Krishna
श्रीगोविन्दाष्टकम्
Sri Govindashtakam
Composed by Adi Shankaracharya. Source: sanskritdocuments.org/doc_vishhnu/govind8.html; encoded and proofread by Ashwini Kshirasagar. Scan available from Sringeri Math (sringeri.net) and Complete Works of Sri Shankaracharya Vol. 18.
Eight verses by Adi Shankaracharya in praise of Govinda (Krishna), each ending with the refrain "praṇamata govindaṃ paramānandam" — Bow to Govinda, the Supreme Bliss. The stotram weaves Vedantic philosophy into devotional lyric: each verse holds two truths at once — Govinda the universal principle (Truth, Knowledge, Infinite, beyond form) and Govinda the playful child rolling in the cowshed courtyard. Deeply revered and traditionally sung at Sringeri.
॥ ॐ ॥
Govindashtakam — 8 Verses
सत्यं ज्ञानमनन्तं नित्यमनाकाशं परमाकाशं
गोष्ठप्राङ्गणरिङ्खणलोलमनायासं परमायासम् ।
मायाकल्पितनानाकारमनाकारं भुवनाकारं
क्ष्मामानाथमनाथं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ १॥
satyaṃ jñānam anantaṃ nityam anākāśaṃ paramākāśaṃ |
goṣṭha-prāṅgaṇa-riṅkhaṇa-lolam anāyāsaṃ paramāyāsam |
māyā-kalpita-nānā-kāram anākāraṃ bhuvanākāraṃ |
kṣmā-mānātha-manāthaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Satyam jnanam anantam nityam anaakasham paramaakasham, Goshtha-prangana-rinkhana-lolam anayasam paramaayasam; Maya-kalpita-nana-karam anaakaram bhuvanakaram, Kshma-manatha-manathim pranammata Govindam paramanandamm
जो सत्य, ज्ञान और अनन्त हैं; नित्य हैं, आकाश-रहित होकर भी परम आकाश हैं; गोशाला के आँगन में घुटनों चलने को आतुर हैं — सहज होते हुए भी (लीला में) श्रम करते-से हैं; माया से नाना आकार रचनेवाले, स्वयं निराकार, किन्तु भुवन ही जिनका आकार है; जो पृथ्वी और लक्ष्मी के नाथ होकर भी स्वयं अनाथ (जिनके ऊपर कोई स्वामी नहीं) हैं — उन परमानन्दस्वरूप गोविन्द को प्रणाम करो।
Bow to Govinda, the Supreme Bliss — who is Truth, Knowledge, Infinite, Eternal; the Transcendent Space and the Supreme Space; who delights in rolling playfully in the cowshed courtyard yet is the Supreme Effort; who takes countless forms imagined by māyā yet is formless, and has the form of all worlds; who is the lord of the lordly of earth, yet himself has no lord.
मृत्स्नामत्सीहेति यशोदाताडनशैशव सन्त्रासं
व्यादितवक्त्रालोकितलोकालोकचतुर्दशलोकालिम् ।
लोकत्रयपुरमूलस्तम्भं लोकालोकमनालोकं
लोकेशं परमेशं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ २॥
mṛtsnām atsī-heti yaśodā-tāḍana-śaiśava-santrāsaṃ |
vyādita-vaktrālokita-lokāloka-caturdaśa-lokālim |
loka-traya-pura-mūla-stambhaṃ lokālokam-anālokaṃ |
lokeśaṃ parameśaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Mritsnaam atsee-heti yashodaa-tadana-shaishava-santraasam, vyaadita-vaktraaalokita-lokaaaloka-chaturdasha-lokaaalim; Lokatraya-pura-moola-stambham lokaalokam-anaalokam, lokesham paramesham pranammata Govindam paramanandamm
“तूने मिट्टी खायी है” — इस पर यशोदा की ताड़ना से बचपन में सहमे हुए; फिर खुले मुख में लोकालोक पर्वत सहित चौदहों लोकों की पंक्ति दिखा देनेवाले; जो तीनों लोकों के नगर के मूल-स्तम्भ हैं, जो लोक-अलोक दोनों हैं पर स्वयं किसी के देखे नहीं जाते — उन लोकेश, परमेश, परमानन्दस्वरूप गोविन्द को प्रणाम करो।
Bow to Govinda, the Supreme Bliss and Lord of Lords — as a child he feigned fear of Yashoda's scolding 'Did you eat mud?'; in his opened mouth the fourteen luminous realms were visible; he is the fundamental pillar of the three-world city, beyond the worlds and unseen by the dark beyond — the Lord of Lords.
