जगद्धात्रि नमस्तुभ्यं विष्णोश्च प्रियवल्लभे । यतो ब्रह्मादयो देवाः सृष्टिस्थित्यन्तकारिणः ॥ १॥
jagad-dhātri namas-tubhyaṃ viṣṇoś-ca priya-vallabhe | yato brahmādayo devāḥ sṛṣṭi-sthity-anta-kāriṇaḥ ||1||
Jagad-dhaatri namas-tubhyam vishnosh-cha priya-vallabhe, yato brahmaadayo devaah srishti-sthity-anta-kaarinah.
हे जगद्धात्री! आपको नमस्कार, हे विष्णु की प्रिय वल्लभा! जिनसे सृष्टि, स्थिति और संहार करनेवाले ब्रह्मा आदि देव प्रकट होते हैं।
O upholder of the world, salutations to you, dear beloved of Viṣṇu — you from whom come Brahmā and the gods who create, sustain and dissolve.
नमस्तुलसि कल्याणि नमो विष्णुप्रिये शुभे । नमो मोक्षप्रदे देवि नमः सम्पत्प्रदायिके ॥ २॥
namas-tulasi kalyāṇi namo viṣṇu-priye śubhe | namo mokṣa-prade devi namaḥ sampat-pradāyike ||2||
Namas-tulasi kalyaani namo vishnu-priye shubhe, namo moksha-prade devi namah sampat-pradaayike.
हे तुलसी! हे कल्याणी! नमस्कार; हे विष्णुप्रिया! शुभा! नमस्कार; हे मोक्ष देनेवाली देवी! नमस्कार; हे सम्पत्ति प्रदान करनेवाली! नमस्कार।
Salutations, O Tulasī, gracious one; salutations, beloved of Viṣṇu, auspicious one; salutations, goddess who grants liberation; salutations, bestower of wealth.
तुलसी पातु मां नित्यं सर्वापद्भ्योऽपि सर्वदा । कीर्तितापि स्मृता वापि पवित्रयति मानवम् ॥ ३॥
tulasī pātu māṃ nityaṃ sarvāpadbhyo'pi sarvadā | kīrtitāpi smṛtā vāpi pavitrayati mānavam ||3||
Tulasee paatu maam nityam sarvaapadbhyo-pi sarvadaa, keertitaapi smritaa vaapi pavitrayati maanavam.
तुलसी नित्य और सर्वदा मुझे समस्त आपदाओं से बचाएँ — जिनका कीर्तन या स्मरण मात्र भी मनुष्य को पवित्र कर देता है।
May Tulasī guard me always from every misfortune — she who purifies a man even when praised or merely remembered.
नमामि शिरसा देवीं तुलसीं विलसत्तनुम् । यां दृष्ट्वा पापिनो मर्त्या मुच्यन्ते सर्वकिल्बिषात् ॥ ४॥
namāmi śirasā devīṃ tulasīṃ vilasat-tanum | yāṃ dṛṣṭvā pāpino martyā mucyante sarva-kilbiṣāt ||4||
Namaami shirasaa deveem tulaseem vilasat-tanum, yaam drishtvaa paapino martyaa muchyante sarva-kilbishaat.
मैं सिर झुकाकर विलसती देहवाली देवी तुलसी को प्रणाम करता हूँ, जिनके दर्शन से पापी मनुष्य भी समस्त पापों से छूट जाते हैं।
I bow my head to the goddess Tulasī of radiant form, at whose very sight sinful mortals are freed from all guilt.
तुलस्या रक्षितं सर्वं जगदेतच्चराचरम् । या विनिहन्ति पापानि दृष्ट्वा वा पापिभिर्नरैः ॥ ५॥
tulasyā rakṣitaṃ sarvaṃ jagad-etac-carācaram | yā vinihanti pāpāni dṛṣṭvā vā pāpibhir-naraiḥ ||5||
Tulasyaa rakshitam sarvam jagad-etach-charaacharam, yaa vinihanti paapaani drishtvaa vaa paapibhir-naraih.
तुलसी से ही यह सारा चराचर जगत् रक्षित है — जो पापी मनुष्यों के देखने मात्र से उनके पापों का नाश कर देती हैं।
By Tulasī is this whole world, moving and unmoving, protected — she who destroys sins even when sinful men but look upon her.
