dedicated to Chamunda · Matrikas · Devi.

Is the Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) available in Hindi and English?

Yes. On Adiveda the Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) is given verse by verse in Devanagari (the original Hindi/Sanskrit script) with Roman (IAST) transliteration, simple phonetics and a clear English meaning, so you can read, pronounce and understand every line.

What is the source of the Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha)?

The Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) is drawn from Markandeya Purana, Devi Mahatmya — Sage Markandeya (Sanskrit).

Can I read the Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) online for free?

Yes - the Durga Saptashati — Adhyāya 8 (Raktabija Vadha) is free to read online at Adiveda, formatted for mobile, for devotees in India and around the world.