त्रैविष्टपरिपुवीरघ्नं क्षितिभारघ्नं भवरोगघ्नं
कैवल्यं नवनीताहारमनाहारं भुवनाहारम् ।
वैमल्यस्फुटचेतोवृत्तिविशेषाभासमनाभासं
शैवं केवलशान्तं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ ३॥
traivisṭapa-ripu-vīra-ghnaṃ kṣiti-bhāra-ghnaṃ bhava-roga-ghnaṃ |
kaivalyaṃ nava-nītāhāram anāhāraṃ bhuvanāhāram |
vaimālya-sphuṭa-ceto-vṛtti-viśeṣābhāsam anābhāsaṃ |
śaivaṃ kevala-śāntaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Traivishtapa-ripu-veera-ghnam kshiti-bhara-ghnam bhava-roga-ghnam, Kaivalyam nava-neetaharam anaharam bhuvanaharam; Vaimalya-sphuta-cheto-vritti-vishesha-bhasam anabhasam, shaivam kevala-shantam pranammata Govindam paramanandamm
जो स्वर्ग के शत्रु असुर-वीरों के हन्ता, पृथ्वी के भार के हर्ता और भव-रोग के नाशक हैं; जो कैवल्यस्वरूप हैं — माखन का आहार करते हुए भी आहार-रहित, और प्रलय में भुवनों को ही अपना आहार बनानेवाले; जो निर्मल, स्वच्छ चित्तवृत्तियों में विशेष रूप से प्रतिभासित होकर भी आभास-रहित हैं — उन कल्याणस्वरूप, केवल-शान्त, परमानन्द गोविन्द को प्रणाम करो।
Bow to Govinda, the Supreme Bliss — slayer of the hero-enemies of the gods, remover of the earth's burden, cure of the disease of rebirth; the absolute (kaivalya), who eats fresh butter yet is himself without food and the sustainer of all worlds; who appears as a particular movement of perfectly pure consciousness yet has no appearance; the auspicious, purely peaceful one.
गोपालं प्रभुलीलाविग्रहगोपालं कुलगोपालं
गोपीखेलनगोवर्धनधृतिलीलालालितगोपालम् ।
गोभिर्निगदितगोविन्दस्फुटनामानं बहुनामानं
गोपीगोचरपथिकं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ ४॥
gopālaṃ prabhu-līlā-vigraha-gopālaṃ kula-gopālaṃ |
gopī-khelana-govardha-na-dhṛti-līlā-lālita-gopālam |
gobhir-nigadita-govinda-sphuṭa-nāmānaṃ bahu-nāmānaṃ |
gopī-gocara-pathikaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Gopalam prabhu-leela-vigraha-gopalam kula-gopalam, Gopee-khelana-govarddhana-dhriti-leela-lalita-gopalam; Gobhir-nigadita-Govinda-sphuta-namanam bahu-namanam, Gopee-gochara-pathikam pranammata Govindam paramanandamm
जो गौओं के पालक गोपाल हैं, प्रभु-लीला के विग्रहरूप गोपाल हैं, गोप-कुल के गोपाल हैं; गोपियों की क्रीड़ा और गोवर्धन-धारण की लीला से लाड़ लड़ाये हुए गोपाल हैं; गौओं ने ही जिनका “गोविन्द” नाम पुकारकर प्रकट किया — ऐसे स्पष्ट नामवाले, अनेक नामोंवाले; जो गोपियों के दृष्टि-पथ के पथिक हैं — उन परमानन्दस्वरूप गोविन्द को प्रणाम करो।
Bow to Govinda, the Supreme Bliss — the Gopala (cowherd), whose divine form is itself the Lord's play, protector of his lineage; the Gopala fondly nurtured through the divine sport of lifting Govardhana while the gopīs played; whose name 'Govinda' was proclaimed clearly by the cows, who has many names; the traveler on the paths walked by the gopīs.