नमस्तुलस्यतितरां यस्यै बद्ध्वाञ्जलिं कलौ । कलयन्ति सुखं सर्वं स्त्रियो वैश्यास्तथापरे ॥ ६॥
namas-tulasy-atitarāṃ yasyai baddhvāñjaliṃ kalau | kalayanti sukhaṃ sarvaṃ striyo vaiśyās-tathāpare ||6||
Namas-tulasy-atitaraam yasyai baddhvaanjalim kalau, kalayanti sukham sarvam striyo vaishyaas-tathaapare.
उन तुलसी को अत्यन्त नमस्कार, जिनके आगे कलियुग में अंजलि बाँधकर स्त्रियाँ, वैश्य तथा अन्य सभी सम्पूर्ण सुख प्राप्त करते हैं।
Deepest salutations to Tulasī, before whom, in the Kali age, women, merchants and all others, palms joined, find every happiness.
तुलस्या नापरं किञ्चिद्दैवतं जगतीतले । यथा पवित्रितो लोको विष्णुसङ्गेन वैष्णवः ॥ ७॥
tulasyā nāparaṃ kiñcid daivataṃ jagatī-tale | yathā pavitrito loko viṣṇu-saṅgena vaiṣṇavaḥ ||7||
Tulasyaa naaparam kinchid daivatam jagatee-tale, yathaa pavitrito loko vishnu-sangena vaishnavah.
इस पृथ्वीतल पर तुलसी से बढ़कर और कोई देवता नहीं — जैसे विष्णु के संग से वैष्णव जन पवित्र हो जाता है, वैसे ही तुलसी से जगत्।
There is no deity on earth higher than Tulasī — even as the devotee is hallowed by Viṣṇu’s own company, so is the world by her.
तुलस्याः पल्लवं विष्णोः शिरस्यारोपितं कलौ । आरोपयति सर्वाणि श्रेयांसि वरमस्तके ॥ ८॥
tulasyāḥ pallavaṃ viṣṇoḥ śirasy-āropitaṃ kalau | āropayati sarvāṇi śreyāṃsi vara-mastake ||8||
Tulasyaah pallavam vishnoh shirasy-aaropitam kalau, aaropayati sarvaani shreyaamsi vara-mastake.
कलियुग में विष्णु के शीश पर चढ़ाया हुआ तुलसी का पल्लव (भक्त के) श्रेष्ठ मस्तक पर समस्त कल्याणों को आरोपित कर देता है।
A sprig of Tulasī laid upon Viṣṇu’s head in the Kali age sets every blessing upon the worshipper’s own brow.
तुलस्यां सकला देवा वसन्ति सततं यतः । अतस्तामर्चयेल्लोके सर्वान्देवान्समर्चयन् ॥ ९॥
tulasyāṃ sakalā devā vasanti satataṃ yataḥ | atas-tām-arcayel-loke sarvān devān samarcayan ||9||
Tulasyaam sakalaa devaa vasanti satatam yatah, atas-taam-archayel-loke sarvaan devaan samarchayan.
तुलसी में समस्त देवता सदा निवास करते हैं; अतः लोक में उनकी पूजा करनेवाला (वस्तुतः) सब देवताओं की ही पूजा करता है।
In Tulasī all the gods ever dwell; he who worships her, therefore, worships all the gods together.
नमस्तुलसि सर्वज्ञे पुरुषोत्तमवल्लभे । पाहि मां सर्वपापेभ्यः सर्वसम्पत्प्रदायिके ॥ १०॥
namas-tulasi sarvajñe puruṣottama-vallabhe | pāhi māṃ sarva-pāpebhyaḥ sarva-sampat-pradāyike ||10||
Namas-tulasi sarvajne purushottama-vallabhe, paahi maam sarva-paapebhyah sarva-sampat-pradaayike.
हे सर्वज्ञा तुलसी! पुरुषोत्तम की वल्लभा! समस्त सम्पत्तियाँ देनेवाली! मुझे सब पापों से बचाइए।
O all-knowing Tulasī, beloved of Puruṣottama, bestower of all riches — protect me from every sin.
इति स्तोत्रं पुरा गीतं पुण्डरीकेण धीमता । विष्णुमर्चयता नित्यं शोभनैस्तुलसीदलैः ॥ ११॥
iti stotraṃ purā gītaṃ puṇḍarīkeṇa dhīmatā | viṣṇum-arcayatā nityaṃ śobhanais-tulasī-dalaiḥ ||11||
Iti stotram puraa geetam pundareekena dheemataa, vishnum-archayataa nityam shobhanais-tulasee-dalaih.