गोपीमण्डलगोष्ठीभेदं भेदावस्थमभेदाभं
शश्वद्गोखुरनिर्धूतोद्गतधूलीधूसरसौभाग्यम् ।
श्रद्धाभक्तिगृहीतानन्दमचिन्त्यं चिन्तितसद्भावं
चिन्तामणिमहिमानं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ ५॥
gopī-maṇḍala-goṣṭhī-bhedaṃ bhedāvastham abhedābhaṃ |
śaśvad-go-khura-nirdhūtodgata-dhūlī-dhūsara-saubhāgyam |
śraddhā-bhakti-gṛhītānandam acintyaṃ cintita-sad-bhāvaṃ |
cintā-maṇi-mahimānaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Gopee-mandala-goshthee-bhedam bhedavastham abhedabham, Shashvad-go-khura-nirdhootodgata-dhooli-dhoosar-saubhagyam; Shraddha-bhakti-griheeta-anandam achintyam chintita-sad-bhavam, Chintamani-mahimanam pranammata Govindam paramanandamm
जो गोपियों की मण्डली की गोष्ठियों में अलग-अलग रूप धारण करते हैं — भेद की अवस्था में रहकर भी अभेद-स्वरूप हैं; गौओं के खुरों से निरन्तर उड़ती धूल से धूसरित होना ही जिनका सौभाग्य है; जो श्रद्धा-भक्ति से ही ग्रहण होनेवाले आनन्द हैं, अचिन्त्य हैं, किन्तु चिन्तन करनेवालों को सद्भाव-रूप में सुलभ हैं — चिन्तामणि-सी महिमावाले उन परमानन्द गोविन्द को प्रणाम करो।
Bow to Govinda, the Supreme Bliss, the Chintamani (wish-fulfilling gem) — distinguishable within the circle of gopīs in the cowpen yet existing in both distinction and non-distinction; whose glory is ever graced by dust raised by the cattle's hooves; whose bliss is grasped through faith and devotion, who is inconceivable yet appears to the heart that contemplates him.
स्नानव्याकुलयोशिद्वस्त्रमुपादायागमुपारूढं
व्यादित्सन्तीरथ दिग्वस्त्रा ह्युपुदातुमुपाकर्षन्तम् ।
निर्धूतद्वयशोकविमोहं बुद्धं बुद्धेरन्तस्थं
सत्तामात्रशरीरं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ ६॥
snāna-vyākula-yoṣid-vastraṃ upādāyāgam upārūḍhaṃ |
vyāditsan-tīratha dig-vastrā hyupudātum upākarṣantam |
nirdhūta-dvaya-śoka-vimohaṃ buddhaṃ buddher-antasthaṃ |
sattā-mātra-śarīraṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Snaana-vyakula-yoshid-vastram upadaya-agam uparoodham, Vyaaditsanteerath dig-vastraa hyupudatum upakarshantam; Nirdhuta-dvaya-shoka-vimoham buddham buddher-antastham, Satta-matra-shariram pranammata Govindam paramanandamm
स्नान में मग्न गोपियों के वस्त्र लेकर कदम्ब पर चढ़ जानेवाले, और वस्त्र पाने की इच्छा से जल से निकली दिग्वस्त्रा गोपियों को (विनत होने को कहकर) अपनी ओर खींच लेनेवाले; जो द्वैत, शोक और मोह को झाड़ देनेवाले हैं, प्रबुद्ध-स्वरूप हैं, बुद्धि के भीतर विराजते हैं — उन सत्तामात्र-शरीर, परमानन्द गोविन्द को प्रणाम करो।
Bow to Govinda, the Supreme Bliss — who climbed the tree having taken the garments of the bathing women; who drew them, sky-clad and wishing to cover themselves, toward him; who is freed from the duality of grief and delusion, the awakened one abiding within all intelligence, whose very body is pure existence alone.
कान्तं कारणकारणमादिमनादिं कालमनाभासं
कालिन्दीगतकालियशिरसि मुहुर्नृत्यन्तं नृत्यन्तम् ।
कालं कालकलातीतं कलिताशेषं कलिदोषघ्नं
कालत्रयगतिहेतुं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ ७॥
kāntaṃ kāraṇa-kāraṇam ādim anādiṃ kālam anābhāsaṃ |
kālindī-gata-kāliya-śirasi muhur-nṛtyantaṃ nṛtyantam |
kālaṃ kāla-kalātītaṃ kalitāśeṣaṃ kali-doṣa-ghnaṃ |
kāla-traya-gati-hetuṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Kantam karana-karanam aadim anaadiim kaalam anabhasam, Kalindi-gata-kaliya-shirasi muhur-nrityantam nrityantam; Kaalam kaala-kala-ateetam kalita-ashesham kali-dosha-ghnam, Kaala-traya-gati-hetum pranammata Govindam paramanandamm
जो कान्त हैं, कारणों के भी कारण हैं, आदि होकर भी अनादि हैं, काल होकर भी आभास-रहित हैं; कालिन्दी में कालिय नाग के सिर पर बार-बार नृत्य करनेवाले नटवर हैं; जो काल हैं, काल की कलाओं से अतीत हैं, अशेष जगत को जाननेवाले और कलि-दोषों के नाशक हैं — तीनों कालों की गति के हेतु उन परमानन्द गोविन्द को प्रणाम करो।
Bow to Govinda, the Supreme Bliss — the beautiful, cause of all causes, primal yet without beginning, Time yet beyond appearance; who dances again and again on the hoods of the Kaliya serpent in the Yamuna; who is Time, who transcends all phases of time, who pervades all, who destroys the faults of the Kali age, who is the cause of the movement of the three times.
वृन्दावनभुवि वृन्दारकगणवृन्दाराध्यं वन्देऽहं
कुन्दाभामलमन्दस्मेरसुधानन्दं सुहृदानन्दम् ।
वन्द्याशेषमहामुनिमानसवन्द्यानन्दपदद्वन्द्वं
वन्द्याशेषगुणाब्धिं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम् ॥ ८॥
vṛndāvana-bhuvi vṛndāraka-gaṇa-vṛndārādhyaṃ vande'ham |
kundābhāmala-manda-smera-sudhānandam suhṛdānandam |
vandyāśeṣa-mahāmuni-mānasa-vandyānanda-pada-dvandvaṃ |
vandyāśeṣa-guṇābdhiṃ praṇamata govindaṃ paramānandam ||
Vrindavana-bhuvi vrindaraka-gana-vrindaaradhyam vande'ham, Kundabha-amala-manda-smera-sudhanandam suhridanandam; Vandya-ashesha-mahamuni-manasa-vandya-ananda-pada-dvandvam, Vandya-ashesha-gunaabdhim pranammata Govindam paramanandamm
वृन्दावन की भूमि में देव-समूहों से आराध्य जिनकी मैं वन्दना करता हूँ; जो कुन्द-पुष्प-सी निर्मल मन्द मुस्कान की सुधा के आनन्द और सुहृदों के आनन्द हैं; वन्दनीय समस्त महामुनियों के मन से वन्दित आनन्दमय चरण-युगलवाले हैं — वन्दनीय अशेष गुणों के सागर उन परमानन्द गोविन्द को प्रणाम करो।
I bow to Govinda in Vrindavana — worshipped by hosts of the gods; whose pure gentle smile brings the joy of nectar like a kunda blossom, the delight of all his friends; whose two feet are worshipped in the hearts of all the great sages, who is an ocean of all adorable virtues — bow to Govinda, the Supreme Bliss.
Phala-Shruti — Fruit of Recitation
गोविन्दाष्टकमेतदधीते गोविन्दार्पितचेता यो
गोविन्दाच्युत माधव विष्णो गोकुलनायक कृष्णेति ।
गोविन्दाङ्घ्रिसरोजध्यानसुधाजलधौतसमस्ताघो
गोविन्दं परमानन्दामृतमन्तःस्थं स तमभ्येति ॥
govinda-aṣṭakam etad-adhīte govindārpita-cetā yo |
govindācyuta mādhava viṣṇo gokula-nāyaka kṛṣṇeti |
govindāṅghri-saroja-dhyāna-sudhā-jaldhāuta-samastāgho |
govindaṃ paramānandāmṛtam antaḥsthaṃ sa tam abhyeti ||
Govinda-ashtakam etad-adhite govinda-arpita-cheta yo, Govindaa-chyuta Madhava Vishno Gokula-naayaka Krishneti; Govindaanghri-saroja-dhyana-sudha-jaldhaauta-samastaagho, Govindam paramanandamritam antahstham sa tam abhyeti
जो मनुष्य गोविन्द को अर्पित चित्त से — “गोविन्द! अच्युत! माधव! विष्णो! गोकुलनायक! कृष्ण!” पुकारता हुआ — इस गोविन्दाष्टक का पाठ करता है, वह गोविन्द के चरणकमलों के ध्यान-रूपी सुधाजल से समस्त पाप धोकर, अन्तर में विराजमान परमानन्द-अमृतस्वरूप उन गोविन्द को ही प्राप्त हो जाता है।
Whoever studies this Govindashtakam with their heart offered to Govinda, uttering his names 'Govinda, Achyuta, Madhava, Vishnu, Lord of Gokula, Krishna' — all sins washed away by the nectar of meditating on Govinda's lotus feet — that one attains to Govinda himself, the Supreme Bliss, the Immortal abiding within.