यह स्तोत्र पूर्वकाल में बुद्धिमान् पुण्डरीक ने गाया था, जो नित्य सुन्दर तुलसीदलों से विष्णु की पूजा करते थे।
This hymn was sung of old by the wise Puṇḍarīka, who daily worshipped Viṣṇu with fair Tulasī leaves.
तुलसी श्रीर्महालक्ष्मीर्विद्याविद्या यशस्विनी । धर्म्या धर्मानना देवी देवीदेवमनःप्रिया ॥ १२॥
tulasī śrīr-mahālakṣmīr-vidyāvidyā yaśasvinī | dharmyā dharmānanā devī devī-deva-manaḥ-priyā ||12||
Tulasee shreer-mahaalakshmeer-vidyaavidyaa yashasvinee, dharmyaa dharmaananaa devee devee-deva-manah-priyaa.
तुलसी, श्री, महालक्ष्मी, विद्या, अविद्या, यशस्विनी, धर्म्या, धर्मानना, देवी, देवदेव के मन की प्रिया —
Tulasī, Śrī, Mahālakṣmī, Vidyā, Avidyā, Yaśasvinī, Dharmyā, Dharmānanā, Devī, beloved of the heart of the God of gods —
लक्ष्मीप्रियसखी देवी द्यौर्भूमिरचला चला । षोडशैतानि नामानि तुलस्याः कीर्तयन्नरः ॥ १३॥
lakṣmī-priya-sakhī devī dyaur-bhūmir-acalā calā | ṣoḍaśaitāni nāmāni tulasyāḥ kīrtayan naraḥ ||13||
Lakshmee-priya-sakhee devee dyaur-bhoomir-achalaa chalaa, shodashaitaani naamaani tulasyaah keertayan narah.
लक्ष्मी की प्रिय सखी, देवी, द्यौ, भूमि, अचला, चला — तुलसी के इन सोलह नामों का जो मनुष्य कीर्तन करता है,
Lakṣmī’s dear friend, Devī, Heaven, Earth, the Unmoving, the Moving — the man who recites these sixteen names of Tulasī
लभते सुतरां भक्तिमन्ते विष्णुपदं लभेत् । तुलसी भूर्महालक्ष्मीः पद्मिनी श्रीर्हरिप्रिया ॥ १४॥
labhate sutarāṃ bhaktim-ante viṣṇu-padaṃ labhet | tulasī bhūr-mahālakṣmīḥ padminī śrīr-hari-priyā ||14||
Labhate sutaraam bhaktim-ante vishnu-padam labhet, tulasee bhoor-mahaalakshmeeh padminee shreer-hari-priyaa.
वह उत्तम भक्ति प्राप्त करता है और अन्त में विष्णुपद पाता है। तुलसी, भू, महालक्ष्मी, पद्मिनी, श्री, हरिप्रिया —
gains surpassing devotion and at the end attains Viṣṇu’s abode. Tulasī, Bhū, Mahālakṣmī, Padminī, Śrī, Haripriyā —
तुलसि श्रीसखि शुभे पापहारिणि पुण्यदे । नमस्ते नारदनुते नारायणमनःप्रिये ॥ १५॥
tulasi śrī-sakhi śubhe pāpa-hāriṇi puṇya-de | namaste nārada-nute nārāyaṇa-manaḥ-priye ||15||
Tulasi shree-sakhi shubhe paapa-haarini punya-de, namaste naarada-nute naaraayana-manah-priye.
हे तुलसी! श्री की सखी! शुभा! पापहारिणी! पुण्यदायिनी! नारद से स्तुत और नारायण के मन की प्रिया! आपको नमस्कार।
O Tulasī, companion of Śrī, auspicious, remover of sin, giver of merit — salutations to you, praised by Nārada, dear to Nārāyaṇa’s heart.
Colophon ॥ इति श्रीपुण्डरीककृतं तुलसीस्तोत्रं सम्पूर्णम् ॥
|| iti śrī-puṇḍarīka-kṛtaṃ tulasī-stotraṃ sampūrṇam ||
Iti shree-pundareeka-kritam tulasee-stotram sampoornam.
इस प्रकार श्रीपुण्डरीक द्वारा रचित तुलसी स्तोत्र सम्पूर्ण हुआ।
Thus ends the Tulasī Stotram composed by Śrī Puṇḍarīka.